Vasarā sākusies un līdz pat nākamā gada septembrim turpināsies Ruduļu poldera sūkņu stacijas rekonstrukcijas darbi Līvbērzes pagastā, būtībā izbūvējot jaunu ūdens sūknētavu. Šis Jelgavas novadā ir viens no plašākajiem polderiem, kas no applūšanas pasargā nepilnus trīsarpus tūkstošus hektāru, tostarp ievērojamas purvu teritorijas. Lai gan Ruduļu polderis ir visjaunākais novadā, tas sākotnēji ticis uzbūvēts nepareizi, tādēļ to nākas rekonstruēt pirmo.
Jau gada sākumā sanāksmē Jelgavas novada Domē valsts meliorācijas sistēmu uzturētājas SIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi» valdes priekšsēdētājs Roberts Dilba uzsvēra, ka lielākoties polderu sistēmas mūsu novadā ir kritiskā stāvoklī. Vairākās polderu teritorijās kā ļoti slikti novērtēti dambji, citviet steigšus būtu jārekonstruē iekārtas, sūkņi un ēkas. Taču naudas tam līdz šim nav bijis. 625 tūkstoši latuPiesaistot ES finansējumu 75 procentu apmērā, līdz nākamajam gadam tiks rekonstruēts Ruduļu polderis Līvbērzes pagastā, tur plānots sagādāt jaunu sūkņu staciju, salabot arī grāvju sistēmu, pa kuru ūdens aizplūst līdz sūknim, kas to savukārt pārpumpē Lielupē. SIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi» Zemgales reģiona Meliorācijas nodaļas vadītāja Ilze Bergmane stāsta, ka konkursā par rekonstrukciju uzvarējusi SIA «Riga rent» un Ruduļa poldera sūkņu stacijas un valsts nozīmes ūdensnotekas «Rudulis» rekonstrukcija izmaksāšot ap 625 tūkstošiem latu. Paradoksāli, ka Ruduļu poldera sūkņu stacija ir jaunākā no visām – to pabeidza 1990. gadā. Taču tā uzbūvēta uz deviņus metrus biezas sapropeļa kārtas, tāpēc sēžas un tās stāvoklis ir vissliktākais. Sūkņi ražoti Krievijā, rezerves daļas nevarot dabūt, uzturēšanas izmaksas – lielas, turklāt daļa sūkņu elementu jau atrodoties zem ūdens un tām apkopes laikā varot piekļūt vien ūdenslīdēji. Aizvadītajā vasarā stipro lietavu laikā sūkņi izgājuši no ierindas, taču, lai nepieļautu poldera teritoriju applūšanu, nācies riskēt un tos tomēr darbināt, kaut atrodas zem ūdens, saka I.Bergmane.R.Dilba gada sākumā solīja, ka nākotnes plānos ietilpst rekonstruēt arī pārējo polderu sūkņu stacijas, taču viņa padotā I.Bergmane par to pagaidām runā izvairīgi – iespējams, ka nākamo atjaunos Vārpas poldera sūkņu staciju, bet droši tas vēl nav zināms. Lieli elektrības tēriņiUzņēmuma «Riga rent» darbu vadītājs Jānis Purakalns prognozē, ka jaunos sūkņus Ruduļu polderī iedarbināt varēs nākamajā pavasarī. Tie strādās ar jaudu trīs kubikmetri sekundē, bet būšot arī viens rezerves sūknis, kas nepieciešamības gadījumā ik sekundi ļaus no nosusināmajām platībām uz Lielupi pārpumpēt vēl kubikmetru ūdens. Jaunā sūkņu stacijai būs ne tikai drošāka par pašreizējo un ar lielāku jaudu, bet arī būtiski mazākiem elektroenerģijas tēriņiem. Aizvadītajā vasarā lietavu dēļ polderu teritorijas bijušas tik pārmitras, ka sūkņu stacijām nācies strādāt pastiprinātā režīmā. Tādēļ valdība pagājušajā nedēļā no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīra 49 000 latu, lai segtu valsts polderu sūkņu staciju un inženierbūvju ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas, kas pavasara plūdu un lietainās vasaras un rudens dēļ neplānoti augušas. Papildu līdzekļi bija nepieciešami, jo valsts uzturētā polderu sistēma, kuras ietekmes zonā ir vairāk nekā 43 tūkstoši hektāru lauksaimniecības un mežsaimniecības zemju un stratēģisku svarīgu infrastruktūras objektu, šā gada pavasara plūdu un rudens lietavu dēļ patērējusi vairāk elektroenerģijas, nekā plānots iepriekš, turklāt vairāki sistēmas sūkņi salūzuši.Zemkopības ministrija skaidro, ka šogad pavasara palu caurplūdums polderos bija viens no lielākajiem pēdējos 25 gados, un arī vasarā sistēmas strādāja ar palielinātu slodzi spēcīgo lietusgāžu un paaugstinātā gruntsūdens līmeņa dēļ. Tāpēc valsts SIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi» apsaimniekotajās polderu sūkņu stacijās izveidojusies ārkārtas situācija.Šogad astoņos mēnešos kopējais valsts polderu sūkņu staciju elektroenerģijas patēriņš ir 1,5 miljoni kilovatstundu, kas ir par teju 600 tūkstošiem kilovatstundu vairāk nekā pērn šajā periodā. Šogad augustā vien elektroenerģijas patēriņš bija astoņas reizes lielāks nekā pagājušajā gada augustā.
