Vai mazie uzņēmumi drīkstēs eksportēt savu produkciju?
Vai mazie uzņēmumi drīkstēs eksportēt savu produkciju?
Saskaņā ar ES nosacījumiem mazjaudas kautuves un gaļas sadalīšanas mazjaudas uzņēmumi ražoto produkciju drīkst izplatīt tikai nacionālajā tirgū un produkcijai jābūt marķētai ar nacionālo marķējumu – tā saucamo veselības marķējumu. Savukārt gaļas produktu ražošanas mazjaudas uzņēmumi drīkst savu produkciju izplatīt ES kopējā tirgū. Arī vietējā tirgus uzņēmumi, kas tiek pielīdzināti mājražotājiem, savu produkciju nevarēs pārdot citās ES valstīs. Uz piena pārstrādes uzņēmumiem neattiecas eksporta ierobežojumi atkarībā no uzņēmuma jaudas.
Vai mazās bodītes pavisam iznīks?
Daudzi uztraucas par to, ka lielveikali izplešas, mazie veikali bankrotē. SKDS dati liecina, ka 84,8 procenti cilvēku pārtiku pērk divas trīs reizes nedēļā. Savukārt tikai reizi nedēļā uz veikalu pēc pārtikas dodas 12,8 procenti Latvijas iedzīvotāju.
Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs apliecina, ka Eiropā uz pieciem tūkstošiem iedzīvotāju ir viens lielveikals. ES valstīs 80 procentu apgrozījuma mazumtirdzniecībā notiek lielveikalos, Latvijā – tikai 30 procentu. Pilnīgi iespējams, ka lielveikalu skaits Latvijā palielināsies, taču tas nenozīmē, ka izzudīs mazie veikaliņi. Pastāv draudi iznīkt tiem mazajiem veikaliem, kas nespēs atrast veidu, kā piesaistīt klientus. Arī lielveikali konkurēs savā starpā.
Socioloģisko pētījumu firmas SKDS pētījums liecina, ka pagājušā gada nogalē puse Latvijas iedzīvotāju labprātāk iepirkās lielveikalos, nevis mazajos pārtikas veikalos. 37 procenti aptaujāto priekšroku deva mazajiem pārtikas veikaliem. Lielveikalu ienākšanu Latvijā par labvēlīgu atzina 56 procenti aptaujāto iedzīvotāju, bet pretējās domās bija 23 procenti aptaujāto. 21 procents atbildēja, ka viņi nevar atbildēt.
Kas Latvijā mainīsies seksuālo minoritāšu tiesību aizsardzības jomā?
Eiropas Integrācijas biroja Sektorpolitiku departamenta vadītāja vietnieks Juris Gromovs skaidro: ES tiesību aktu vienīgais pants, kas attiecas uz viendzimuma attiecībām, noteic, ka Padome var rīkoties, lai novērstu diskrimināciju cilvēka seksuālās orientācijas dēļ. Mūsu valstī tas jau ir izdarīts attiecībā uz nodarbinātību – darba tirgū personas nedrīkst diskriminēt viņu seksuālās orientācijas dēļ. Minētais princips jau ir ierakstīts Latvijas likumos un tiek piemērots praksē. Diskriminācijas aizliegumi ir Latvijai saistoši kā Eiropas Padomes dalībvalstij. Esam ratificējuši arī Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Iestāšanās ES tur neko nemainīs. ES tiesības neregulē citus ar seksuālajām minoritātēm saistītos jautājumus, jo tas ir katras dalībvalsts nacionālo likumu jautājums.
Arī Valsts cilvēktiesību biroja analīzes daļas vadītāja Līga Biksiniece norāda, ka tas ir pašas valsts pienākums – sekot tam, lai nebūtu šādas diskriminācijas, lai nebūtu vardarbības pret šiem cilvēkiem, viņu noniecināšanas, goda un cieņas aizskaršanas. Seksuālā orientācija nav objektīvs pamats, lai cilvēku atlaistu no darba.
Viendzimuma attiecības jau tagad pēc 16 gadu sasniegšanas nav sodāmas ar likumu. Taču L.Biksiniece uzsver: pāra attiecību legalizācija un šādas ģimenes pieprasījums pēc bērnu adopcijas ir katras valsts iekšējais jautājums, tā izlemšanā tiek ņemti vērā sabiedrības uzskati un tas, kā šis jautājums valstī līdz šim ir attīstījies. Piemēram, Skandināvijā šādas attiecības legalizētas vairākus gadu desmitus. Zviedrijas parlaments jau 1973. gadā pasludinājis, ka homoseksuālisms no sabiedrības viedokļa ir pieņemams. 70% iedzīvotāju nav iebildumu pret šādām pieaugušu cilvēku attiecībām, jo tā ir viņu privātā lieta.
Latvijā Civillikums viendzimuma pāru attiecību reģistrāciju neparedz. Dažās ES dalībvalstīs – Vācijā, Dānijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Somijā – ir nosacījumi, kas atļauj reģistrēt viendzimuma laulību vai partnerattiecības. Tomēr jautājums par šādu attiecību regulējumu likumos ir pilnībā nacionālā likumdevēja rokās.
Jautājums par adopciju jau ir nākamais solis valstīm, kas atzinušas šīs attiecības. Vairākas valstis ir atzinušas adopciju, ļaujot adoptēt partnera bērnu. Arī šādu ģimeņu bērnu adopcija ir nacionālās likumdošanas jautājums. Atsevišķās valstīs uzskata, ka tas nav pieņemami, citās – ka tas ir pieņemami. ES to nereglamentē, arī šajā jomā dalībvalstīm ir absolūtās tiesības pieņemt likumus.
Publikācijās izmantoti Latvijas Republikas Saeimas Eiropas Savienības informācijas centra, žurnāla “Agropols” informatīvā pielikuma “Latvija ES”, LR Zemkopības ministrijas un Ārlietu ministrijas materiāli, kā arī Eiropas Savienības institūciju reklāmas materiāli
