Ir bez piecām minūtēm septiņi no rīta. Lielais milzis ierūcas, iededz gaismas un ir gatavs doties ceļā. Vircavas, Oglaines, Mazlauku bērni to jau gaida un teic, ka jaunajā autobusā uz skolu dodas ar prieku. Daudziem ceļā nākas pavadīt pat pusotru stundu. Tas ir vesels piedzīvojums ar miegainām sejām, dziesmām, recepšu apmaiņām un mācību vielas atkārtošanu.
Vircavas un Platones pagasts dienu pirms valsts svētkiem saņēma ilgi gaidītos jaunos, Šveices valdības dāvinātos četrdesmitvietīgos skolēnu autobusus. Pašvaldības līdzfinansējums – 10 procentu jeb 14 tūkstoši latu. Pēc rūpīgas izvērtēšanas «Mercedes» autobusi tikuši pagastiem, kuros uz skolu jānogādā vairāk bērnu un līdz mācību iestādei ir liels attālums. «Paziku» nomaina «Mercedes»Vienā no autobusiem ik rītu uz mācībām dodas vismaz trešā daļa no Vircavas vidusskolas teju 200 audzēkņiem. Pulksten trijos pēcpusdienā tas bērnus nogādā atpakaļ mājās. Autobuss ir 12 metru garš, ar 40 sēdvietām. «Lauku ceļiem varbūt nepierasti liels, jo ceļi ir šauri un grūti izgrozīties, bet nekas – pieradīsim,» nosmej vadītājs Aleksandrs Svjatskis. Toties vadīt «milzi» esot bauda – viss labi pārredzams, ērti sēdekļi, viegla stūre, plaši logi. Autobusā ir 40 sēdvietu, bet braukt gribētāju krietni vairāk – vidēji ap 80 –, tāpēc daudziem skolēniem nākas stāvēt kājās.Daudzus gadus skolēni pagastā vesti ar veco apaļīgo «paziku», kurā visiem satilpt bijis problemātiski. Tad nācis vecais LAZ autobuss, kurā ziemā bijis ļoti auksts, logi saluši ciet, turklāt gandrīz ik dienu tam kaut kas bijis jāremontē, bet pērn Sesavas pagasts aizdevis savu veco mersedesu. «1. klasē bija tāds vecs, otrajā – zaļš, bet trešajā – garš, un tas arī ir labākais,» vēlāk autobusā stāsta trešklasnieks Kristaps Tarabanovskis.Kā diena pret naktiPirmā pasažiere lielajā autobusā tiek uzņemta Mazlaukos īsi pirms pulksten septiņiem. Tā ir 4. klases skolniece Alīna Rimdenoka. Meitenes rīts sākas jau pulksten sešos, taču viņa var izvēlēties tīkamāko vietu autobusā. Šodien Alīna apsēdusies aizmugurē. «Gribu izmēģināt visas vietas. Jaunais autobuss ir foršs! Vecajā bija auksti un maz vietas, bet šis ir liels un gaišs,» spriež meitene. Alīna ir patstāvīga un uz autobusu tumsas melnumā devusies viena, jo mamma tikai no rīta pārnākusi mājās no darba. Alīnai tāls ceļš priekšā un autobusā būs jābrauc pusotra stunda. Arī trešklasnieks Kristaps neslēpj, ka ļoti nāk miegs un labprāt celtos vēlāk par pusseptiņiem. 11 gadu pagasta veco autobusu neērtības nācies izjust 12. klases skolniekam Jānim Pelnam, nu viņš priecājas, ka vismaz pēdējā klasē dabūšot izbaudīt ērtības. «Nevar salīdzināt – kā diena pret nakti. Šajā ir silts un gaišs, no rīta var pamācīties. Vakarā neatlika laika,» priecājas Jānis. Mazais Adrians gan noteic, ka labāka par autobusu viņam esot lasīšana, kas zinātkārajam puisēnam skolā esot mīļākā nodarbe. Viņš garās sarunās neielaižas, un siltajā autobusā puisēna plakstiņi ātri vien aizkrīt. Neviltots prieks par jauno pārvietošanās līdzekli ir arī skolotājai Allai Grigorjevai, kura stāsta, ka jaunais autobuss ir ilgi gaidīts notikums visiem bērniem. Pierādīs ziemaIk rītu Oglaines pieturā autobusu gaida arī pagasta pārvaldniece Rita Borščevska, lai dotos uz darbu. Lai gan pārvaldniecei ir savs dienesta auto, viņa izvēlas būt «tuvāk tautai». No darba mājās R.Borščevska parasti dodoties ar satiksmes autobusu. «Cik izturīgs un labs jaunais autobuss būs mūsu ceļiem, redzēsim pavasarī, tomēr ceru, ka šogad ziema nebūs tik sniegota, tad gan lielajam milzim būs pagrūtāk,» stāsta pārvaldniece. Esot arī jādomā par garāžu, jo tik lielam autobusam pajumte pagastā neatradās. Esot panākta vienošanās, ka skolēnu autobuss nenozīmē tikai pārvadājumus uz skolu un atpakaļ. Bērnus drīkstēšot vest arī ekskursijās, uz sacensībām, skola cerot braukt uz Rīgu mācību ekskursijās. «Centīšos arī noskaidrot, vai pagasta pārvalde autobusu var izmantot citām aktivitātēm, piemēram, pagasta pensionāru vajadzībām,» saka R.Borščevska.
