Valsts ieņēmumu dienests jūlija sākumā izdevis rīkojumu par kases čeka izdruku, kas stājas spēkā ar šā gada 1. septembri.
Valsts ieņēmumu dienests jūlija sākumā izdevis rīkojumu par kases čeka izdruku, kas stājas spēkā ar šā gada 1. septembri. Saskaņā ar to visos kases aparātos, kas iegādāti pēc 1995. gada 1. janvāra, ieprogrammējams realizētās preces, izpildītā darba, veiktā darījuma vai sniegtā pakalpojuma nosaukums, apjoms un cena. Aparātos ar veltņa printeri, kas nopirkti līdz 1995. gadam un kur preču nosaukums nav ieprogrammējams, pēc pircēja pieprasījuma vienlaikus ar čeku izsniedzama reģistrēta darījumu kvīts.
Jelgavas ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes locekļi atceras, ka savulaik, ieviešot elektroniskās ierīces, vadošie Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki solījuši, ka tolaik reģistrā iekļautie aparāti varēs kalpot mūžīgi. Bet necik ilgs laiks nepaiet, kad sākas runas par kases aparātu sistēmām, un savlaicīgi uzrodas firma, kas gatava nekavējoties ar tām nodrošināt uzņēmējus. Jau kampaņas sākumā attieksme pret konkrētajiem ievestajiem kases aparātiem bija pretrunīga. Dominēja nostāja, ka kādam tas ir visai izdevīgs bizness – ārzemēs par 50 dolāriem nopirkt vecās paaudzes aparātu, ko šeit pārdot par 200 latiem. Bet jūlija norises vieš pamatotas aizdomas, ka tas bijis ar vērienu un pietiekami drošu perspektīvu plānots pasākums. Asociācijas valdes sēdē izskanēja pat tik pesimistiskas prognozes, ka šis rīkojums izputinās turpat 80 procentus mazo tirgotāju, īpaši laukos. Lai nu kā, bet rīkojuma izpilde no uzņēmējiem prasa papildus līdzekļus. Ko darīt, ja kases aparātā var ieprogrammēt nedaudz vairāk par 200 preču nosaukumiem, bet reāli veikalā ir vairāk nekā 800 nosaukumu preces? Modernie aparāti, kas kampaņas sākumā nemaz nebija iekļauti aparātu reģistrā, maksā līdz 2000 latiem. Savukārt vienas preces nosaukuma ieprogrammēšana kases aparātā (to veic aparātu apkalpojošā servisa firma) maksā 15 santīmus. Lai ieprogrammētu, piemēram, 840 nosaukumus, uzņēmējam būs jāmaksā 126 lati. Ja preču klāsts mainās gandrīz katru dienu, programmēšanas meistars izsaucams pāris reizes nedēļā, par katru ierašanos papildus veikumam maksājot trīs latus. Mēnesī šīs izmaksas varētu sasniegt 48 latus. Turklāt meistaram pēc izsaukuma saņemšanas firmā jāierodas 48 stundu laikā. Ko šīs divas diennaktis darīt ar preci, ko bez ieprogrammēšanas liegts tirgot? Un kā vispār reāli iespējama operatīva pircēju apkalpošana, ja katram preces nosaukumam vai tā saīsinājumam meklējams attiecīgais kods? Ar apkopotajām pretenzijām Latvijas asociācija jūlija vidū iepazīstināja ieņēmumu dienesta vadību. Saņemtā atbilde atzīstama par atrakstīšanos. Bez atgādinājuma par izdrukas nepieciešamību tajā uzsvērts, ka pēc 1. septembra kontrolējošās institūcijas darbosies saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā tiek apturēta saimnieciskā darbība, ja nav nodrošināta pareiza uzskaite. Attiecībā uz preču ieprogrammēšanu norādīts, ka kases aparāta īpašnieks vai lietotājs, izejot apmācības kursu servissdienestā, ir tiesīgs pats veikt un koriģēt preču ieprogrammēšanu. Firmas «Freko I.M.» vadītāja Ilva Mieze šai sakarā interesējusies abās valstī vadošajās apkalpes firmās. Tā CXD sērijas kases aparātu apkalpotāji pusstundas laikā piekrituši izdot apliecību par nepieciešamo iemaņu apguvi, neuzņemoties nekādu atbildību par tālāko. «Latintertex» servisā atbilde bijusi viennozīmīga – programmēšanu veic tikai speciālisti ar attiecīgu licenci. Tātad reāli veidojas strupceļš. Lai gan laika vairs nav daudz, Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes sēdē klātesošie izteica nepieciešamību masveidīgi individuālā kārtā rakstīt Valsts ieņēmumu dienestam (Rīgā, Smilšu ielā 1), lai novērstu līdzekļu izdošanu, kas šinī gadījumā atzīstama par nelietderīgu.
