Lai iepazītos ar integrācijas procesa norisi pilsētā un tiktos ar mazākumtautību nacionālajām biedrībām, Jelgavu vakar apmeklēja Naturalizācijas pārvaldes vadītāja Eiženija Aldermane.
Lai iepazītos ar integrācijas procesa norisi pilsētā un tiktos ar mazākumtautību nacionālajām biedrībām, Jelgavu vakar apmeklēja Naturalizācijas pārvaldes vadītāja Eiženija Aldermane.
Tiekoties ar Jelgavas Domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu, Naturalizācijas pārvaldes vadītāja un īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas sekretariāta pārstāves apsprieda integrācijas procesu Jelgavā un valstī, jauniešu iesaistīšanos tajā un pilsonības iegūšanas gaitu.
Jelgavas 5. vidusskolā amatpersonas klausījās direktores Lienes Plotas stāstīto par integrācijas procesu skolā, kur mācās dažādu nacionalitāšu bērni – krievi, latvieši, ukraiņi, baltkrievi un citi. “Jauniešu integrācija notiek dabīgi, attiecības starp dažādu tautību pārstāvjiem veidojas vienkārši un nepiespiesti – mācību olimpiādēs, ārpusskolas pasākumos un projektos, kuros iesaistās daudzas pilsētas skolas,” teic L. Plota un uzsver, ka skolā bilingvālās apmācības modelis jau darbojas vairākus gadus. Skolēni un arī skolotāji gan teorētiski, gan praktiski gatavi pārejai uz vienotu izglītības sistēmu 2004. gadā. Galvenā pārejas problēma, viņasprāt, ir nepietiekamais finansējums mācību literatūras iegādei.
Skolā plānots turpināt iesākto vecāku un skolotāju tālākizglītību un informēšanu par integrācijas procesu.
“Manuprāt, integrācijas process Jelgavā ir dzīvs, un par to ir liels prieks. Par to pārliecinājos 5. vidusskolā. Tur integrācija notiek neuzspiesti, veidojas spēlē, ar jaunām zināšanām, ar pašu skolēnu domām – bez stingras norādes un kontroles. Tieši tādam ir jābūt integrācijas procesa – ar pilsonisku līdzdalību, padarot savu apkārtni, mājas, pilsētu un valsti labāku, skaistāku un atvērtāku. Un te nu galvenā loma, protams, ir skolai,” pēc vizītes teic E. Aldermane.
