«Ziņas» jau rakstīja, ka pagājušajā piektdienā Jelgavā notika reģionālais skolotāju seminārs par Latvijas izredzēm, iestājoties NATO.
«Ziņas» jau rakstīja, ka pagājušajā piektdienā Jelgavā notika reģionālais skolotāju seminārs par Latvijas izredzēm, iestājoties NATO. Šo pasākumu rīkoja Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO). Līdzīgi kā Eiropas Kustība Latvijā veicina sabiedrisko domu, lai mūsu valsts iestātos Eiropas Savienībā, tā LATO aicina uz NATO.
Semināru atklāja Limbažu 1. vidusskolas skolotājs Uldis Umulis. Viņš ir sastādījis mācību plānu divu triju stundu garumā, kā arī vairākus citus mācību materiālus, kas būtu izmantojami, lai vidusskolēniem izklāstītu NATO nozīmi Latvijas nākotnē. Skolotājs uzsvēra, ka nebūtu jāgaida pavasaris, kad pēc pašreizējiem stundu plāniem gan vēsturē, gan ģeogrāfijā iznāktu mācīties par starptautiskajām organizācijām. Fakultatīvi šo jautājumu vajadzētu apspriest vēl rudenī pirms NATO vadītāju tikšanās Prāgā (21. un 22. novembrī), kur paredzēts izskatīt alianses paplašināšanās jautājumu, kas ir ļoti nozīmīgs Latvijas drošībai. «Jauniešus ļoti interesē NATO. Piemēram, uz mūsu skolas politikas pulciņu, kur iepazīstam šo organizāciju, nāk jaunieši no Limbažu 2. vidusskolas. Vairāki mūsu skolēni ir arī iestājušies LATO,» piebilda skolotājs U.Umulis.
Par aktualitātēm drošības politikā diskusiju izvērsa Ārlietu ministrijas pārstāvis Nils Jansons. Skolotāji viņam uzdeva daudz interesantu jautājumu, no kuriem dažus publicējam.
Otrā pasaules kara beigās Dānijai piederošajā Bornholmas salā izcēlās padomju desants un uz dažām dienām šo teritoriju okupēja. Aukstā kara laikā Dānijas sabiedrībā tika diskutēts: vai tiešām NATO spēki dotu kodoltriecienu Padomju Savienībai, ja kaut kas tamlīdzīgs atkārtotos? Droši vien tāpat mēs Latvijā varam jautāt: vai Latvijas valstiskā neatkarība, teritoriālā neaizskaramība varētu būt būtisks arguments lielvalstu attiecībās, ja tās nonāktu līdz militārai krīzei?
Te ir svarīgs NATO reputācijas princips. Kāpēc mūsdienās Austrumeiropas valstis grib stāties NATO? Tāpēc, ka šai organizācijai ir augsta reputācija, autoritāte. Ja krīzes situācijā NATO atstātu likteņa varā kaut vismazāko dalībvalsti, tad tai turpmāk vairs neticētu. Un to šī organizācija nedrīkst pieļaut.
Mēs dzīvojam kaimiņos valstij, kas vismaz pārskatāmā nākotnē nekļūs par liberālu demokrātisku zemi, kas varētu iekļauties Rietumu sabiedrībā. Mums tomēr ir ļoti svarīgi saistīt Latvijas drošību ar visas Rietumu sabiedrības drošību.
Pēc 2001. gada 11. septembra traģēdijas viens no ietekmīgākajiem Latvijas politiķiem Aivars Lembergs izteicās apmēram tā: «Nav jēgas stāties NATO, ja tā nevar nosargāt pat ASV drošību.»
Jā, 11. septembris parādīja, ka līdz šim NATO nebija pienācīgi novērtēts terorisma risks. Taču tas nenozīmē, ka zūd nepieciešamība pēc solidāras rīcības. Gluži pretēji – tā palielinās. Daudziem likās, ka šoreiz prezidenta Buša administrācija būs izolacionisti, «kovboji», kas nerēķināsies ar starptautisko sabiedrību un tūlīt spers radikālus soļus. Taču tieši otrādi – amerikāņi apmēram trīs mēnešus pēc 11. septembra notikumiem būvēja starptautisko koalīciju, meklēja sabiedrotos, būtiski uzlaboja attiecības ar Krieviju un tikai pēc tam deva militāru pretsparu.
Iedomājoties Latvijas karavīru dalību NATO, rodas bažas, ka mūsējie kā salīdzinoši nabadzīgas valsts pārstāvji varētu tikt izmantoti «netīrākajās», bīstamākajās operācijās…
Mēs tiešām diezin vai tuvākajā laikā spēsim piedāvāt tā saukto augsto tehnoloģiju militāros speciālistus, ko var bagātās valstis. Mums NATO būs jāatrod savas nišas. Piemēram, militārie mediķi, militārā policija ir salīdzinoši lēti darbības virzieni, kuros mūsu karavīri sekmīgi sevi ir parādījuši miera uzturēšanas operācijās Balkānos. Turklāt jāņem vērā, ka NATO nav pārnacionāla institūcija un tajā tiek ievērots vienprātības, nevis vairākuma varas princips. Lēmumus par mūsu karavīru izmantošanu ārvalstu militārajās operācijās vispirms pieņems Latvijas valdība. Arī jautājumā par iestāšanos NATO nav paredzēts rīkot referendumu, lēmumu pieņems Saeima.
Lielu daļu sabiedrības vairāk uztrauc nevis ārējā, bet gan iekšējā valsts drošība, nabadzība u.tml….
Latvijas iestāšanās NATO tiešā veidā gan nedos jaunas darba vietas, taču uzlabos ekonomisko klimatu, Rietumu investoru paļāvību ieguldīt mūsu valstī līdzekļus. Tam vajag sekmēt gan saimniecības augšupeju, gan valsts budžeta palielinājumu, kas savukārt dotu līdzekļus izglītībai, tiesu sistēmai, policijai, veselības aizsardzībai un citām svarīgām jomām.
Seminārā bagātīgi tika dalīti uzskates materiāli. Lai arī LATO pagaidām ir neliela sabiedriska organizācija, to atbalsta gan vairākas NATO dalībvalstis, gan arī pašu valsts.
