Jau trešo gadu Ogrē norisinājās ikgadējie vasaras radošie kursi deju kolektīvu vadītājiem.
Jau trešo gadu Ogrē norisinājās ikgadējie vasaras radošie kursi deju kolektīvu vadītājiem, kuros piedalījās arī pārstāvji no Lielplatones, Glūdas, Līvbērzes, Elejas, Jelgavas kolektīvu «Jaunība» un «Kalve» vadītājas Ludmila Muskare un Gunta Skuja.
Par horeogrāfu aktivitāti liecina ne tikai 130 dalībnieku rekords, bet arī tas, ka semināram tika iesniegti sešdesmit iestudējumi. No tiem žūrija, kuras sastāvā bija arī Zemgales novada Deju svētku virsvadītājs Vilis Ozols, izraudzījās divdesmit.
Piecu dienu semināra programma bija sadalīta pa novadiem. Zemgali pārstāvēja Guntas Skujas «Vidi, vidi ezeriņi», «Zvejnieciņš», Viļa Ozola «Visi saka», Jāņa Purviņa «Krusta polka» un citi iestudējumi.
Priecējoša iezīme – kā atzīmē V.Ozols – arvien labāks kļūst semināra tehniskais nodrošinājums. Vēl pavisam nesen kolektīvu vadītāji, lai papildinātu repertuāru, studējuši tā sauktos deju apraksus. Šogad priekšstats par iestudējumiem gūts arī no videokasetēm. Labā kvalitātē nodrošināts mūzikas pavadījuma audiomateriāls.
Vasaras kursu dalībnieki videoierakstā noskatījušies arī ārvalstu kolēģu sniegumu.
– Ogres seminārs ir kārtējais apstiprinājums tam, ka izaugusi jauna horeogrāfu paaudze, – raksturojot kopainu tautas deju mākslā, atzina Jelgavas rajona deju kolektīvu virsvadītājs.
Viņaprāt, par jauno maiņu liecina arī tas, ka pēdējā laikā ikgadējās iestudējumu skatēs, kas norisinās Valmieras kultūras namā, tādi tautas deju horeogrāfijas metri kā Uldis Žagata un Imants Magone labprāt atdod vietu jaunajiem kolēģiem.
Vienlaikus jaunas vēsmas vērojamas arī pašos deju soļos. V.Ozols neslēpj – tāpat kā dzīve, arī iestudējumu veidošana allaž saistīta ar modes tendencēm. Savulaik puiši dejoja baltos zābakos, meitām tautiski greznie svārki tika saīsināti līdz ceļgaliem. Starp citu, no padomju laikiem saglabājies apzīmējums «tautas balets», kam nereti ir ironiska pieskaņa. Paši horeogrāfi domā, ka akadēmiskās horeogrāfijas elementus lieliski var apvienot ar autentiskām iezīmēm.
Saprotams, deju māksla attīstās vienlaidus ar tās neiztrūkstošo pavadoni mūziku. Arvien populārāka kļūst tā sauktā pasaules mūzika, kurā dažādu tautu tradicionālā mūzika savijas ar laikmetīgiem ritmiem. Ogres seminārā šādu iestudējumu bijis ne mazums. Turklāt dejas kļuvušas ritmiskākas, mazāk esot lirisku un agrāk tik populāro svinīgo deju.
Noplakusi arī viedokļu apmaiņa par latviešu dejas autentiskuma principiem, par ko deju kolektīvu un folkloras kopu vadītāji nesen diskutēja visai augstos toņos. Tagad katrs darbojas savā lauciņā. Folkloristi savu prasmi galvenokārt apliecina festivālā «Baltica».
V.Ozols ir gandarīts, ka, par spīti grūtajiem laikiem, Jelgavas rajonā nodibināti trīs jauni deju kolektīvi. Diemžēl koriem vērojamas pretējas tendences.
Ar nostaļģiju var atcerēties, ka padomju laikā V.Ozola vadītajam «Diždancim» bijuši tērpi pusmiljona rubļu vērtībā, kā vieskoncertos uz Sevastopoli un Jaltu līdzi dejotājiem braukuši 11 (!) algoti darbinieki (repetitori, ģērbēji, skaņu inženieri u.tml.). Tomēr gados cienījamo, bet jauneklīgo horeogrāfu priecē, ka arvien vairāk latviešu spēka gados sevi vēlas apliecināt ar deju.
Zīmīgi, ka plaši pazīstamā Jelgavas kolektīva «Lielupe» dalībnieki ir turīgi ļaudis, daudzi dejotāji vīrieši ir firmu vadītāji. Kam zināms, kam ne – bijušais īpašo uzdevumu ministrs Jānis Bunkšs pazīstams arī kā ilggadējs «Rituma» dalībnieks, «Ritumā» joprojām dejo vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Tiesa, kapitālistisko attiecību laikmetā deju kolektīva pastāvēšana ir pašu dejotāju ziņā. Tomēr netrūkst iespēju koncertēt. Šogad nozīmīgākie pasākumi jau zināmi – Rīgas astoņsimtgades jubilejai veltītie deju svētki (no Zemgales piedalīsies 10 kolektīvi), vidējās paaudzes deju kolektīvu salidojums Liepājā, par lielisku tradīciju kļuvušais «Bauskas kauss», kas norisināsies decembrī un kurā priekšroka dota mazāk pazīstamiem kolektīviem no pagastiem. Visbeidzot, jebkura deju kolektīva sapnis starptautiskais festivāls «Eiropeāde 2001», kas šogad notiks Spānijā un, protams, koncerti un izbraukumi.
