Jelgavas Cukurfabrikā vakar sāka slēgt līgumus ar Zemgales zemniekiem par šā gada cukurbiešu ražas iepirkšanu.
Jelgavas Cukurfabrikā vakar sāka slēgt līgumus ar Zemgales zemniekiem par šā gada cukurbiešu ražas iepirkšanu.
Uzņēmuma Izejvielu sagādes daļas vadītājs Aivars Kamols teic, ka līgumu slēgšanas kārtība, tāpat kā biešu audzētāju rotācijas kārtība, aprobēta jau iepriekšējos gados. Proti, slēgt līgumus attiecīgā kārtībā tiek uzaicināti akcionāri un iepriekšējā gada audzētāji. Šogad pirmie to dara zemnieki, kas pērn līgumus noslēguši ar 101. un lielāku kārtas numuru. Dienā paredzēts noslēgt vidēji 80 līgumu.
Saskaņā ar zemkopības ministra rīkojumu par cukura un biešu audzēšanas kvotām Jelgavas Cukurfabrika slēgs līgumus par 278 tūkstošu tonnu biešu iepirkšanu. Iepriekšējā sezonā tie noslēgti par 271 tūkstoti, bet iepirkti 289 tūkstoši tonnu.
Katram zemniekam biešu audzēšanas apjomus ministrija noteikusi 77 procentu apmērā no 1998. gada sezonā padarītā. Lauksaimnieki, kas nav iekļauti ministrijas cukurbiešu audzētāju sarakstos, varēs reģistrēties Cukur-fabrikā 22. martā. Ar viņiem līgumus slēgs par vēl brīvo apjomu.
Zemnieki, kas bija ieradušies slēgt līgumus, piedāvātos nosacījumus vakar neuztvēra viennozīmīgi un sauca par drakoniskiem. Un kā citādi, ja šogad līdz 31. decembrim pārstrādātājs sola samaksāt tikai 25 procentus no piegādāto biešu vērtības (iepriekšējā sezonā bija 60 procentu).
– Tas nozīmē, ka zemnieks atkal kreditēs cukurfabriku un strādās pilnīgi bez naudas, jo 25 procenti līdzekļu aiziet augu aizsardzības pasākumiem un sēklas iegādei,– sprieda savu kārtu gaidošie lauksaimnieki.
A.Kamols norāda, ka ar Cukurfabrikas akcionāriem (pie tiem nepieder apmēram 30 biešu audzētāju, kas piegādā aptuveni 36 tūkstošus tonnu) papildus parastajam līgumam tiek slēgts sadarbības līgums uz desmit gadiem, un arī tajā paredzēts norēķins 25 procentu apmērā. Tātad kopā līdz gada beigām uzņēmums no piegādātās produkcijas vērtības apņemoties samaksāt 50 procentu, kas esot tikai par desmit procentiem mazāk nekā iepriekšējā līgumā. Ja vien finansiālā situācija ļaušot, fabrika naudu samaksāšot ātrāk.
Zemniekus neapmierina arī tas, ka saskaņā ar jauno līgumu audzētājam jāizved graizījumi 25 procentu apmērā no piegādāto cukurbiešu apjoma. Pretējā gadījumā jāmaksā soda nauda – trīs lati par katru neizvesto tonnu.
A.Kamols teic, ka pagaidām tas ir vienīgais risinājums. Žāvēšanas tehnoloģijai vajadzīgs turpat miljons latu liels ieguldījums, ko uzņēmums nevar atļauties. Savukārt pret graizījumu masveidīgu izvešanu uz laukiem vai uzkrāšanu kaudzēs protestētu vides sargātāji.
Arī cukurbiešu sēkla saskaņā ar līgumu obligāti jāpērk tikai no Cukurfabrikas. Rindā gaidošie vīri sprieda, ka to iegāde Polijā iznāktu lētāk, bet… zemniekam neatliek nekas cits, kā noslēgt vienpusīgos līgumus, kur paredzētas tikai pārstrādātāja tiesības. Ja nu vienīgi, kā sūri smēja paši audzētāji, pie zemnieka tiesībām varot pieskaitīt tiesības nesaņemt naudu.
Par sasāpējušajiem jautājumiem Cukurfabrikas akcionāri, kas apvienojušies paju sabiedrībā «Zemgales cukurs», cer izrunāties šo piektdien paju sabiedrības biedru sapulcē.
