Jelgavas palieņu pļavas atzītas par Eiropas mēroga aizsargājamo objektu. Līdz gada beigām tiks izstrādāts to aizsardzības projekts, kas pilsētai pavērs iespēju piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus.
Jelgavas palieņu pļavas atzītas par Eiropas mēroga aizsargājamo objektu. Līdz gada beigām tiks izstrādāts to aizsardzības projekts, kas pilsētai pavērs iespēju piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzekļus.
Jelgavas Domes Īpašumu konversijas pārvaldes speciāliste vides aizsardzības jautājumos Solvita Lūriņa «Ziņas» informē, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šogad piešķīrusi līdzekļus valsts mēroga lieguma teritorijas «Lielupes palienes pļavas» dabas aizsardzības projekta izstrādei. «Šis projekts ļaus mums nākotnē piesaistīt līdzekļus daudziem ar dabas aizsardzību saistītiem pasākumiem. Īpaši gribu uzsvērt, ka pilsēta, realizējot šo projektu, varētu piesaistīt visai ievērojamas naudas summas no ES LIFE programmas līdzekļiem,» sacīja S.Lūriņa.
Latvijā ir 61 teritorija, kurai piešķirts putniem starptautiski nozīmīgas vietas statuss, un Latvijas Ornitologu biedrība Jelgavas palieņu pļavas ir iekļāvusi to skaitā. Arī botāniķi šajās teritorijās ir atklājuši vairākas retu augu atradnes. Tas nozīmē, ka nākotnē tās varētu iekļaut tā saucamajā «Smaragda tīkla» jeb EMERALD teritoriju sarakstā. Līdz ar to Jelgavas robežās atrastos Eiropas nozīmes īpaši aizsargājama teritorija.
«Pagājušajā gadā pilsētas Dome un Jelgavas Reģionālā vides pārvalde noslēdza līgumu par šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu. Līdzīgi līgumi noslēgti ar daudziem īpašniekiem, kuru zeme atrodas lieguma teritorijā,» informē S.Lūriņa. Kopumā līgums aptver trīs savstarpēji nodalītas teritorijas ar 150 hektāru kopējo platību – Pils salu, Lielupes labā krasta pļavas starp Robežu ielu un Iecavas ieteku un Lielupes kreisā krasta pļavas starp Vircavas un Platones ieteku. Projekts paredz raksturot pašreizējo situāciju un izstrādāt rekomendācijas turpmākajiem biotehniskajiem pasākumiem. «Mēs varētu pretendēt uz tiem finansu līdzekļiem, ko ES paredzējusi dabas aizsardzības pasākumu realizācijai. Šajā gadījumā būtu iespējams attīstīt arī infrastruktūru to tūristu piesaistei, kurus īpaši vilina daudzas šajās teritorijās sastopamās putnu sugas. Kopumā mēs esam optimisti par šo teritoriju attīstību,» uzsver Domes speciāliste.
SIA «Estonian, Latvian
