Jelgavas Mūzikas vidusskola ielūdz uz 95 gadu jubilejas svinībām.
Jelgavas Mūzikas vidusskola sestdien, 29. aprīlī, svinēs 95 gadu jubileju. Pulksten 15 skolas koncertzālē varēs noklausīties un noskatīties dzimšanas dienai atbilstoši vērienīgu koncertu, bet pēc tam sekos nākamā jubilejas svinību daļa – audzēkņu, absolventu un skolotāju salidojums (uz koncertu laipni aicināti visi interesenti neatkarīgi no piederības mūzikas skolai).
Par jubileju plašāk pastāstīt «Ziņas» aicināja mācību pārzini profesionālajā ievirzē Intu Slaveiku, kura skolā nostrādājusi jau 43 gadus. Turklāt I.Slaveika tajā mācījusies jau no pirmās klases un secīgi izgājusi gan toreizējās bērnu mūzikas skolas (tagadējo profesionālās ievirzes), gan Mūzikas vidusskolas kursu.
– Droši vien esat arī pamatīgi izpētījusi skolas vēsturi?
Jelgava ir pirmā pilsēta Latvijā, kur 1921. gada 1. septembrī nodibina Tautas konservatoriju. Tās vadību pēc Jāzepa Vītola lūguma visu Latvijas brīvvalsts laiku – 23 gadus – uzņēmās komponists Jēkabs Mediņš (pārtraukums konservatorijas darbībā rodas vācu okupācijas laikā, kad J.Mediņu atbrīvo no darba). Bet 1945. gadā Tautas konservatorijas vietā tiek atvērta Mūzikas vidusskola Uzvaras ielā, jo pirmā konservatorijas ēka kara laikā tika nodedzināta.
Ēkas šaurības dēļ 1960. gadā skola pārceļas uz plašākām telpām Lapskalna ielā 2, un pēc vienpadsmit gadiem arī šis nams jau ir par mazu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu darbu. Tāpēc 1971. gada 15. oktobrī liek pamatakmeni un 1973. gada 17. februārī atklāj skolas jauno korpusu un koncertzāli – ar Latvijas filharmonijas kamerorķestra un Gidona Krēmera uzstāšanos. Toreizējais skolas direktors Arvīds Tareila bija ļoti gandarīts, ka līdz galam varējis realizēt iepriekšējo direktoru sapni par skolas paplašināšanu un, galvenais, tam laikam piemērotu plašu koncertzāli. Jauno koncertzāli atklāja Gidons Krēmers.
Turpmākie gadi no 1974. līdz 2005. aizrit skolas direktoru – trīs kordiriģentu – Aijas Grūtupas, Marģera Dreimaņa, Jāņa Keiča vadībā. 1983. gadā skolai piešķir komponista Jāņa Ozoliņa vārdu, jo viņa darbība Jelgavā bijusi rosīga jau no 1926. gada un komponista daiļrade sākusies tieši Jelgavā. Desmit gadu (1992–2002) skolai bija Mūzikas koledžas statuss.
Mācību iestāde glabā vissiltākās atmiņas par mūžībā aizgājušajiem darbīgajiem pedagogiem un viņu darbības laiku: Jūliju Grūtupu, Valdi Miezīti, Aiju Grūtupu, Aleksandru Saliņu, Gunāru Ordelovski, Jāni Krūskopu, Vilmāru Vasuli, Georgu Sniķeri, Arni Eizenbergu, Kārli Vencku, Guntu Micāni. Visos laikos skola lepojusies ar izciliem skolotājiem: Valentīnu Butāni, Veltu Riekstu, Silviju Līci, Āriju Melngaili, Ēriku Žideli, Valdi Miezīti, Romānu un Felicitu Šnē. Viņi savam darbam atstājuši labu profesionālo maiņu – pašreizējos pedagogus.
– Ko saviem audzēkņiem tagad piedāvā Jelgavas Mūzikas vidusskola?
Mūzikas vidusskolā izglītību var iegūt klavieru, stīgu instrumentu, dažādu pūšaminstrumentu, sitaminstrumentu spēlē, solo dziedāšanā, kordiriģēšanā, akordeona, ģitāras, kokles spēlē un mūsdienu ritmiskās mūzikas specialitātē.
Papildus mūzikai norit vispārizglītojošo priekšmetu kursa apguve ar centralizētajiem noslēguma eksāmeniem. Tādējādi skolas absolventi tālāko izglītību var turpināt arī specialitātēs, kas nav saistītas ar mūziku. Absolventi studē Latvijas Universitātē, LLU, biznesa augstskolā «Turība».
Līdzās specialitātes apgūšanai liela loma ir kolektīvajai muzicēšanai. Skolā darbojas divi kori – Mūzikas skolas un vidusskolas jauktais koris –, pūtēju orķestris, kamerorķestris, akordeonu orķestris, stīgu instrumentu orķestris, dažādu instrumentu ansambļi.
– Pa šiem gadiem, kopš pastāv Jelgavas Mūzikas vidusskola, noteikti izveidojies plašs absolventu pulks.
Mūzikas vidusskolu absolvējuši 1315 audzēkņu. Ļoti patīkams ir fakts, ka no tagad strādājošajiem 86 pedagogiem 53 ir pašu skolas absolventi. Profesionālās ievirzes klasēs (jeb agrākajā bērnu mūzikas skolā) patlaban mācās 380 audzēkņu, Mūzikas vidusskolā – 52. Katru gadu no mūsu tā saucamās bērnu mūzikas skolas beidzējiem vidēji pieci seši pāriet uz Jelgavas Mūzikas vidusskolu.Īpaši patīkami, ka vairums no vidusskolas absolventiem izvēlas turpināt mācības augstākajās mācību iestādēs.
Jau minēju, ka iespējams apgūt arī specialitātes, kas nav saistītas ar mūziku, bet, protams, vairums izvēlas ar mūziku saistītās jomas gan Latvijas Mūzikas akadēmijā, gan Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā.
– Skolas 95 gadu jubilejai droši vien tiek veltīti vairāki pasākumi, ne tikai lielkoncerts sestdien?
Cenšamies būt radoši, un pasākumu ir ļoti daudz. Varu parādīt mēneša grafiku maijam, kas ir pilns ne tikai ar ieskaitēm, eksāmeniem un izlaidumu 19. maijā, bet arī dažādiem atskaites koncertiem gan kokles, gan klavieru, gan sitaminstrumentu spēlē – visus nemaz nenosaukt, koncerti notiks un jau notiek burtiski katru dienu. 10. maijā būs atskaites koncerts, kurā centīsimies parādīt visus mūsu kolektīvus – stīgu orķestri, pūtēju orķestri, kori, koklētāju un instrumentālo ansambli.
Uzstāsies arī šā mācību gada konkursu laureāti. Un konkursu bijis daudz – vairāk nekā trīsdesmit, tajā skaitā valsts konkursi koru klasēm un klavierspēlē. Koru klasē Edītes Bergmanes audzēkņi Anastasija Samsonova, Līva Letīcija Pekarska un Daniels Ulmanis valsts konkursa otrajā kārtā ieguvuši pirmās vietas, Kate Stunkus, Mārtiņš Renārs Romāns un Jānis Landmanis – otrās (viņam otrā vieta arī finālā!), bet Lūcija Tolpežņikova trešo vietu. Otrā vieta skolotājas Evijas Lagzdiņas audzēknei Ariadnai Petriščevai, trešā – Eduardam Lejavam. Trešā vieta arī Laurai Leoho (skolotāja Kristīne Bīmane).
Valsts konkursa «Vokālā mūzika» finālā uzvarēja Evijas Lagzdiņas audzēknis Ritvars Ozols, bet otrajā vietā ierindojās Aļesja Angelika Čibisova. Šeit jāatzīmē arī koncertmeistares Natālijas Prihodčenko nopelni.
Latvijas mūzikas skolu pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu spēles izpildītāju konkursā pirmā vieta Daiņa Cimermaņa audzēknei obojistei Līvijai Tolpežņikovai (koncermeistars Raits Rozenbergs), trešā – Raimonda Petrovska audzēknim saksofonistam Jānim Lauvam (koncertmeistare Iluta Ozere).
Pianistiem otrās vietas valsts konkursā guvuši Nora Priekule (skolotāja Inta Gutāne) un Dans Habermanis (skolotāja Meldra Krūmiņa), bet trešo vietu – Tomijs Endzelis (skolotāja Silvija Audre).
Kameransambļu konkursā Līgas Valteres vadītais ansamblis ieguva pirmo vietu. Edītes Bergmanes audzēkņi kārtējo reizi sevi pierādījuši starptautiskā konkursā Viļņā. Laureātu ir tik daudz, ka paliek bail, vai tikai kādu šai garajā sarakstā neesmu izlaidusi.
Konkursu otrās kārtas jeb Zemgales reģionālos konkursus organizējam mēs paši. Šogad tādi bija klavierspēlē un koru klasē, iepriekš kokles, akordeona un ģitāras spēlē. Bijuši arī pūšamo un sitaminstrumentu spēles konkursi.
Jau par tradicionālu var uzskatīt Zemgales reģiona mūzikas skolu koru festivālu «Lai sasaucamies, lai dziedam», kas šogad notika jau trešo reizi. Piekto gadu organizējam dziedāšanas konkursu «Cīruļa dziesma».
Esam rīkojuši arī starptautisko metāla pūšaminstrumentu spēles konkursu «Taures skan». Šogad gan tas nenotika tāpēc, ka bija ļoti daudz skolas jubilejas pasākumu – praktiski visās izglītības programmās tika vai vēl tiks rīkoti tai veltīti koncerti, kuros esam aicinājuši piedalīties arī mūsu skolas absolventus.
Vēl var minēt kādu jubilāru – tas ir Edītes Bergmanes vadītais koris «Allemanda», kas svin savu desmitgadi. Šim notikumam par godu tiks rīkots speciāls koncerts. Gribu atzīmēt, ka «Allemanda» ir Zelta diploma laureāts mūzikas skolu koru konkursos. Jā, tieši konkursos, jo tas ir noticis jau vairākkārt. Mūsu skolas kombo ansamblis, ko vada Kārlis Krusts, šogad uzvarēja trešajā vieglās un džeza mūzikas ansambļu konkursā «Rojas ritmi».
Pie mums notikuši jau divi starptautiskie jauno pianistu konkursi «Mūzikas varavīksne». Zemgales reģiona konkursus organizējam arī vijoļspēlē un čella spēlē.
– Kurus no pedagogiem bez jau minētajiem konkursu laureātu audzinātājiem vēl gribētu izcelt?
Vēl varu nosaukt Alevtinu Timofejevu, Birutu Derumu, Larisu Voitovu, Silviju Karčevsku, Irēnu Keiču, Gunti Supi, Aelitu Dumpi, Raiti Ašmani – pa šiem gadiem daudzi devuši nozīmīgu ieguldījumu skolas attīstībā.
Īpaši atzīmējams fakts, ka šogad Kultūras ministrijas apbalvojums par izciliem sasniegumiem piešķirts pedagoģei Silvijai Audrei ar audzēkni Jāni Čudaru par veiksmīgu piedalīšanos starptautiskajos konkursos.
– Ko redzēsim skolas jubilejas koncertā sestdien?
Gandrīz visus no jau nosauktajiem – gan kolektīvus, gan konkursu laureātus, arī pedagogus.
