«Ziņas» turpina iepazīstināt ar Nodarbinātības valsts dienesta projektiem, kas vērsti uz mazāk konkurētspējīgo bezdarbnieku kategoriju aktīvāku iesaistīšanu darba tirgū un mūsdienām nepieciešamo iemaņu apguvi.
«Ziņas» turpina iepazīstināt ar Nodarbinātības valsts dienesta projektiem, kas vērsti uz mazāk konkurētspējīgo bezdarbnieku kategoriju – jauniešu, invalīdu, pirmspensijas vecuma cilvēku un māmiņu pēc bērna kopšanas atvaļinājumā – aktīvāku iesaistīšanu darba tirgū un mūsdienām nepieciešamo iemaņu apguvi.
Subsidētās darba vietas
Pirmspensijas vecuma cilvēki (sievietes pēc 50 un vīrieši pēc 55 gadiem) veido 15,6 procentus no bezdarbnieku pulka. Lai veicinātu viņu iesaistīšanu darba tirgū un darba iemaņu apguvi atbilstoši darba tirgus prasībām, iesākta subsidētā darba vietu projekta realizācija pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem. Tajā iesaistīs bezdarbniekus, kas ieguvuši profesionālo izglītību, pabeiguši bezdarbnieku profesionālās mācības vai pārkvalificēšanās kursus vai arī profesijai nepieciešamās iemaņas ir ieguvuši, vismaz trīs gadus praktiski nostrādājot attiecīgajā profesijā.
Projekts ilgs desmit mēnešus – tik ilgi likums par nodarbinātību ļauj bezdarbniekus nosūtīt uz subsidētajām darba vietām. Bezdarbnieks šajā laikā atbilstoši šodienas prasībām varēs apgūt darba prasmes un iemaņas un tādējādi kļūt par darba devējam nepieciešamu speciālistu. Valsts bezdarbniekam nodrošinās minimālo atalgojumu, bet sociālie maksājumi veicami darba devējam.
Nodarbinātības dienesta Jelgavas filiālei piešķirti līdzekļi trīs subsidēto darba vietu izveidei pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem. Pagaidām vēlēšanos izveidot subsidēto darba vietu izteikusi viena zemnieku saimniecība.
Sociālo uzņēmumu projekts
Pirmspensijas vecuma, kā arī ilgstošajiem bezdarbniekiem (bez darba ir ilgāk nekā gadu) domāts arī sociālo uzņēmumu projekts. Tā uzdevums ir ne mazāk kā četrus gadus nodarbināt mērķgrupas bezdarbniekus speciāli izveidotās darbavietās.
Projekta īstenošana notiek uz darba devēju biznesa plānu konkursa pamata. Šogad konkurss notiks jau otro reizi. Diemžēl pērn iesniegtajos projektos konstatēts ļoti daudz nepilnību un kļūdu, tāpēc no 34 pieteikumiem atbalstīti tikai divi biznesa plāni no Latgales.
Potenciālajiem interesentiem jāņem vērā, ka sociālais uzņēmums ir jebkurš uzņēmums, kas ražo preces vai sniedz pakalpojumus un šajā procesā nodarbina noteiktu skaitu bezdarbnieku. Personām, kas vēlas veidot sociālo uzņēmumu, jāizstrādā biznesa plāns uzņēmuma dibināšanai vai tā pastāvīgas struktūrvienības izveidei. Nodarbinātības dienests ieceri atbalstīs tikai tad, ja:
* sociālajā uzņēmumā paredzēts nodarbināt vismaz četrus ilgstošos vai pirmspensijas vecuma bezdarbniekus;
* vismaz 70 procentiem no sociālajā uzņēmumā nodarbinātajiem darbiniekiem, neskaitot vadošos darbiniekus, jābūt ilgstošajiem vai pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem. Uzņēmuma atsevišķas struktūrvienības izveides gadījumā minētajos 70 procentos netiek ieskaitīti uzņēmumā iepriekš nodarbinātie darbinieki;
* biznesa plānā jāparedz, ka uzņēmuma dibināšanas izmaksas, izdevumus nepieciešamo iekārtu iegādei un ekspluatācijai, personāla izmaksas, telpu nomas un citus izdevumus, kas saistīti ar sociālā uzņēmuma izveidi, vismaz 40 procentu apmērā sedz persona, kas iesniedz biznesa plānu.
Atbalsta gadījumā sociālā uzņēmuma veidotājs saņem vienreizēju investīciju ne vairāk kā 1000 latu apmērā par vienas darba vietas izveidošanu ilgstošajam vai pirmspensijas vecuma bezdarbniekam. Jāņem vērā, ka biznesa plānā investīcijas vajadzību nepieciešams pamatot un tā izmantojama vienīgi biznesa plānā paredzētajai ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo iekārtu vai instrumentu (vērtībā vismaz 50 latu par vienu vienību) iegādei. Projekts paredz atbalstīt tikai ar ražošanu vai pakalpojumiem saistītas investīcijas, atbalsts neattiecas uz pamatlīdzekļu (mēbeļu, mobilo telefonu, autotransporta, televizoru u.tml.) iegādi. Sociālā uzņēmuma pirmajā darbības gadā nodarbinātības dienests projektā iesaistītajiem bezdarbniekiem maksā minimālo algu. Otrajā darbības gadā tiek segti 90 procenti no minimālās algas, bet trešajā un ceturtajā gadā – attiecīgi 75 un 60 procenti no minimālās darba algas. Pārējā daļa jāmaksā un sociālās apdrošināšanas maksājumi veicami darba devējam. Tāpat kā pārējos projektos, arī šajā darba devējs labākajiem nodarbinātajiem bezdarbniekiem var piemaksāt papildus.
Projektu izsludināt paredzēts jau tuvākajā laikā, bet biznesa plānus izvērtēt iecerēts līdz augusta beigām. Sociālo uzņēmumu projekta realizācija šogad varētu sākties septembrī.
Jauno māmiņu integrēšana
Šā gada otrajā pusē paredzēts sākt projektu tām bezdarbniecēm, kas ieguvušas profesionālo izglītību un darba tirgū atgriežas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un nav strādājušas vismaz pusotru gadu. Statistikas dati liecina, ka jaunās māmiņas veido 8,2 procentus no bezdarbnieku kopapjoma. Projekta mērķis ir pavērt iespēju uzņēmumam atrast nepieciešamo darbinieku, iemācīt viņam jaunās darba tehnoloģijas un darba specifikai atbilstošas prasmes, tādējādi pašam «izaudzinot» kvalificētu darbinieku.
Viena bezdarbnieka iesaistīšanās projektā plānota deviņu mēnešu garumā. Paredzēts arī, ka vienā prakses vietā tiks nodarbināti divi bezdarbnieki. Tādējādi sākumā paredzēts izveidot 25 prakses vietas, kur nodarbināt 50 māmiņas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma.
Projekta gaitā trīs mēnešus iecerēta bezdarbnieka praktiskā apmācība darba vietā nepilnu darba laiku (vidēji 20 stundu nedēļā). Šajā laikā notiks profesionālo prasmju aktualizācija un jaunu darba iemaņu apgūšana.Pārējos sešos mēnešos iemaņas paredzēts nostiprināt, strādājot noteiktajā specialitātē. Arī darba vieta tāpat kā mācību vieta tiek sadalīta starp diviem attiecīgu profesiju apguvušajiem. Projektā iesaistītais bezdarbnieks strādā vidēji 20 stundu nedēļā: var strādāt četras stundas dienā vai katru otro – pilnu dienu.
Bezdarbnieks projekta laikā saņems pusi no minimālās algas, savukārt darba devējs saņems 120 latu vienreizēju subsīdiju darbavietas izveidei. Darba devējam jāveic arī sociālie maksājumi.
Invalīdu iesaistīšanas projekts
Invalīdu īpatsvars bezdarbnieku vidū veido divus procentus no kopapjoma. Analīze liecina, ka lielākā daļa no viņiem ir ieguvusi izglītību, kā arī uzkrājusi pietiekami lielu darba stāžu. Vidējā profesionālā vai arodizglītība ir 36,6 procentiem invalīdu bezdarbnieku. Vidējā vispārējā un vispārējā pamatizglītība ir attiecīgi 29,7 un 21,3 procentiem šīs kategorijas bezdarbnieku. Tikai vienam procentam invalīdu bezdarbnieku nav pamatizglītības. Savukārt darba stāža ziņā 52,6 procenti šīs kategorijas cilvēku nostrādājuši no 11 līdz 29 gadiem. 16,5 procentiem darba stāžs sniedzas virs 30 gadiem. Bez darba stāža ir 5,7 procenti invalīdu bezdarbnieku. Tādējādi, kā uzskata Nodarbinātības valsts dienesta direktors Alvis Vītols, dienestam ir svarīgi savest kopā darba devēju un invalīdu bezdarbnieku.
Tā kā šīs kategorijas bezdarbnieku īpatsvars nav tik liels salīdzinājumā ar citām mazāk konkurētspējīgajām bezdarbnieku kategorijām, pašlaik tiek realizēts viens invalīdu piesaistīšanas projekts darba vietām, un tā turpinājums pagaidām nav plānots. Nodarbinātības dienesta Jelgavas filiāle darba tirgū iesaistījusi četrus šīs kategorijas bezdarbniekus. Divas invalīdes šuvējas nodarbina Kalnciema firma «Pionieris» un tikpat daudz Jelgavas leļļu izgatavošanas uzņēmums «KKR». Kalnciema uzņēmums izmantojis vienreizējo subsīdiju 300 latu apmērā invalīda bezdarbnieka darba vietas aprīkošanai, un pēdējā informācija liecina, ka pēc projekta beigām jūlija beigās un augusta sākumā abas invalīdes bezdarbnieces pēc deviņiem projekta mēnešiem iegūs pastāvīgu darbu.
Šajā laikā valsts projektā iesaistītajiem bezdarbniekiem maksā minimālo algu un 25 latus par katras prakses nodrošināšanu – darba paņēmienu un metožu ierādīšanu un padomu sniegšanu darba kvalitātes nodrošināšanai.
