Ne viens vien pilsētas ielās šajā nedēļā būs pamanījis bērnus, kuri, piemetušies zālienā, ielas malā vai kādā pagalmā, izzīmē un izglezno mūsu pilsētas ainavas. Jelgavas Mākslas skolas 3.–6. klašu audzēkņi aizvada praksi, kuras laikā izbrauc arī ārpus pilsētas – uz Brīvdabas muzeju, mini zoodārzu, Zaļeniekiem vai pie jūras.
Mākslas skolā prakse ilgs vēl nākamo nedēļu, un šovasar to iziet ap 200 bērnu, skaidro mākslas skolas direktore Anda Stankeviča.
Brauks arī uz Zaļeniekiem
Objekti, kurus zīmēt, tiek atrasti tepat Jelgavā, taču bērni nākamās nedēļas sākumā arī izbrauks uz Brīvdabas muzeju un pie jūras. Pēc izvēles praksi sešu dienu garumā nākamnedēļ varēs aizvadīt arī Zaļeniekos. Tur bērni zīmēs plašos laukus, parku, upi, dīķi un baznīcu. Jāpiebilst, ka dzīvošana un ēšana Zaļeniekos jāapmaksā pašiem, tāpēc ne visi šādu iespēju var atļauties. Šogad piedzīvojumā nolēmuši doties 40 bērnu.
Katru gadu prakses vietas mainās, lai būtu interesanti. A.Stankeviča stāsta, ka pērn ik dienu kaut kur braukuši, bet bērni no tā nogurst. «Kad aizbraucam uz jaunu vietu, kur daudzi nav bijuši, viņi apstulbst – grūtāk koncentrēties un sākt zīmēt. Tāpēc šogad cenšamies, lai ir mierīgāk,» tā direktore. Citus gadus bērni devušies uz Saldu, apmeklējuši kinopilsētu «Cinevilla». Tehniku, kādā strādāt, viņi izvēlas paši – kas nu kuram tuvāks: akvarelis, guaša, sēpija, ogle.
Iemūžina kādreizējo sapni
Vienu darbīgu gleznotāju pulciņu direktores A.Stankevičas uzraudzībā «Ziņas» sastop Pulkveža Oskara Kalpaka un Svētes ielas krustojumā. Jauno mākslinieku vidū ir arī Eļmira Minnibajeva. Meitene stāsta, ka zīmēt traucē vēsais un vējainais laiks – vējš darbu pūš prom. Patīkamāk strādāt būtu siltā un saulainā laikā. Meitene gan labprātāk darbojas telpās, jo tad arī rezultāts izdodas labāks. Eļmirai par gleznošanu vairāk pie sirds grafika – tās tehnikā iegūtās taisnās līnijas šķiet ļoti skaistas. Turpretī Annai Malceniecei, kaut rokas nosalušas, vairāk patīk gleznot ārpus telpām. Meitene labprāt otas vilcienos izglezno dabu, ūdeni, ēkas. Tieši guašas un akvareļu tehnika ir viņas mīļākās.
Meitenes vakar gleznoja ēku, kuras telpas Mākslas skola reiz sapņojusi iegūt sev. Trīs četru gadu laikā audzēkņu skaits no 157 ir izaudzis līdz 257, un visiem vienā ēkā kļuvis daudz par šauru. «Mums ir par maz vietas. Mēs gribētu daudzveidot mācību procesu, lai bērni var strādāt dažādās tehnikās. Tāpat mums ir vajadzīgas darbnīcas, pedagogiem nepieciešams vairāk vietas, lai būtu kur salikt savas mantas – tagad trīs dala vienu skapi, ir grūti. Zīmēšana notiek aktu zālē bez saules gaismas, dedzam elektriskās lampas,» nepieciešamības uzskaita A.Stankeviča.
Labākie prakses laikā tapušie darbi nokļūs izstādēs tirdzniecības centrā «Pilsētas pasāža», Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā un Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā. ◆
