Tajā koncertā viens jauns puisis tik skaisti dziedāja – šādus un līdzīgus vārdus pēc koncertiem un dažādiem sarīkojumiem var dzirdēt no jelgavniekiem.
Tajā koncertā viens jauns puisis tik skaisti dziedāja – šādus un līdzīgus vārdus pēc koncertiem un dažādiem sarīkojumiem var dzirdēt no jelgavniekiem. Arī mūsu pilsēta, tāpat kā pārējās,
var lepoties ar jauniem un talantīgiem cilvēkiem – mūziķiem, māksliniekiem, aktieriem, matemātiķiem, ģeogrāfiem – visus jau nekad nenosauksi. Vienus mēs pazīstam, bet par daudziem neko nezinām, tikai esam pamanījuši viņus kaut kur uzstājamies vai aktīvi darbojamies. Kādu šie spējīgie jaunieši redz savu nākotni nākamajā gadsimtā,
kādas saskata iespējas kaut ko sasniegt ne vien mūsu pilsētā, bet arī Latvijā un pasaulē.
Katra mācība – pa spēkam
Guntis Meņķis studē Rīgas Tehniskajā universitātē.
Izvēlēties, kur pēc vidusskolas mācīties, bijis visai grūti, jo viņš interesējas par daudzām jomām.
Vidusskolas laikā Guntis ar atzīstamiem rezultātiem piedalījies daudz un dažādās olimpiādēs – ģeogrāfijas, matemātikas, bioloģijas, fizikas, ķīmijas, vēstures un angļu valodas. Bez viņa līdzdalības skolas biedriem noteikti nebūtu tā veicies ekonomikas spēlē MESE (Management and economics simulation exercise), kur viņi ieguva trešo vietu Latvijā. Skolas biedri atzinīgi novērtē Gunta atmiņu – viņam neesot nekādu problēmu atcerēties lietas, kuras citi pieraksta, piemēram, formulas. Gandrīz vienmēr bijis teicamnieks ar vidējo atzīmi virs 8 ballēm. Tagad Guntis pats stāsta, ka no 27 grupas biedriem RTU tikai pieci jau nokārtojuši sesiju, arī viņš. Studijas RTU datorzinību specialitātē izvēlējies, ļoti pārdomājot iespējas pēc mācību beigšanas atrast piemērotu darbu, par kuru turklāt arī pietiekami saņemtu. Vienu brīdi bijusi doma apgūt kādu ar ekonomiku saistītu nozari, bet Guntis sapratis, ka ir lietas, kas viņu interesē vairāk. No klases lielākā daļa mācoties Latvijas Lauksaimniecības universitātē, tāpēc viņš jūtoties mazliet atšķirīgs no pārējiem. Īpaši tas izpaužoties tikšanās reizēs ar bijušajiem skolas biedriem, kad viņi visi pārspriežot, kā kuram iet Jelgavas augstskolā.
– Ja man piedāvātu mācīties ārzemēs, noteikti piekristu, bet strādāt gan tur negribētu. Daudzi jauni cilvēki pašlaik izvēlas darbu ārvalstīs, jo Latvijā nesaskata pietiekamas iespējas profesionālai izaugsmei, karjeras iespējas. Es labprāt atgrieztos strādāt Jelgavā, ja būtu izdevīgs darba piedāvājums, varbūt braukāšu uz Rīgu. Man patīk Jelgava, esmu pieradis pie dzīves šeit, – par savām iecerēm stāsta Guntis. Par vienu no saviem lielākajiem trūkumiem viņš uzskata to, ka nav sabiedrības mīļotājs, labprāt laiku pavada mājās, lasot grāmatas vai skatoties televizoru.
Vairāk Guntim padodas eksaktie priekšmeti, bet viņš interesējas arī par vēsturi un ģeogrāfiju, tiesa gan, atzīstot, ka šajās jomās darbu meklēt negribētu, jo ar to nevarētu tikpat kā neko nopelnīt.
Par Jelgavas nākotni runājot, students ir pārliecināts, ka pamazām attīstīsies gan pati pilsēta, gan tajā piedāvātie pakalpojumi, arī darba iespējas, kas pašlaik, viņaprāt, ir ļoti niecīgas.
– Tas lielākoties ir atkarīgs no tā, kas būs pilsētas vadība, kā tā darbosies un cik daudz būs ar mieru paveikt pilsētas labā, – uzskata Guntis.
Viņš ir pārliecināts, ka ne jau visi uz ārzemēm mācīties un strādāt aizbraukušie tur arī paliks, gan jau kāds atgriezīsies Latvijā un arī Jelgavā.
«Dull doll» panākumi
Jelgava var lepoties ar jauniem un talantīgiem cilvēkiem. Daži no viņiem apvienojas grupās un savus panākumus gūst kopā.
Par vienu no Latvijas populārākajām jaunajām grupām droši var nosaukt arī «Dull doll», kas ar atzīstamiem panākumiem piedalījusies dažādos konkursos. Tagad vien atliek piepildīt puišu loloto sapni – izdot savu albumu.
Grupa ir izveidojusi arī savu mājaslapu internetā, kurā var atrast informāciju par viņiem.
Topošā modes dizainere Baiba Ladiga
Baiba studē Mākslas akadēmijā modes dizainu. Viņa atzīst, ka ir laimīga, jo dara to, kas pašai ļoti patīk. Veidojot savas pirmās tērpu kolekcijas, jaunā modes māksliniece ietekmējās no Austrumiem – Indijas, īpaši Japānas. Novembrī viņa piedalījās 5. Modes asamblejā ar kolekciju «Ane Imooto» (tulkojumā no japāņu valodas – vecākā un jaunākā māsa). Baibu saista Austrumu valstīs valdošais miers un harmonija – laikam jau saspringtā dzīvesveida dēļ.
Čellists Jevgeņijs Ignatenko
Čellu Jevgeņijs spēlē jau kopš sešu gadu vecuma. Mēģinājis spēlēt arī klavieres un vijoli, bet nopietnāk tomēr izlēmis pievērsties čellam. Dažādu konkursu laureāts, un tiek vērtēts kā viens no talantīgākajiem jaunajiem mūziķiem ne tikai Jelgavā, bet arī Latvijā. Atzinību ieguvis arī starptautiskos mūzikas konkursos, kas apliecina jaunieša talantu. Savas zināšanas spēles mākā un citos mūzikas priekšmetos, arī komponēšanā, Jevgeņijs papildina Jelgavas Mūzikas koledžā. Prieku viņam sagādā nospēlēt tā, lai gandarījums būtu ne tikai pašam, bet arī pedagogiem.
Juris Vizbulis lepni sauc sevi par jelgavnieku
Ne viens vien jelgavnieks noteikti ievērojis jauno puisi ar skanīgo balsi, kas ar savu dziedājumu papildina daudzus mūsu pilsētā rīkotos pasākumus. Tas ir Mūzikas koledžas Vokālās nodaļas 4. kursa students Juris Vizbulis.
Vai dziedāt sāki jau bērnībā?
– Jā. Agrāk bija ļoti jauks konkurss «Ko tu proti?», tajā es piedalījos kādus piecus gadus pēc kārtas. Šajā konkursā savu dziedāt prasmi papildināja daudzi bērni. Nopietnāk ar mūziku sāku nodarboties koledžas Vokālajā nodaļā.
Tavi nākotnes plāni arī ir saistīti ar mūziku?
– Viss lielā mērā ir atkarīgs no tā, kā Dievs būs lēmis, bet es noteikti darīšu visu, kas manos spēkos, lai savu turpmāko dzīvi saistītu ar nopietno mūziku.
Vai vēlies stāties Mūzikas akadēmijā?
– Jā, tieši tā!
Kāpēc tu mācies tieši Jelgavas Mūzikas koledžā?
– Esmu dzimis Kurzemē, bet tagad dzīvoju Jelgavā. Ģimenei bija izvēle pārcelties uz dzīvi Liepājā vai Jelgavā. Priekšroku devām pēdējai. Tā kā šeit dzīvo mani vecvecāki, lēmumu pieņemt nebija nemaz tik grūti. Jau agrāk, braucot pie viņiem ciemos, mums Jelgava bija ļoti iepatikusies. Bieži gan dzirdams viedoklis, ka tā ir drūma un pelēka, bet, manuprāt, cilvēki to vienkārši nenovērtē. Man Jelgava šķiet liela, plaša un gaiša. Tā kā es pārcēlos šeit uz dzīvi, varēju sākt arī mācīties koledžā.
Ja tu mācīsies Rīgā, Jelgavā varbūt vairs neatgriezīsies?
– Es tomēr domāju, ka tā nebūs. Cilvēki ir pieraduši, ka, aizbraucot uz Rīgu, viss liekas īpašs – daudz cilvēku, skaisti veikali –, bet tas apnīk. Vajag kādu mierīgāku vietu kur atgriezties. Man, atbraucot no galvaspilsētas, vienmēr šķiet: cik šeit ir jauki!
Tu pieminēji, ka varējāt pārcelties uz Liepāju, vai nenožēlo, ka nedzīvo izslavētā mūzikas pilsētā?
– Liepāja tiešām ir skaista. Bet grūtības var izraisīt tas, ka tā atrodas pārāk tālu no Rīgas. Jelgava tādā ziņā ir ideāla vieta. Mums ir lielākas iespējas aizbraukt uz plaši pazīstamu mūziķu koncertiem, kas arvien biežāk notiek galvaspilsētā.
Tātad tu tagad sevi dēvē par jelgavnieku?
– Pilnībā. Es ļoti ātri pieradu pie Jelgavas.
Kāda tev šeit liekas mūzikas attīstība?
– Koncerti Jelgavā notiek diezgan daudz. Tiek rīkoti arī dažādi citi pasākumi. Uzskatu, ka pilsētā ir jauki teātru kolektīvi. Runājot par koncertiem, daudz tie notiek Mūzikas koledžā, bet iedzīvotāji ir diezgan neaktīvi apmeklētāji. Varbūt arī pietrūkst reklāmas. Ar koncertiem mēs patiesībā esam izlutināti, jo jebkurā brīdī varam aizbraukt uz Rīgu. Jelgavā arī ir brīnišķīgi dziedātāji un mūziķi, piemēram, ļoti jauki koncerti notiek Annas baznīcā. Grūtības sagādā tas, ka pilsētā nav nevienas koncertzāles. Pašlaik par tādu varbūt var uzskatīt universitātes aulu, bet ar to nepietiek.
Vai, tavuprāt, Jelgavā ir daudz jaunu un talantīgu cilvēku, kas varētu gūt atzinību Latvijā, varbūt arī pasaulē?
– Jā. Piemēram, manā skolā mācās talantīgi jaunieši mūziķi, arī dziedātāji, piemēram, Jānis Kurševs. Manuprāt, viņš varētu sasniegt daudz. Jelgavnieki var lepoties arī ar grupām, kas nāk no mūsu pilsētas un tiek mīlētas visā Latvijā.
Vai Latvijā jauniem cilvēkiem ir pietiekamas iespējas attīstīt savu talantu?
– Es varu spriest par sevi. Man ļoti gribētos kādu laiku pamācīties ārzemēs gan valodas, gan mūzikas dēļ. Tomēr latviešu iespējas ir lielākas nekā, piemēram, ASV, kur ir ļoti daudz iedzīvotāju un visi, protams, nevar skoloties tālāk. Latvijā, jebkuram ir iespēja mācīties, pašlaik to var darīt – nekas vēl nav līdz galam nostabilizējies. Lai kaut ko panāktu, protams, ir daudz jāmācās.
Kādu mūziku tu pats klausies?
– Dažādu. Protams, daudz iznāk klausīties klasisko mūziku. Ļoti patīk Vanesa Meja, interesanta šķiet «Iļģu» mūzika. Bet es nevaru nosaukt visus māksliniekus, kuru mūzika mani saista – tādu ir pārāk daudz. Neklausos es vienīgi latviešu deju mūziku, tā man liekas kaut kas briesmīgs. Īsti nevaru saprast cilvēkus, kas var klausīties «Hameleonus» vai «Pamatinstinktu».
Vai ir kāds mākslinieks, ko tu varētu nosaukt par savu ideālu?
– Man ļoti patīk daudzi mūziķi. No klasiskajiem dziedātājiem Latvijā – Inese Galante, arī Inga Kalna. No viņām ļoti daudz var mācīties. No pasaulē pazīstamiem mūziķiem ļoti saista Madonnas tagadējais tēls, viņas pašreizējā mūzika. Agrākais dziedātājas imidžs gan man nepatika.
Kādi tev šķiet Latvijas mūziķi uz pasaules mākslinieku fona?
– Cerīgi. Viņiem ir daudz iespēju gūt panākumus visā pasaulē. Mums ir jādzīvo ar cerību, jo viss nokārtosies, tikai cilvēki bieži grib, lai viss notiek uzreiz, bet tā nekad nav. Pamazām arī Latvijas mūzikas pasaule kļūs sakārtotāka.
Ko tu vēl dari bez mācībām Mūzikas koledžā?
– Ļoti daudz laika man paiet baznīcā kopā ar citiem jauniešiem. Tas daudz dod, lai sevi pilnveidotu. Manuprāt, tas ir nozīmīgi, lai kļūtu par labu mūziķi. Vēl cenšos būt ar savu ģimeni. Visi kopā arī muzicējam. Brīvā laika man paliek maz.
Ko tu vēl gribētu iemācīties?
– Jā, ir viena joma, kas mani arī ļoti interesē – dizains un mode. Vakaros mēģinu uzskicēt kādu tērpu. Nekas dižs gan man neiznāk. Es labprāt skatos arī modes raidījumus un žurnālus.
Kādas ir tavas nākotnes vīzijas par Latviju saistībā ar mūziku?
– Aktīvāka varētu kļūt mūziķu uzstāšanās koncertos. Domāju, ka Latvijā viesosies vairāk mākslinieku. Pagaidām mūsu valstī viņi netiek pietiekami novērtēti finansiāli. Visi brīnās, ka mūziķi prasa tik lielu maksu, bet viņi taču to ir pelnījuši.
Domāju, ka daudzi latviešu mākslinieki vēl sevi parādīs pasaules līmenī. Mūsu valstij viss vēl ir priekšā, tikai cilvēkiem no visas sirds jāvēlas kaut ko sasniegt – jāmācās, jāiegulda liels darbs.
Kuru Latvijas mūziķi tu varētu nosaukt par 21. gadsimta mākslinieku?
– Man šķiet, ka tas varētu būt Renārs Kaupers – aktīvs, dzīvespriecīgs, no viņa staro gaišums un jautrība.
Juris Vizbulis
Dzimis 1981. gada 8. augustā.
Jelgavas Mūzikas koledžas 4. kursa students.
Piecas reizes piedalījies konkursā «Ko tu proti?».
Latvijas mūzikas koledžu vokālistu konkursā Daugavpilī ieguvis 3. vietu, Alīdai Vānei veltītajā vokālistu konkursā – 1. vietu.
Piedalījies garīgās mūzikas kasetes ierakstīšanā.
