Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, no 1996. gada 20. jūnija «alkoholiskos dzērienus nedrīkst pārdot personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem».
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, no 1996. gada 20. jūnija «alkoholiskos dzērienus nedrīkst pārdot personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem». Tāpat ir arī noteikts, ka «ar alkoholisko dzērienu tirdzniecību aizliegts nodarboties personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem». Taču reti kurš jaunietis, un, kas ir vēl ļaunāk, reti kurš pārdevējs ievēro šo prasību.
«Ziņas» nolēma pārbaudīt, vai personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem, Jelgavā veikalos pārdod alkoholiskos dzērienus un cigaretes. Šajā akcijā tika
iesaistīti laikraksta ārštata korespondenti Jānis Koļevskis un Mārtiņš Kaprāns, kuri ir septiņpadsmit gadu veci.
Abi zēni un «Ziņu» korespondenti devās uz vairākiem pilsētas veikaliem. Eksperimentā apstiprinājās aizdomas, ka jebkurš jaunietis jebkurā vecumā, ja vien viņam pietiek nekaunības, Jelgavā alkoholiskos dzērienus var nopirkt bez starpgadījumiem. Tikai vienā dzērienu veikalā Pētera ielā zēniem pajautāja vecumu.
Noteikumi esot bezjēdzīgi
Jaunieši, kam vēl nav 18 gadu, bet kas pa reizei saviesīgam vakaram vēlas iegādāties kādu pudeli stiprāka dzēriena, uzskata, ka pašreizējie alkohola tirdzniecības noteikumi ir muļķīgi un nevajadzīgi. Viņuprāt, neloģiski ir tas, ka kriminālatbildība iestājas no 16, par nopietnāku noziegumu pat no 14 gadiem, bet alkoholu drīkst lietot tikai no 18 gadiem. Ja jau atbildīgs, tad atbildīgs par visu. Turklāt pārdevējiem un veikalu īpašniekiem ir jārēķinās ar to, ka konkurents, iespējams, noteikumus neievēros un dzērienus jaunietim pārdos. Tādējādi godīgajam tirgotājam gar degunu aizies naudiņa. Pat tad, ja visos veikalos pārdevēji pēkšņi kļūs apzinīgi likuma kalpi, tik un tā alkoholiskos dzērienus varēs iegādāties tirgū «no rokas». Tirgū alkoholu ne tikai pērk, bet arī pārdod jaunieši, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu. Ja alkohols pirkts legālā ceļā, vismaz valstij nodokļi tiek.
Godīgi visi vai neviens
Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška un SIA «Laimdota» direktore Tamāra Viduce uzskata, ka visiem veikalniekiem ir jākļūst godīgiem, tikai tā iespējams panākt alkoholisko dzērienu tirdzniecības noteikumu ievērošanu. Neviens negrib palikt zaudētājos, un tā kā pašlaik Jelgavā un arī citās pilsētās tirdzniecības jomā ir sīva konkurence, uzņēmēji cīnās par katru latu. Tādēļ nav brīnums, ka pārdevēji par pareizāku uzskata mazu blēdīšanos nevis klientu aizraidīšanu konkurentu virzienā. Jo kāds taču jauniešiem pārdos vajadzīgo preci, ja ne veikalā, tad tirgū vai «točkā», kur pat teorētiski noteikumi nepastāv.
I.Kanaška un T.Viduce «Ziņām» sacīja, ka viņu pārraudzībā esošajos veikalos ļoti stingri tiekot kontrolēts, lai par 18 gadiem jaunākas personas nevarētu iegādāties alkoholu, taču katram pārdevējam nevarot izskraidīt pakaļ. Stājoties darbā, pārdevējs parakstās, ka ievēros veikala iekšējos noteikumus, tādēļ, ja vēlāk tiek pieķerts noteikumu pārkāpšanā, veikala vadītājam vai īpašniekam ir tiesības izteikt rājienu, brīdinājumu, var arī atlaist no darba.
Ja ir kaut mazākās šaubas, ka alkohola pircējs ir par jaunu, pārdevējām ir tiesības lūgt uzrādīt pasi, taču tā, lai cilvēks nejustos aizvainots.
Tamāra Viduce ir novērojusi, ka nereti notiekot tā pārdevējs jauniešiem nav iedevis alkoholu, bet viņi turpat veikalā sameklē kādu izpalīdzīgu pieaugušo, kas jauniešiem kāroto preci nopērk. Šādās situācijās veikalnieks ir bezspēcīgs.
Pašlaik pārdevējs un veikala īpašnieks var vien veikalos redzamā vietā izlikt paziņojumus, ka personām, kas jaunākas par 18 gadiem, pārdot alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus aizliegts, kā arī aizdomīgi jauniem alkohola pircējiem lūgt uzrādīt pasi.
Policija jūtas bezspēcīga
Jelgavas kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks, ekonomisko noziegumu grupas priekšnieks Aigars Adata «Ziņām» sacīja, ka cīņa ar pārdevējiem, kas nepilngadīgām personām tirgo alkoholu, līdz šim ir bijusi nesekmīga. Policijas darbiniekiem nav izdevies notikuma vietā pieķert kādu pārdevēju. Vairākkārt esot bijušas idejas uz veikaliem sūtīt jauniešus, kas alkoholu pirktu policijas uzdevumā, taču parasti visi jaunieši no šāda priekšlikuma atsakoties. Kas zina, varbūt viņiem nepatīk policija, bet varbūt viņi paši baidās, ka vēlāk, kad alkoholu vajadzēs «pa īstam», neviens pārdevējs vairs nedos.
Ja tiešām tiktu konstatēts, ka jaunietim pārdod alkoholu, policists pārdevējam sastādītu administratīvā pārkāpuma protokolu. To nosūta uz pilsētas domes administratīvo komisiju, kas izlemj, vai pārdevējam uzlikt, vai neuzlikt naudas sodu.
Valsts policija kopā ar pašvaldības policiju ir rīkojusi reidus tirgū, kur tiek ķerti gan nelikumīgā alkohola un cigarešu pārdevēji, gan arī pircēji. Diemžēl municipālos policistus tirgū jau pazīst pēc sejām, bet ekonomiskajai policijai darbinieku ir par maz, šādus reidus nevar rīkot pietiekami bieži.
Pēc Aigara Adatas domām, lai šo problēmu atrisinātu, pārdevējiem ir jābūt goda jūtām, taču pašlaik biežāk kāre pēc naudas ņem virsroku.
