Tautas deju ansamblis «Jaunība» 31. oktobrī aicina uz septiņdesmitgades svinībām.
Jubilejas koncertā satiksies ap 200 bijušo un tagadējo dejotāju. Tieši tā – bijušo un tagadējo, jo «Jaunība», atšķirībā no teju vairuma Tautas deju ansambļu, cenšas saglabāt nosaukumam atbilstošo profilu un neveido uz savu kādreizējo dejotāju bāzes vecāka gadagājuma sastāvus. Tāpēc nav ne «otrās, ne «zelta smilšu «Jaunības»», bet ir tikai viena vienīgā, mūžam mainīgā «Jaunība».
Nu jau pieredzējis ansambļa mākslinieciskais vadītājs ir Arvils Noviks, kurš šai statusā ir desmit gadu (pirmos piecus kopā ar Ludmilu Muskari, kas tagad ir vadītāja asistentes statusā), viņam pieder arī jubilejas koncerta projekta idejiskā un mākslinieciskā līdera gods. Tomēr «visgarākā «Jaunība»» laikam sanākusi «Ziņu» šīsdienas sarunas biedrenei L.Muskarei, kas dažādos posteņos ansamblī pavadījusi četrdesmit gadu.
– Vai «Jaunība», par spīti spirgtajam nosaukumam, nav pats vecākais deju ansamblis Jelgavā?
Katrā ziņā Tautas deju ansambļa (TDA) statusu, kas vismaz toreiz nebija tikai žanra apzīmētājs, bet amatierkolektīva augstākās meistarības rādītājs, mūsu pilsētas kultūras nama deju ansamblim piešķīra 1960. gadā kā vienam no pirmajiem Latvijā. Tas notika laikā, kad kolektīvu vadīja viena no ievērojamākajām personībām latviešu tautas deju mākslā – izcilais meistars un horeogrāfs Vilis Ozols (1923–2011), kurš pēcāk izpelnījās nekur oficiāli nenopelnāmo, bet pašam tik piestāvošo «Zemgales deju ķēniņa» titulu.
Lai piešķirtu Tautas deju ansambļa statusu, bija jāizdomā nosaukums, jo vairs nevarēja būt vienkāršs kultūras nama deju kolektīvs – atceras to laiku dejotāji. Tad Vilis Ozols ar dejotājiem, braucot mājās no kāda koncerta, sprieduši, kā tad nu kolektīvu nosaukt. Vilis Ozols uzstājis uz «Jaunību» – nosaukumu, kas, kā kādā programmiņā reiz arī ierakstīts, apliecinot jaunības degsmi un azartu.
– Bet svinam 70, nevis 55 gadu jubileju?
Pašam kolektīvam jau arī paliek septiņdesmit, jo darboties tas sāka vēl bez kādiem goda nosaukumiem vecā kultūras nama ēkā (tagadējā Raiņa ielā 6) Fanijas Radziņas vadībā. Es tajā zālē dabūju padejot skolnieces gados, kad darbojos baleta pulciņā.
– Un kad sākās jūsu īstie «Jaunības» gadi?
1975. gadā, kad aizgāju no Valsts deju ansambļa «Daile», kas bija lieliska skola, kaut šajā profesionālajā kolektīvā nodejoju tikai dažus gadus.
«Jaunības» vadītājs tolaik bija Modris Vanags, bet mani «nozīmēja» par viņa asistenti. Jāatzīst, ka sākumā nebija nemaz tik vienkārši, jo Vilis Ozols no «Jaunības» aizgāja 1970. gadā (paša proponētās «jaunības» vietā pievērsdamies vidējās paaudzes deju kolektīvu kustībai), bet Modris Vanags atnāca tikai pēc trim gadiem. Pa vidu mainījās vairāki vadītāji, un kolektīvs nedaudz paguva zaudēt no sava kādreizējā spožuma. Bet katram ansamblim jau ir uzplaukuma un ne tik lielas veiksmes brīži. Pateicību par šo periodu pelnījis Gunārs Kuciņš, kurš no 17 un 18 gadu veciem jauniešiem praktiski sāka veidot jaunu ansambli.
Tā kā arī Modris bija izgājis «Dailes» skolu, sapratāmies labi. Kopā sabijām, ja vēl pieskaita neiztrūkstošo koncertmeistari Vitu Skrastiņu, apmēram piecpadsmit gadu. Tomēr Modris galu galā aizgāja uz savu dzimto, ja nemaldos, Talsu pusi, un par vienīgo «Jaunības» virsvadītāju nācās palikt man.
Kad svinējām «Jaunības» 60 gadu jubileju, sapratu, ka jāgatavo sev maiņa. Tā nu atnāca Arvils Noviks, kurš, pats būdams aucenieks, bija padzirdējis, ka meklēju sev asistentu. Vēl pēc pieciem gadiem, tuvāk iepazinusi Arvilu, sapratu, ka viņam var droši uzticēt vadības stūri, un uztaisījām rokādi – viņš kļuva par «Jaunības» māksliniecisko vadītāju, bet man palika asistentes funkcijas.
– Tā kā konsekventi turaties pie «Jaunības» principa, jūs laikam spēcīgi iespaido ne tik daudz vadītāju, cik dalībnieku maiņa, kas šādā gadījumā ir obligāta.
Dalībnieku maiņa ir raksturīga galvenokārt pēcsvētku periodā. Beidzas Deju svētki, jaunieši aktivizējas ģimenīšu dibināšanā, un sākas viss no jauna. Tā jau gluži nav, ka nemaz neesam domājuši par, piemēram, vidējās paaudzes deju kolektīva veidošanu, lai šķiršanās no «Jaunības» nebūtu pārāk strauja un sāpīga, lai gan ar varu nevienu projām nedzenam. Bet, smejies vai raudi, tomēr Viļa Ozola reiz izdomātais nosaukums uzliek savus «rāmjus».
Mūsu sastāvu veido jaunieši: vidusskolēni, studentiņi. Kolektīvu daudz, un lai nokomklektētu A grupas sastāvu, vajag vismaz 12 pāru. Mums ir 18 meitenes un piecpadsmit puiši, jo kaut minimālai rezervei jābūt. Tā kā labi dejotāji ir «uz izķeršanu», lai gan, tāpat kā aizejot, arī ienākot kolektīvā, gluži prom nevienu nesūtām, ja jaunā dejotāja līmenis vēl nav tāds, lai uzreiz laistu uz skatuves.
– Vai nedarbojas kāds pēctecības princips, piemēram, «Vēja zirdziņš» apgādā «Jaunību», bet «Jundas» jaunieši – «Lielupi»?
Diemžēl tādas tradīcijas nav izveidojušās, katrs jaunietis pats izvēlas savu nākamo dejotāja ceļu.
– Nemaz nezinu, kuri tad Jelgavas daudzo dejotāju pulkā ir tie A grupas kolektīvi?
A grupā Jelgavā ir četri deju ansambļi: «Jaunība», «Lielupe», «Diždancis», «Kalve». Pagājušajā deju ansambļu skatē visi četri arī izpelnījās augstākās pakāpes vērtējumu (vēl jau ir arī pirmā, otrā un tā tālāk).
Pamatsastāva vidū staigāšana no ansambļa uz ansambli nav vērojama, bet, kad jau pāriet uz vidējo paaudzi, tad gan. Šajā ziņā «Jaunībai» ir izvēle, jo, tā kā tiešā turpinātāja nav, praktiski katrā kolektīvā redz kādu bijušo mūsu ansambļa dejotāju.
– Cik zinu, sestdienas koncertam rūpīgi gatavojas arī kādreizējie dejotāji?
Pavisam uz skatuves būs četri sastāvi – pašreizējais un trīs veterānu. Piecdesmito un sešdesmito gadu dejotāji gan uzlūgti kā goda viesi un sēdēs skatītāju rindās.
Pirmajā daļā tiks izstāstīts stāsts par sešdesmito gadu notikumiem, kad un kā Viļa Ozola vadībā apstiprināts «Jaunības» nosaukums. Savukārt otrajā daļā, iesaistot bijušos dejotājus, paredzēts parādīt, ko desmit gadu laikā izdevies paveikt jaunajai vadībai – būs galvenokārt Arvila Novika horeogrāfijas. Tomēr bez vēstures neiztiks ne pirmajā, ne otrajā koncerta daļā.
– Dzirdēts arī par nākotnes pārmaiņām.
Jau esmu darījusi zināmu, ka «Jaunība» pēc šā koncerta vairs nebūs mana vienīgā «ģimene, atpūta un darbs», kā tas bijis līdz šim. Līdz ar jubilejas koncertu «Jaunībai» pievienojas arī jauna repetitore – Guna Trukšāne no «Vēja zirdziņa». ◆
