Līga Celma, audzinot četrus mēnešus veco Rūdolfu, uzraksta kārtējo skaņdarbu festivālam «Arēna» un kaldina plānus ar kori «Spīgo».
Komponisti Līgu Celmu, kas pazīstama arī kā Jelgavas 4. vidusskolas skolotāja un ne tikai mūsu valsts mērogā vien atzītā meiteņu kora «Spīgo» diriģente, «Ziņas» sastapa Rīgā, vecās Sv.Ģertrūdes baznīcas apkaimē. Vietas izvēle nebija nejauša – komponiste devās uz mēģinājumu dievnamā, kur tapa programma «Ziemeļu balss». Jaunās mūzikas festivālā «Arēna», kurā L.Celma piedalās otro gadu pēc kārtas, nākamajā dienā (koncerts notika vakar, 20. oktobrī) bija paredzēts Līgas skaņdarba «Debesu sēta» pirmatskaņojums.– Tev pašai atskaņojumā nav jāpiedalās, un izpildītāji – Latvijas Radio koris un diriģents Kaspars Putniņš – ir visaugstākās raudzes profesionāļi. Kāpēc vēl vajadzīga autora klātbūtne? Ko tad īsti komponists dara mēģinājumā?Tā kā tas ir pirmatskaņojums, gribas, lai skanētu maksimāli tuvu iedomātajam. Tāpēc gan komponisti grib piedalīties procesā, gan diriģents aicina – lai interpretējums sakristu ar autora ieceri. Arī koristi jautā, kā komponists iedomājies vienu vai otru skaņu. Dažreiz gadās pat pavisam triviālas nošu pārrakstīšanas kļūdas.– Šis nebūs pirmais mēģinājums. Pieņemsim, ka ieteikumi ņemti vērā, vēl šodien kaut ko pakoriģēsiet, un tad jau uz koncertu var doties drošu sirdi?Vienalga ir milzīgs uztraukums. Pirmatskaņojums droši vien ir tāpat kā teātrī pirmizrāde. Skaņdarba patiesais dzimšanas brīdis ir koncertā, un zvaigznes tajā brīdī var sastāties dažādi. Svarīgs ir kaut vai dziedātāju noskaņojums. Visam jāsakrīt, lai tas brīnums notiktu.– Kāda ir «Debesu sētas» priekšvēsture?Skaņdarbs tapa saistībā ar projektu «Concrescence». Radio koris sadarbībā ar Stokholmas un Oslo mūzikas augstskolu mācībspēkiem pirms pāris gadiem iesaistījās projektā, kur vokālo pedagogu vadībā apguva virstoņu dziedāšanu, kā arī ceturtdaļtoņu tehniku.– Tas ir kaut kas no rīkles skaņām?Virstoņi parasti ar to asociējas, Tuvas šamaņi dzied rīkles tehnikā, bet Radio korim pasniedzējs bija seno dziedāšanas tehniku virtuozs Kristiāns Cēnders no Šveices, kurš pats kā vokālists apguvis klasisko skolu. Tādējādi «Concrescence» tika sapludinātas abas pieredzes. Nebojājot koristu, kuri taču arī mācīti dziedāt klasiski, balss saites. «Debesu sēta», tāpat kā kolēģu jaundarbi, radusies, noslēdzoties šim projektam. (Līdztekus L.Celmas jaundarbam Latvijas Radio kora koncerta «Ziemeļu balss» programmā iekļauti Mārtiņa Viļuma, Gundegas Šmites, Kristapa Pētersona, igauņu, norvēģu un zviedru komponistu darbi – red.)– Tavs darbs taču nav nekas šamanisks?«Debesu sētai» izmantotas četras tautasdziesmas – par sauli, mēnesi, zvaigznēm un saules loku. Saules loks domāts kā visa debesu sēta. Virstoņu manā darbā noteikti nebūs vairāk kā citiem, iespējams pat, ka «Debesu sēta» šajā programmā ir visvienkāršākais skaņdarbs. Tāds mērķis jau arī nebija sprausts.– Runājot par sarežģītību, vai nav tā, ka ierindas klausītājs vispār ar zināmu skepsi uztver šo tā saucamo «jauno mūziku»?Par plaisu starp klausītāju un komponistu daudz runāts. Komponista izglītībā tiek ieguldīts ļoti daudz, arī lai paplašinātu viņa apvārsni. Nu ko tad – vai man tas viss jāaizmirst un jāraksta tikai tā, lai izpatiktu klausītājam?Savu skaņdarbu rakstīju, iedomājoties ritualizētu četrdaļīgu uzvedumu. Saule, mēness, zvaigznes, debesis – tas latviešu folklorā ieausts rakstos. Es vēlējos, lai dziedātāji arī fiziski izveido šo formu. Horeogrāfiski. Muzikālais materiāls līdz ar to prasās būt atbrīvots, nevis sarežģīts. Ja izpilda ļoti akadēmiski, tas nedarbojas. Par to, ka Radio koris spēj izpildīt ļoti sarežģītu mūziku, nav ne mazāko šaubu.– Ar diriģentu Kasparu Putniņu šī taču nav pirmā sadarbība?Šovasar Cēsu mākslas festivālā bija «Pasaka par Kurbadu» – elektroakustiskā pastaiga mežā. Tur tika izmantots Kaspara vadītās Radio kora grupas ieraksts. Mūzika tapa kopdarbībā ar Kristapu Pētersonu, bet ideja nāca no diriģenta. Turklāt kopdarbība bija tāda, ka es nemaz nezināju, ko raksta otrs autors. Un otrādi. Esot bijis ļoti interesanti, arī fantastiski pateicīga vide (pārgājiens Cīrulīšu dabas takās – red.). Un krēslaina pustumsa – kā radīta pasakas uzburšanai. Tiešām žēl, ka pati netiku.– Netiki Rūdolfa dēļ?Rūdolfs, kuram tagad ir četrarpus mēnešu, šogad, protams, man bija vissvarīgākais notikums (un ne tikai šogad vien).– Vai varam gaidīt labu papildinājumu Radio kora vīru grupai?To pagaidām grūti pateikt, bet dziesmas viņam tiek dziedātas. Un nevis virstoņos, bet galvenokārt ļoti tradicionālas. Šķiet, Rūdolfam patīk jautrāki gabali. Sevišķi iecienīts ir Imanta Kalniņa «Jautrais dancis», kur «… mūsu pļavā, pļavā zaļā jēri lēkā savā vaļā».– Ar visu Rūdolfu šovasar bija arī kārtējie lielie kora «Spīgo» panākumi.Vienkārši tas nebija. Jāpateicas manai mammai, kura ļoti daudz strādāja ar kori. Pēc skolu rudens brīvlaika «Spīgo» atsāks aktīvu darbību, un jāstrādā būs daudz – mūsu koris izvirzīts starptautiskajam radio BBC konkursam. Vispirms jāaizsūta ieraksti, un labākie tiek uzaicināti uz klātienes finālu. Citugad no Latvijas tur bijuši Mūzikas akadēmijas koris, «Kamēr», Rīgas Doma skolas meiteņu koris. Nedrīkstam palikt kaunā. Turpināsim strādāt arī pie ilgi solītā diska. Lielākā daļa ierakstu jau tapusi, un šajā mācību gadā noteikti jāpabeidz. Viedoklis Kaspars Putniņš, Latvijas Radio kora diriģents Mēs ar savu mantojumu it kā tik ļoti lepojamies, bet, ja skatās uz pēdējo gadu kora repertuāra ražu, tad tautas mūzika nemaz tik bieži neparādās. Sevišķi jau lielākā opusā, par kādu var uzskatīt Līgas Celmas jaundarbu «Debesu sēta». Tāpēc prieks, ka mums beidzot ir viens brīnišķīgs skaņdarbs, kas balstīts latviešu tautas mūzikā. «Ļoti skaistas ir dainas, ko atradusi Līga. Atmosfēriskais tvērums, kādā viņa to iekļāvusi kora faktūrā, ir skaists. Komponiste partitūrā ierakstījusi zināmas darbības, tāpēc, redzēsim, kā korim veiksies koncertā. Visi paņēmieni, ko lieto mūzikā, galu galā, kalpo satura atklāsmei. Tas, ko Līga izdarījusi savā darbā, manuprāt, ir ārkārtīgi veiksmīgi.
