Vairāk nekā sešdesmit procenti jauniešu veselības dēļ atzīti par nederīgiem obligātajam militārajam dienestam, apstiprina Zemgales Valsts militārā dienesta pārvaldes vadītājs Gundars Ošiņš.
Vairāk nekā sešdesmit procenti jauniešu veselības dēļ atzīti par nederīgiem obligātajam militārajam dienestam, apstiprina Zemgales Valsts militārā dienesta pārvaldes vadītājs Gundars Ošiņš.
Kopumā pagājušajā gadā Militārā dienesta iesaukšanas centrs par derīgiem obligātajam dienestam atzinis 2773 jauniešus, kas ir 37 procenti no visiem centrā veselības pārbaudi izgājušajiem.
Gundars Ošiņš apstiprina, ka līdzīga situācija ir arī Zemgalē. «Virspusēji vērtējot datus, var likties, ka tie ir šokējoši, taču, paraugoties objektīvi, tie atspoguļo sabiedrības veselības stāvokli kopumā. Taisnība vien ir, ka Latvijā veselības aizsardzības jautājums nav sakārtots un jaunībā jo īpaši rūpēšanās par savu veselību nav tas aktuālākais jautājums. Tādēļ arī izveidojas situācija, kad, apmeklējot ārstu, daudziem atklājas gan akūtas, gan hroniskas kaites. Turklāt jāatzīst, ka ar katru gadu aizvien stingrākas kļūst armijas prasības pret jauniešiem, un patlaban armijas nostāja ir tāda, ka labāk, lai jaunietis nedien vispār, nekā dien kā slikts un nespējīgs karavīrs,» norāda G.Ošiņš. Viņš atzīst, ka nav izdalāma kāda slimība, kuras dēļ jaunieši visbiežāk nav derīgi dienestam, taču bieži sastopamas dažādas kuņģa slimības. Tās lielākoties radušās, neregulāri un nepareizi ēdot, taču daudz ir arī citu kaišu.
G.Ošiņš apstiprina, ka jauniešu neiesaukšanai militārajā dienestā ir vēl citi iemesli – ģimenes, mācības u.tml. Tiesa gan, ne visi «izbrāķētie» puiši armijā nedienēs vispār, jo centrs sniedz atzinumu par jaunieša veselību pārbaudes brīdī. «Liela daļa, apārstējot īslaicīgas veselības problēmas, varēs dienēt pēc pusgada vai gada,» tā G.Ošiņš
Pagājušajā gadā no dienestam par derīgiem atzītajiem jauniešiem 33 procentiem veselība bijusi vislabākajā kārtībā, 60 procentiem tā vērtējama kā ļoti laba, bet atlikušajiem septiņiem procentiem – kā diezgan vāja.
No pērn obligātajā dienestā iesauktajiem jauniešiem 60 procentu dienēs Nacionālajos bruņotajos spēkos, pārējie – Iekšlietu ministrijas Sardzes pulkā. 35 procentiem iesaukto puišu bijusi pamatizglītība, tikpat arī vidējā. Pieci procenti no armijā uzņemtajiem jauniešiem pabeiguši tikai astoņas klases, savukārt septiņiem nav pabeigta vidusskola. 17 procenti iesaukto ir pabeiguši arodskolu, bet tikai vienam procentam bijusi augstākā izglītība.
Viens procents no iesauktajiem jauniešiem ir precējušies.
