Ozolnieku vidusskolas robežsargu klases audzēkņi šodien piedalīsies Latvijas brīvvalsts robežsargu brigādes komandiera ģenerāļa Ludviga Bolšteina piemiņas pasākumā, apstiprina Valsts robežsardzes Jelgavas pārvaldes priekšnieks Gustavs Kalniņš.
Ozolnieku vidusskolas robežsargu klases audzēkņi šodien piedalīsies Latvijas brīvvalsts robežsargu brigādes komandiera ģenerāļa Ludviga Bolšteina piemiņas pasākumā, apstiprina Valsts robežsardzes Jelgavas pārvaldes priekšnieks Gustavs Kalniņš.
Šodien Brāļu kapos notiks Latvijas brīvvalsts robežsargu brigādes komandiera ģenerāļa Ludviga Bolšteina dzimšanas dienai veltīts piemiņas brīdis. Tajā Valsts robežsardzes pārstāvji noliks ziedus un atcerēsies ģenerāļa paveikto. Pasākumā klātesošos uzrunās Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks robežsardzes pulkvedis Ārijs Jansons. Atceres pasākumā piedalīsies Latvijas brīvvalsts robežsargi Roberts Goldbergs un Arturs Kārkliņš, kā arī brīvvalsts robežsargu piederīgie. Uz pasākumu dosies arī Ozolnieku vidusskolas robežsargu klases audzēkņi un robežsardzes Jelgavas pārvaldes pārstāvji.
1914. gadā L.Bolšteinu mobilizēja un ieskaitīja dienestā Daugavgrīvas cietoksnī. Par varonību kaujās viņš apbalvots ar Krievijas impērijas ordeņiem. Kad pēc Latvijas valsts proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī tika dibinātas pirmās latviešu nacionālās karaspēka vienības, L.Bolšteins brīvprātīgi iestājās Latvijas pagaidu valdības Bruņotajos spēkos. Savukārt 1919. gadā viņam tika uzticēts izveidot Latvijas armijas 9. Rēzeknes kājnieku pulku, ar kuru L.Bolšteins piedalījās kaujās pret bermontiešiem.
1925. gada 17. februārī L.Bolšteinu iecēla par aizsargu priekšnieku, bet 1928. gadā – par robežapsardzības komandieri. 1935. gadā viņam piešķīra ģenerāļa pakāpi. L.Bolšteina vadībā Latvijas brīvvalsts robežsardze kļuva par labi organizētu militāru struktūru, tika radīta laba materiāli tehniskā bāze, organizēta robežsargu apmācība, kā arī uzlaboti robežsardzes darba un sadzīves apstākļi.
1940. gada 21. jūnijā stundu pēc tam, kad Iekšlietu ministrijas vadību pārņēma Vilis Lācis, L.Bolšteins savā darba kabinetā nošāvās. Kā rakstījis atbrīvošanas cīņu veterāns pulkvedis Arvīds Krīpēns, «ģenerālis devās nāvē ne aiz bailēm no gaidāmajām mocībām, bet gan pildot augstāko karavīra pienākumu, lai aiznestu kapā tikai viņam zināmos valsts noslēpumus un glābtu daudzas dzīvības».
