LLU papilduzņemšanā uz budžeta vietām gaida arī tos, kuri reiz iesāka mācīties, bet nav pabeiguši.
Šonedēļ LLU visās studiju programmās sākusies un līdz augusta beigām turpināsies studentu papildu uzņemšana. Lielākoties tā notiek maksas studijās. Taču Lauksaimniecības, Tehniskajā, Vides un būvzinātņu, Meža, kā arī Pārtikas tehnoloģijas fakultātē ir programmas, kur vēl var pretendēt uz brīvām budžeta vietām.
LLU Studiju centra vadītāja Sandra Sproģe stāsta, ka jūlijā ar pirmkursniekiem noslēgtie līgumi rāda, ka Latvijas vidusskolu absolventu skaita samazinājums par sešiem procentiem LLU jaunpienācēju skaitu nav būtiski iespaidojis. 2016./2017. mācību gadā LLU pamatstudijās tika uzņemti 806 studenti, bet šogad līdz 22. jūlijam šis skaitlis bija 781. Maģistrantūrā vērojams pat neliels pieaugums – no 270 līdz 277 maģistrantiem. S.Sproģe skaidro, ka iepriekšējo gadu pieredze liecina – pēc studiju līguma noslēgšanas apmēram pieci procenti jaunuzņemto studentu kaut ko maina savos plānos. Pērn papilduzņemšanā LLU pienāca klāt 128 pamatstudiju studenti un 41 maģistrants. Pagaidām vidējais jaunuzņemto vecums ir 21 gads. Jaunākajiem – 18, bet vecākajam – 54.
Veterinārmediķiem visvairāk maksas studentu
Veterinārmedicīnas pamatstudijās ir piepildītas visas 50 budžeta vietas. Papildus tam jau noslēgti līgumi ar 24 pirmkursniekiem, kuri studēs par maksu. Šis ir pirmais gads, kad fakultāte piedāvāja 12 budžeta vietas maģistra studiju programmā “Pārtikas higiēna”, un arī tās visas ir aizpildītas. Trešo gadu fakultātē pamatstudijās būs arī ārzemju studenti. Fakultātes dekāns Ilmārs Dūrītis prognozē, ka to nebūs mazāk kā pagājušajā mācību gadā, kad pirmajā kursā uzņemti 11 ārvalstnieki. Palielinoties riskiem gan cilvēku, gan dzīvnieku veselībai (infekcijas slimības, pārtikas drošība), veterinārmedicīnas nozīme visā pasaulē aug, I.Dūrītis pamato Veterinārmedicīnas fakultātes stabilo attīstību. “Pamazām atbrīvojamies no padomju laika stereotipiem. No 40. gadu beigām līdz 90. gadu sākumam veterinārmediķu studiju programmās vispār nebija priekšmetu, kas saistīti ar mazo dzīvnieku ārstēšanu. Tagad tās tiek attīstītas, jo pilnvērtīgas studijas aptver informāciju par visām mājdzīvnieku sugām,” stāsta dekāns. Viņš uzsver, ka atjaunotajā valstī veterinārārsti ir kļuvuši neatkarīgāki, jo tiem ir atļauts dibināt savas privātprakses. Audzis arī veterinārārsta prestižs. Stereotipam, ka veterinārārsts ir kolhoza lielfermā mēslos līdz ausīm iestidzis lopu ārsts, vairs nav pamata. Ne velti Rietumeiropā un ASV augstskolās konkurss uz studijām veterinārmedicīnā ir pat desmit un vairāk uz vienu studiju vietu. I.Dūrītis piebilst, ka fakultāte strādā starptautiskā dimensijā, ik gadu piesaistot ap desmit mācībspēku no rietumvalstīm, kas vada nodarbības studentiem. LLU Veterinārmedicīnas fakultāte kopš 2003. gada ir Eiropas Veterināro augstskolu asociācijā. Fakultātei ir laba infrastruktūra – klīnika, laboratorijas, iekārtas –, ko augsti novērtējuši arī cilvēki, kas klīnikā vēršas pēc palīdzības. “Bet tas viss nav itin nekas bez cilvēkiem – mācībspēkiem un veterinārmediķiem, kā arī studentiem, kas iesaistās kopējā darbā,” uzsver dekāns. Viņš akcentē, ka šī gada budžeta vietu samazinājums doktorantūras studijām var apgrūtināt fakultātes mācībspēku atjaunošanos.
Vides un būvzinātņu fakultātes dekāne Daiga Zigmunde atzīst, ka jaunajā mācību gadā studentu pieplūdums ir pat mazliet lielāks nekā pērn, jo savā ziņā ir iedarbojies aicinājums jauniešiem studēt inženierzinātnes. “Būvniecība atkopjas pēc krīzēm. Domāju, vēl studenti nāks klāt papildu uzņemšanā, īpaši nepilna laika studijās. Vasara daudziem ir karsts darbalaiks, un dažkārt tikai augusta beigās viņi sāk domāt par sevis pilnveidošanu. Tad jautā par nepilna laika studijām un vai nav palikusi brīva kāda budžeta vieta pilna laika studijās,” pieredzē dalās D.Zigmunde.
Vides un būvzinātņu fakultātes jaunums ir izmaiņas programmā “Vides un ūdenssaimniecība” –jaunuzņemtajiem studentiem mācības ir sadalītas četros gados (līdz šim bija jāstudē pieci gadi). D.Zigmunde cer, ka jauninājums motivēs vairāk jauniešus izvēlēties šo studiju programmu, kas ir saistīta ar teju trīs gadu desmitus Latvijā aizmirsto meliorāciju, kā arī hidroenerģētiku, plūdu draudiem un pielāgošanos klimata pārmaiņām. “Ūdenssaimniekiem darba piedāvājumu ir daudz. Ir studenti, kas, ieguvuši būvinženiera diplomu, kā otro specialitāti izvēlas vides un ūdenssaimniecību, tāpēc ar nākamo studiju gadu šī specialitāte tiek piedāvāta arī nepilna laika studijās,” stāsta dekāne. Lai arī nozarē ir pieprasījums pēc speciālistiem, pamatstudijās no 35 budžeta vietām, kas šajā studiju programmā atvēlētas pirmajam kursam, pagaidām aizpildītas nepilnas 20, kas gan ir mazliet vairāk nekā pērn. Dekāni priecē, ka aug zemes ierīcības un mērniecības studentu skaits. Apstiprināta arī studiju programma “Ainavu arhitektūra un plānošana” angļu valodā, kas nākotnē domāta pilna laika ārzemju studentiem.
No papildu nodarbībām ķīmijā neatsakās
Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne Inga Ciproviča teic, ka fakultātē, kā ierasts, ir apsveicams studētgribētāju skaits studiju programmā “Ēdināšanas un viesnīcu uzņēmējdarbība”, taču programmā “Pārtikas produktu tehnoloģija” pagaidām budžeta vietas paliek pāri, tās tiek piedāvātas papildu uzņemšanā. “Zināmā mērā tas ir loģiski. Inženierzinātņu studijas nav tās vieglākās. Pārtikas tehnologiem ir trīs smagas disciplīnas: fizika, matemātika un ķīmija,” secina dekāne. Augusta beigās pirms studiju sākuma visiem pirmkursniekiem bez maksas tiekot piedāvāts intensīvs ķīmijas zināšanu atsvaidzināšanas kurss. “Nezinu, ka kāds būtu no tā atteicies. Mūsu pirmkursniekiem ir zināma bijība pret to, ka fakultātē tiek studēta septiņu veidu ķīmija: neorganiskā, organiskā, analītiskā, fizikālā, koloidālā un tad vēl arī polimēru ķīmija, kas saistās ar pārtikas iepakojumu,” stāsta I.Ciproviča.
“Jebkurš vidusskolas absolvents ir mūsu potenciālais klients, un klienta labā ir jādara viss. Tomēr studijas ir studentu un mācību spēku kopdarbs. Esmu pateicīga ikvienam, kurš ir izvēlējies studēt mūsu fakultātē,” rezumē dekāne.
Lauksaimniecības fakultātes dekāne Zinta Gaile spriež, ka galvenais cēlonis, kāpēc šogad brīvas paliek budžeta vietas, ir demogrāfiskā bedre, kuras ietekme ir skārusi arī augstskolas. “Protams, iemesls ir arī lielais uz ārzemēm izbraukušo cilvēku skaits. Zināms, ka tieši no lauku reģioniem izbrauc visvairāk. Taču jauniešiem vajadzētu arī saprast, ka studiju programma “Lauksaimniecība” nenozīmē to, ka tajā būtu jāstudē tikai jauniešiem, kuri nāk no laukiem,” uzmanību vērš dekāne. Viņa uzsver, ka darba piedāvājumi fakultātes absolventiem ir no Lauku atbalsta dienesta, Valsts augu aizsardzības dienesta, Zemkopības ministrijas, kā arī bankām. “Absolvents, pabeidzot studijas mūsu fakultātē, var strādāt arī pilsētā, kas var būt svarīgi, ja cilvēkam šī vide ir pierasta,” teic dekāne. Viņa atzīst, ka pagaidām fakultāte nespēj apmierināt pieprasījumu pēc lauksaimniecības speciālistiem. “Protams, daudz kas ir atkarīgs arī no pašiem jauniešiem. Taču, ja esi uzņēmīgs, ar lauksaimnieka izglītību labs darbs ir nodrošināts,” teic Z.Gaile.
Informācijas tehnoloģiju fakultātes dekāns Gatis Vītols priecājas, ka šajā mācību gadā uzņemšanas rezultāti ir labāki nekā pērn un vēl jo vairāk aizpērn. Profesionālajā studiju programmā „Informācijas tehnoloģijas ilgtspējīgai attīstībai” šogad no 25 līdz 30 palielināts budžeta vietu skaits, un visas tās piepildītas, uzņemti arī maksas studenti. “Šai studiju programmai ir tāda nianse, ka absolventi iegūst programmētāja kvalifikāciju, kas, kā liecina darba devēju aptaujas, ir Latvijā pieprasītākā profesija jau daudzus gadus,” stāsta G.Vītols. “Diezgan stabila ir tendence, ka daļa no mūsu pirmkursniekiem kā pirmo prioritāti savā reflektanta pieteikumā uzrādīja Rīgas Tehnisko universitāti. Taču tur viņi netika budžeta vietā un tādēļ atnāca uz LLU,” paskaidro dekāns.
Visiem pirmkursniekiem, slēdzot studiju līgumus, Informācijas tehnoloģiju fakultātē tika jautāts, kāpēc viņi izvēlējās LLU. Divas galvenās atbildes bija šādas: “Ieteica draugi, vecāki vai paziņas”, otra – “Es skatījos jūsu mājaslapu.” Biežāk pārstāvētie reģioni informātiķiem šogad ir Rīga, Madona, Tukums un Saldus. “Protams, kā vienmēr apmēram trešdaļa pirmkursnieku nāk no Jelgavas apkārtnes. Viņu izvēlē jūt, ka savu lomu spēlē arī vēlme ietaupīt naudu. Rīgā kopmītnes ir dārgākas, sadzīves tēriņi lielāki,” uzsver dekāns.
G.Vītols atzīmē, ka LLU vairāki pirmkursnieki ir no Latgales un citām tālākām vietām, tajā pašā laikā Rēzeknes Augstskolā, Vidzemes Augstskolā, Liepājas Universitātē budžeta vietas informātiķiem vēl neesot nokomplektētas. Dekāns atzīst, ka apmēram puse no tiem, kuri iestājas, “nobirst” un lielākais atbirums ir tieši pirmajā kursā. “Pēdējos divos gados gan ir parādījusies tendence, ka “atbirušie” nāk atpakaļ. Par laimi, valsts tagad atļauj pretendēt uz budžeta vietu atkārtoti,” piebilst G.Vītols. Parādījies arī tāds moments, ka pēc pirmā semestra ar sekmīgām, bet vājām atzīmēm informātiķos palikt budžeta vietā nav iespējams. Visi, kuru studijas apmaksā valsts, mācās labi.
Arī Informācijas tehnoloģiju fakultātē bažas rada šī gada vājie centralizēto eksāmenu rezultāti matemātikā. “Kas to lai zina, vai eksāmeni šoreiz bija grūtāki vai nāk cita paaudze, kas sliktāk zina matemātiku. Ar prorektoru esam vienojušies, ka fizikā un matemātikā rīkosim vidusskolas izlīdzinošos kursus un papildu konsultācijas,” apņēmīgi saka dekāns.
Sociālās zinātnes aizmirst nepelnīti
Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē budžeta vietas gan pamatstudijās, gan maģistrantūrā ir aizpildītas. “Plānojam, ka kopā ar maksas studentiem mums būs apmēram 200 pirmkursnieku. Ņemot vērā Latvijas vidusskolu absolventu samazinājumu, apmēram tāds skaitlis arī bija gaidāms,” secina fakultātes dekāne Andra Zvirbule, piebilstot, ka pirmkursnieku vidū vajadzētu būt arī astoņiem ārzemniekiem, ar kuriem ir noslēgti studiju līgumi. “Kā viss sanāks, īsti redzēs septembrī, kad būs beigusies papildu uzņemšana maksas studiju vietās,” secina dekāne.
Taču fakultāte grib izvirzīt augstākus mērķus. Proti, valsts politikas nostādne pagaidām ir tāda, ka pirmkārt ir vajadzīgi inženieri. “Nenoliedzu, ka lielā mērā tā ir. Tomēr vēroju, ka sabiedrībā no jauna nonākam pie atziņas, ka darbs ar cilvēkiem iegūst arvien svarīgāku lomu. To, ka Latvijā sociologa profesija ir nepelnīti aizmirsta, norāda ārzemju eksperti. ES projektos trūkst lietpratēju, kas varētu veikt kvalitatīvus pētījumus un aptaujas,” teic A.Zvirbule. Viņa atzīst, ka dzīvē vērojamais sociologu trūkums nav skaidri manāms mūsu pirmkursnieku uzņemšanas rādītājos. Tos, viņasprāt, lielā mērā ietekmē tas, ka jau kopš 2013. gada sociālās zinātnes LLU var studēt tikai par maksu. “Tomēr socioloģiju un sabiedrības pārvaldi pie mums apgūt nāk. Piedāvājam to darīt e-studiju formā. Vispār Latvijā ir palikušas tikai divas augstskolas (bez LLU vēl Rīgas Stradiņa universitāte), kur gatavo sociologus,” teic dekāne. Tas, ka darba tirgū reti kur tiek meklēti sociologi vai sabiedrības pārvaldes speciālists, dekāni neizbrīna: “Mūsdienās nav moderni par profesiju apguvi runāt precīzi. Absolvents, kas pie mums ieguvis zinātnisko grādu socioloģijā, visbiežāk strādā ne tieši kā sociologs. Mainīgajos apstākļos ir ļoti daudz profesiju, kurās zinātniskais grāds socioloģijā noder. 1. jūnijā Latvijā no profesiju klasifikatora tika izslēgts vairāk nekā 100 profesiju. To, kur būs darbs rīt, šodien daudzi vēl nezina.”
Meža fakultātes dekāna pienākumu izpildītājs Linards Sisenis teic, ka pirmkursnieku pieplūdums šogad ir tāds pats kā iepriekšējos gadus. Viņaprāt, labi piepildās 25 budžeta vietas studiju programmā “Meža zinātne”, kur uzņemti arī maksas studenti, bet jau vairākus gadus ir grūtības ar pirmkursnieku piesaisti pilna laika profesionālajā programmā “Kokapstrāde”, kur atvēlētas 35 budžeta vietas, kas visas nav aizpildītas. Nedaudz mazāk kā citus gadus starp pirmkursniekiem esot pārstāvētas meža darbinieku dinastijas.
Savukārt Tehniskajā fakultātē ir nokomplektēta studiju programma “Mašīnu projektēšana un ražošana”, kā arī “Dizains un amatniecība”, bet diezgan ievērojams pirmkursnieku trūkums ir budžeta vietās programmā “Lauksaimniecības inženierzinātne”.
Studijas par maksu un budžeta vieta – tie LLU ir visai mainīgi lielumi. Jau pēc pirmā semestra sekmīgs maksas students var kļūt par valsts budžeta apmaksātu studentu, kā arī otrādi.
