Zanda (18): Ja jāsaka pilnīgi godīgi, man Ziemassvētki asociējas ar liekulību. Tie man vienmēr bijuši jāpavada ģimenes lokā, kur visi pēkšņi aizmirsuši nesaskaņas un lamas, tēlo jauko un bezgala saticīgo ģimenīti.
Zanda (18): Ja jāsaka pilnīgi godīgi, man Ziemassvētki asociējas ar liekulību. Tie man vienmēr bijuši jāpavada ģimenes lokā, kur visi pēkšņi aizmirsuši nesaskaņas un lamas, tēlo jauko un bezgala saticīgo ģimenīti. Mazo māšeli, pašai negribot, vecāki piesēdina pie klavierēm un liek spēlēt «Klusa nakts, svēta nakts». Tad nu visa «laimīgā» ģimenīte dzied. Pēc tam seko svētku vakariņas un apdāvināšana. Arī tā ir liekuļota, jo tiek darīta tādēļ, ka tā jābūt nevis tādēļ, ka kāds to vēlētos. Man tas nepatīk, jo es tā nejūtos. Manuprāt, tā ir lieku ilūziju radīšana un tā uzspēlēšana, kā nemaz nav. Tas nav normāli, ka cilvēki visu gadu ir aizmirsuši par mīļumu, komplimentiem un vienkāršu dāvanu pasniegšanu tāpat vien, bet tagad, kad ir Ziemassvētki, to metas darīt ar vislielāko aizrautību. Kā svētku nakts beidzas, viss sākas no gala. Es labprātāk šajos svētkos būtu viena… Savukārt Jaunais gads man ir iespēja izrauties no mājām. To pavadu kopā ar draugiem, un, lai arī vienmēr tas neizdodas tik labs, kā gribētos, es to ļoti gaidu. Ar smagu sirdi sagaidu Adventes laiku un tuvojošos Ziemassvētkus, bet, tikko tie ir garām, esmu laimīga, jo neviens par tiem vairs nerunā. Visi tos ir aizmirsuši un gatavojas Jaunajam gadam. Pieļauju, ka Ziemassvētki nemaz tik daudziem neiet pie sirds – tas ir īstākais depresiju laiks, jo cilvēkiem liek atcerēties par to, kā nav. Nevienam nepatīk rakņāties sevī un saprast, cik viņa dzīve ir nepiepildīta un tukša. Ziemassvētkos pie šāda secinājuma nonāk daudzi, savukārt Jaunajā gadā tiek aizmirstas rūpes un raizes. Jaunais gads tiek gaidīts ar jauniem piedzīvojumiem un jaunām lietām.
Iespējams, kādā ģimenē mīļums ir patiess un tāds tas ir arī pēc svētkiem. Tas ir apskaužami un ļoti labi… Diemžēl man ar to nav iznācis sastapties…
