Mums ierodoties Jaunauces muižas teritorijā, ir manāma pamatīga rosība – aktieri, režisors, operatori, zirgi un rāciju skaņas. Šeit tiek uzņemts vesterns “Kurp vedīs ceļš”. Ir pusdienu pārtraukums, pēc kura tiks filmēta kāda aina zirgu stallī.
“Mans ceļš vesterna žanrā sākās aptuveni sešu septiņu gadu vecumā. Kad LNT pēcpusdienās rādīja salīdzinoši lētu amerikāņu seriālu ar nosaukumu “Zorro”, mani aizrāva tas laikmets, sižeta līnija, klišejiskās situācijas, kā jau septiņgadīgu bērnu. Pat sāku pa Carnikavu skraidīt Zorro kostīmā,” smejas filmas režisors Matīss Kaža.
“Pusaudža gados skatījos dažādus vesternus – no itāļu līdz amerikāņu kino klasikai. Šis žanrs vienmēr ir dzīvojis līdz ar mani. Vidusskolā pat rakstīju zinātniski pētniecisko darbu par to. Šķiet, tas ir kas Latvijas kinematogrāfijā vēl nebijis. Man ir lieliska iespēja nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu – uzņemt filmu žanrā, kas man ļoti patīk, kā arī piedāvāt Latvijas kinematogrāfijai jaunu stilistiku, virzienu.”
Filmas mērķauditorija ir pusaudži un jaunieši. Kā saka tās režisors – jebkurš, kurš gribēs, filmu noskatīsies. Filma būs ļoti atraktīva un tiek veidota bez pretenzijām uz jebkādu vēsturisku patiesību. Tā būs piedzīvojumu filma ar izdomātu sižetu. Vairāk tuva Kventina Tarantīno vai Vesa Andersona stilizācijām nekā tipiskai un nopietnai kostīmdrāmai, kas piedāvā skatījumu uz patiesiem vēsturiskiem notikumiem, atzīst vesterna režisors.
Turēt līdzi pieredzējušajiem
Runājot par vēsturiskām neprecizitātēm filmā, tās režisors spriež: “Latvijas kinematogrāfijai nav raksturīgs, ka kino ir iespēja radīt pasauli, kurā ir savi noteikumi, kurus tu pats izvirzi. Skatītājs tam noticēs, ja to pasauli tā parādīsi. Es nevienā brīdī neapgalvoju, ka te ir kāds vēsturisks notikums. Mēs paņemam konkrētu laika posmu un par to veicam komentāru, kas bieži vien kino valodā ir pat ironiski.”
Grūtākais filmēšanas darbā jaunajam režisoram ir turēt līdzi ļoti pieredzējušam operatoram un māksliniekam. “Tas ne vienmēr izdodas, ne vienmēr ir viegli, bet es apzinos, ka viņi šeit ir manis dēļ. Dažreiz to pat ir baisi apzināties. Man ir jāstrādā ar ļoti pieredzējušiem profesionāļiem. Jāpierāda sevi ne tikai citiem, bet arī pašam sev. Izaicinājums ir veidot filmas kopējo stilistiku tā, lai tā ir oriģināla un nepārklātos ar kādu citu filmu un nenotiktu kopēšana. Grūti ir iekļauties filmēšanas dienas rāmjos, jo vienmēr pietrūkst laika, gribas kaut ko piefilmēt, piemēram, vēl vienu rakursu.”
Filmas uzņemšana norisināsies vismaz trīs valstīs – Zviedrijā, Latvijā un Itālijā. Latvijā tā tiks uzņemta ne tikai Jaunaucē, bet arī Mazsalacā un Tukumā.
“Ar vietu meklēšanu nodarbojas lokāciju departaments. Viņi man piedāvā variantus, un mēs aizbraucam paskatīties, kā tas izskatās dzīvē. Jaunauces pils bija pirmā vieta, kuru apstiprinājām, jo šeit ir tā lieliskā iespēja filmēt gan interjeru, gan eksterjeru, turklāt vienā kadrā, jo visur ir laikmetam atbilstošs skats. Nekur nav lieku fonu ar mūsdienīgu arhitektūru. Tā ir kinematogrāfiski ļoti parocīga vieta, kurā mēs varam izpausties,” atzīst filmas “Kur vedīs ceļš” režisors Matīss Kaža.
Noslēpumaini bez teksta
Noslēpumainā tēlā filmā “Kur vedīs ceļš” iejūtas aktieris Egons Dombrovskis. “Šī loma man ir liels izaicinājums, jo gandrīz nav teksta. Man tas ļoti patīk, bet to arī ir grūtāk parādīt. Attēlotais varonis ir noslēpumains un kluss. Tāds kā sliktais labais. Skarbais, kurš sargā galveno varoni,” stāsta aktieris. “Spēlēt teātrī un spēlēt filmā ir divas dažādas lietas – filmā ir vairāk nianšu, vairāk jākoncentrējas, īpaši ja aina vairākkārt jāatkārto un tas jādara tikpat patiesi katru reizi. Izrādēs ir citādi – kā no sākuma sāc, tā ej uz priekšu. Grūtākais man būs tikai priekšā – sadraudzēties ar zirgu. Būs jāatrod kontakts. Man ir interesanti. Vesternu pieredze ir tikai “caur zilajiem ekrāniem”, bet šis žanrs man ļoti patīk. Pirms tam daudz biju skatījies šāda tipa filmas.”
Viļa Daudziņa attēlotais varonis ir aizrautīgs izmeklētājs. Cilvēks, kuram ir azarts atrast risinājumu sarežģītās situācijās. Guberņā nekādi nopietni noziegumi nav notikuši, bet beidzot ir gadījums ar slepkavību, un izmeklētājam ir darbs, kur izpausties.
Aktieris spriež, ka atšķirība starp aktierspēli uz teātra skatuves un filmēšanas laukumā ir milzīga: “Mana pieredze ir darbs uz skatuves. To es daru diendienā. Piedalīties kinoprojektos sanāk reti, lai gan pēdējā laikā biežāk. Es to izmantoju, lai gūtu jaunu pieredzi. Strādādams uz teātra skatuves vismaz 20 gadu, es aptuveni nojaušu, ko skatītāji nolasa vai nenolasa no izrādes. Kino es veicu nelielu uzdevumu kameras priekšā, bet man nav ne jausmas, kāds ir kopējais konteksts un kā tas tiks montēts kopā. Vienu pateiktu frāzi var atspoguļot pavisam citādāk. Es izdaru savu darbu un atstāju nofilmēto materiālu, kas nokļūst montāžas režisora rokās. Un gala rezultātu mēs redzam tikai pirmizrādē. Es nekontrolēju to, kas notiek. Vien to pavisam nelielo sadaļu, savu laukumu. Kino specifika nozīmē, ka darbs ir ļoti fragmentārs. Piemēram, mana loma sākas ar filmas finālu. Aktieriem būtu ērtāk, ja filmēšana notiktu hronoloģiski, bet tāda nu ir kino specifika. Ir milzums dažādu apstākļu, kas veido filmēšanas grafiku.”
Vilim Daudziņam, tāpat kā citiem filmas aktieriem, nav vesterna pieredzes. “Teātris ir lauks, kurā ir eksperimentēts ar visdažādākajiem žanriem, un vesterns ir viens no tiem, ko arī varētu spēlēt teātrī,” spriež aktieris.
Viens no vesterna varoņiem ir arī komiķis Jānis Skutelis, kurš iejūtas žandarma Pāvila lomā. Par pieredzi aktiermākslā jaunais filmas varonis teic: “Nulle. Nē, tomēr viena diena ir, jo es jau vakar te biju!”
“Pāvils pēc rakstura ir ļoti sirsnīgs un varbūt ne gluži attapīgākais cilvēks pasaulē. Jo gudrāks tu esi, jo rafinētāks kļūsti, tādēļ Pāvila neattapība vairo viņa sirsnību. Gudrība nekad nav bijusi mana problēma. Man ar Pāvilu teju nav atšķirību. Esmu savā paštēlā. Gandrīz vai nav jāiespringst. Vienīgi Pāvils, kā jau žandarms, ir ļoti drosmīgs, pašaizliedzīgs, ļoti seksuāli lādēts, un tās ir trīs īpašības, kas man nepiemīt,” spriež lomas atveidotājs Jānis Skutelis.
Vesterna žanrs Jānim ļoti patīk: “Vesterns ir manās bērnības filmās. Filmas varoņi visu laiku kaut ko zelē, pīpē un šauj viens otru nost. Kas var būt jaukāks par šo? Ļoti vienkārša pasaule, kurā visu var ļoti ātri atrisināt. Desmit soļus viens no otra, “piu-pau”, un problēma ir prom. Es domāju, ka sabiedrībai vajadzētu virzīties uz šo,” joko komiķis. Filmas pirmizrāde iecerēta 2020. gada beigās.
