Cenšoties attīstīt uzņēmējdarbību Lietuvas pierobežā, ar Norvēģijas piešķirtā pusmiljona eiro atbalstu pērn Aknīstē, Aucē, Gailīšos un arī Elejā izveidoja biznesa inkubatorus. Patlaban Elejā tā pakalpojumus izmanto septiņi jauni uzņēmumi, taču 77 kvadrātmetru lielās biroja telpas pārvaldes ēkā pagaidām nav vajadzīgas nevienam.
Projekta vadītājs Edgars Letinskis, kuram pašam ir septiņu gadu pieredze uzņēmējdarbībā, stāsta, ka jaunie uzņēmumi, kuri inkubatorā pieņemas spēkā, saņem intelektuālu palīdzību grāmatvedībā, produkcijas sertificēšanā un citos būtiskos jautājumos. Biroja telpas neesot pirmā nepieciešamības lieta. Tomēr Aknīstē un Aucē inkubatora telpās jau esot iemītnieki, kas nodarbojas ar juridiskajiem, grāmatvedības un tūristu gida pakalpojumiem. Inkubators paātrina procesuViens no Elejas inkubatora intelektuālās palīdzības saņēmējiem ir novembrī Ozolniekos dibinātais stikla durvju (perspektīvā arī stikla mēbeļu) ražošanas uzņēmums «Glaze style». Tā pārstāvis inženieris Dainis Bērziņš stāsta, ka ceļu uz Elejas inkubatoru uzņēmums atradis tādēļ, ka lauku uzņēmējiem Jelgavas biznesa inkubatora pakalpojumi neesot pieejami. Elejā rīkotajos semināros uzņēmējs ieguvis plašāku redzējumu par savu biznesa ideju, kā arī saņēmis praktisku palīdzību, piemēram, uzņēmuma mājas lapas gatavošanā. «Varbūt mūsu komanda savu biznesa ideju būtu pacēlusi arī pati, taču domāju, ka ar inkubatora palīdzību esam tikuši uz priekšu ātrāk. Februāra beigās vai marta sākumā ceram sākt ražot,» piebilst D.Bērziņš. Par biroja telpām Elejā interesējies kāds jauns uzņēmējs, kurš pagaidām vēl ir darba ņēmējs. Kamēr bizness nav īsti sācies, publiski savu vārdu viņš minēt nevēlējās. Projekta koordinators Rolands Koinži-Ogli teic, ka interese par telpām esot vēl vienam jaunam uzņēmējam, taču pagaidām līgums nav noslēgts. Zemniekus interesējot tikai lauksaimniecībaSaskaņā ar norvēģu finansētā projekta «Uzņēmējdarbības aktivitātes veicināšana Zemgales reģiona pierobežas teritorijās» noteikumiem biznesa inkubatoram Elejas pagasta pārvaldes ēkā jāatrodas desmit gadu. Pēc R.Koinži-Ogli domām, norvēģi nepieļaušot, ka glīti izremontētās biroja telpas, kurām blakus ir sakārtota un cilvēkiem ar speciālām vajadzībām pielāgota tualete, netiek izmantotas. Viņš cer, ka telpām tomēr izdosies atrast iemītniekus. Elejas pagasta pārvaldes vadītājs Leonīds Koinži-Ogli mazo interesi par inkubatora telpām skaidro ar ekonomiskajām grūtībām. «Projekts tapa «biezajos gados», bet tā īstenošana sākās, kad krietni bija kritusies iedzīvotāju pirktspēja. Varbūt inkubatorā kādu jaunu uzņēmējdarbību varētu attīstīt sekmīgie zemnieki. Taču labības cenas turas pietiekami augstu, un, šķiet, tiem nav vēlēšanās meklēt citas biznesa iespējas,» uzskata L.Koinži-Ogli. Viens no Elejas puses lielākajiem lauku uzņēmējiem Uldis Caune teic, ka viņš par Elejas inkubatoru neesot dzirdējis un uz ideju kādai firmai Elejas centrā ierīkot biroju raugās diezgan skeptiski.
