«Kino 19» līdz 8. janvārim – «Pokers» (pulksten 14 un 18) un «Itāļu variants» (pulksten 16 un 20).
“Kino 19” līdz 8. janvārim – “Pokers” (pulksten 14 un 18) un “Itāļu variants” (pulksten 16 un 20).
Virtuoza blefošanas māksla un veiksmes mainīgums, kas no muļķos palikšanas neglābj pat slīpētākos meistarus. Tāds ir pokers filmā “Shade”, kas latviešu variantā nosaukta spēles vārdā. Sižetā – Geibriela Bērna, Tendijas Ņūtonas un Stjuarta Taunsenda tēloto blēžu vēlme saspēlēt ar Silvestra Stalones leģendāro pokera varoni, šim nolūkam iegūta kriminālas izcelsmes nauda un kopā ar to – pamatīgu nepatikšanu draudi. Ieradums sargāt kārtis no pretinieku acīm pārtop vēlmē tāpat tīt ap pirkstu gan avantūras biedrus, gan skatītājus. Tomēr diez vai var apgalvot, ka scenārista piekoptie “pēdu jaukšanas” paņēmieni skatītājiem sagādās daudz patiesu pārsteigumu. Pievilcīgākais filmā ir un paliek galveno lomu tēlotāji, sevišķi Ņūtonas bezjūtīgā plēsoņa Tifānija.
Stalones centieni būt sižeta virzītājspēkam ne vien kā fizkultūrietim, bet arī kā aktierim arvien bijis neviltotas jautrības avots, kas aizvadītajos gadu desmitos izpaudies arī Razzies jeb Zelta aveņu (turpat Kalifornijā iedibinātu alternatīvu “antioskaru”, ko piešķir starptautiska kinoentuziastu žūrija) birumā. Stalone nocēlis arī galveno balvu – atzīts par visa 20. gadsimta sliktāko aktieri. “Pokera” gadījumā spicā spēlmaņa Dīna veiksmīgākā īpašība ir tā, ka viņš ir otrā plāna loma. Tāpēc, lai Oskars Slajam nespīd arī šoreiz, taču vismaz secen ies kārtējā “avene”.
F.Gerija Greja “Itāļu variants” ir sešdesmito gadu britu kriminālkomēdijas amerikāņu versija. Ar laupīšanu stāsts sākas un beidzas. Sākumā vairākus desmitus vērtais guvums tiek nozagts divreiz. Pēc veiksmīgās laupīšanas Itālijā viens bandas dalībnieks iekāro visu, vienu biedru nošauj un ņem kājas pār pleciem pārliecībā, ka ticis vaļā arī no pārējiem. Viņa prieki izrādās nepamatoti, pieviltie kolēģi nodevējam sadzen pēdas un izperina oriģinālu atmaksas plānu… Aktieri, kas īsteno scenārijā paredzēto uzmanības uzturēšanas minimumu, amizantie mazauto, ar kuriem atriebēji filmas noslēgumā lavās cauri pašu radītajam laupīšanas aizsegam – milzu sastrēgumam Losandželosas ielās – un kuri cilvēku lomas nobīda otrajā plānā. Viss kopā Greja “Itāļu variantu” padara par spraiga sižeta acu kavēkli, kura labā, tiesa gan, nebūtu salīdzinājums ar tādu (savulaik arī Jelgavā rādītu) žanra radinieci kā Stīvena Sodenberga “Oušena banda” – gan “itāļu” pieticīgā portretējuma, gan viņu sirojumu atveida videoklipam līdzīgās sadrumstalotās montāžas dēļ.
***
Esēnija Zariņa:
“Pokers”. Filma par profesionālu spēlmaņu krāpnieku bariņu, kas, spēlējot uz lielām likmēm, cenšas apkrāpt citus, taču beigu beigās paši tiek apvesti ap stūri. “Pokers” nav nekāda novitāte. Tādu filmu ir daudz. Bet viens gan – pamatīgs aktieru ansamblis.
“Itāļu variants”. Ārkārtīgi eleganta un aizraujoša izklaide ar līdzpārdzīvojumu (taču jau gribas, lai labajiem zagļiem veicas) un smalku, līdz sīkumiem perfekti izstrādātu zagšanos. Arī šī filma ir laba izvēle.
Līva Vertule:
“Pokers”. Neesmu redzējusi.
“Itāļu variants”. Aizraujoša, stilīga un interesanta filmiņa ar dažiem ļoti iespaidīgiem pakaļdzīšanās skatiem. Patīkami, ka izmantoti dažādi interesanti risinājumi. Dažas emocionālākās epizodes (kaut bez tām arī nevar) gan īsti neiederas kopējā noskaņā, taču tādu ir maz.
Edgars Sauka:
“Pokers”. Neesmu redzējis.
“Itāļu variants”. Apsēdies krēslā un uz pāris stundām vari aizmirst par savām problēmām. Sižets ne ar ko labāks vai sliktāks par citām šāda žanra filmām. Galvenā ideja – ja nepiemānīsi savu tuvāko, tuvākais piemānīs tevi. Interesanti bija pavērot Edvardu Nortonu, kuru var atcerēties pēc tāda šedevra kā “Cīņas klubs”. Protams, lieliski savas lomas “tēlo” arī jaunie “Mini Cooper”. Maza, jauka un sprigana mašīnīte.
