Pērnā gada 22. decembrī Ministru kabinets pieņēmis 470. noteikumus «Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība», un tie stājās spēkā jau 1999. gada 1. janvārī.
Pērnā gada 22. decembrī Ministru kabinets pieņēmis 470. noteikumus «Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība», un tie stājās spēkā jau 1999. gada 1. janvārī.
Jaunajos noteikumos ir dažas būtiskas izmaiņas. No 1999. gada 1. janvāra tiek atcelti iepriekšējie atbilstoša nosaukuma noteikumi (Nr.152), kas bija apstiprināti 1996. gada 23. aprīlī un kurus lielākā daļa darba devēju jau apguvuši.
Kādas ir būtiskākās izmaiņas nelaimes gadījumu izmeklēšanā un dokumentācijas noformēšanā? Pirmkārt, noteikumi vairs nereglamentē gadījumus, uz kuriem nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtība attiecas, bet tajos ir tikai atsauce uz likuma «Par darba aizsardzību» 4. pantu, kurā ir noteikta likuma un arī 470. noteikumu darbības joma.
Otrkārt, akcentēts, ka izmeklē tikai tos nelaimes gadījumus, kuri notikuši ceļā uz darbu un no tā, ja darbinieks atradies darba devēja valdījumā esošā transportlīdzeklī.
Pilnīgi jauna norma ir fiksēta noteikumu 13. punktā: «Ja nelaimes gadījums noticis ar darbinieku, kurš strādā pie darba devēja, kas nodarbina mazāk par pieciem darbiniekiem, to izmeklē Valsts darba inspekcijas amatpersona kopīgi ar darba devēja pilnvarotu personu». Tātad, ja notiek nelaimes gadījums šādā uzņēmumā, par to tāpat kā par smagu nelaimes gadījumu nekavējoties jāziņo Valsts darba inspekcijai.
Noteikts, ka nelaimes gadījuma izmeklēšana jāuzsāk nekavējoties un sešu darba dienu laikā (iepriekš bija noteiktas četras darba dienas) sastāda aktu par nelaimes gadījumu darbā. Šis jaunās formas akts janvārī, bet varbūt arī februārī sagādās lielas galvassāpes darba devējiem, jo jauno veidlapu vienkārši nav. Pagaidām to nav arī inspekcijas rīcībā. Veidlapa ir publicēta laikraksta «Latvijas Vēstnesis» 1998. gada 24. decembra numurā un, domājam, ka vispareizāk būtu to izveidot katra darba devēja datorā, lai varētu atvēlēt vairāk vietas kaut vai tādai akta daļai kā nelaimes gadījuma apstākļu aprakstam.
Noteikumu 18. punktā uzskaitīti gadījumi, kad netiek sastādīts akts, bet gan atzinums par nelaimes gadījumu darbā. Tomēr iesaku darba devējiem šādos gadījumos konsultēties Valsts darba inspekcijā.
Noteikts, ka akts vai atzinums jāraksta četros eksemplāros (iepriekšējo trīs vietā), lai vienu eksemplāru nosūtītu arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pēc darbinieka dzīves vietas.
Jauna norma ir fiksēta 27. punktā: «Ja darbinieks vai persona, kura pārstāv viņa intereses, nepiekrīt komisijas vai Valsts darba inspekcijas amatpersonas sastādītā akta vai atzinuma saturam, tai sešu mēnešu laikā ir tiesības griezties inspekcijā, kas pieņem galīgo lēmumu par nepieciešamību atkārtoti izmeklēt nelaimes gadījumu».
Ar šo normu ir noteikts ierobežojums laikā, kāda iepriekš nebija. Līdz šim inspekcijai ir nācies izmeklēt arī, piemēram, pirms astoņiem gadiem notikušus gadījumus. Bet tad taču nevar runāt par normālu un objektīvu izmeklēšanu.
Jaunums ir arī sadaļā, kas nosaka speciālās izmeklēšanas kārtību. Tagad Valsts darba inspekcijas amatpersonām speciālā izmeklēšana jāveic arī tajos gadījumos, kad ārstniecības iestādē būs konstatēti ne tikai smagi, bet arī vidēji smagi miesas bojājumi. Saskaņā ar šo noteikumu 16. punktu visos gadījumos darba devējam no ārstniecības iestādes jāpieprasa izziņa par cietušā miesas bojājumu smaguma pakāpi (arī šai izziņai ir noteikta jauna parauga veidlapa), turklāt noteikumu 35. punktā norādīts, ka ārstniecības iestādei šī izziņa jāizsniedz trīs dienu laikā.
Noteikumos uzsvērts, ka visi nelaimes gadījumi tiek reģistrēti Valsts darba inspekcijā, bet gribētos cerēt, ka darba devējiem tas papildu neērtības neradīs.
Nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtība būtiski mainās, tādēļ aicinu darba devējus nepieciešamības gadījumā doties pie mūsu inspektoriem Jelgavā, Elektrības ielā 10, 1. stāvā vai zvanīt pa telefoniem 3033405, 3033413, 3033407, 9472823.
