Viens no ievērojamākajiem tautiskās atmodas laikmeta darbiniekiem Jelgavā bija ārsts Jēkabs Bullis.
Viens no ievērojamākajiem tautiskās atmodas laikmeta darbiniekiem Jelgavā bija ārsts Jēkabs Bullis. Kaut īsu laiku, tomēr aktīvi piedalījies Jelgavas latviešu biedrības dzīvē.
J. Bullis dzimis 1852. gada 22. augustā Kauņas guberņā Gļiebavā. Pirmās skolas gaitas uzsācis Jelgavā. Studējis medicīnu Tērbatā un Pēterpilī. Ārsta ķirurga grādu Jēkabs Bullis ieguva Kijevā. 1884. gadā J. Bullis pārnāca uz Jelgavu. 5. februārī Jelgavas latviešu biedrības pilnsapulcē viņu ievēlēja par biedrības priekšnieku. Viņš bija goda vīrs, īsts latvietis, bet pavisam slims ar tuberkulozi. Būdams apdāvināts ar izcilām spējām, viņš ar lielu enerģiju metās sabiedriskajā dzīvē. Bez latviešu biedrības priekšnieka pienākumiem, viņš vadīja arī Kurzemes biškopības biedrību un Sarkanā krusta komiteju. Neskatoties uz savu slikto veselību un daudzajiem pienākumiem, J. Bullis uzņēmās arī laikraksta «Tēvija» redaktora pienākumus. Šo laikrakstu 1884. gadā nodibināja J. Krauklis Rīgā. Bet laikraksts neguva atsauksmi. tad Jēkabs Bullis ieguva koncesiju un pārcēla izdošanu Jelgavā. Tā Kurzemes latviešiem, bet sevišķi Jelgavas latviešu biedrībai, bija savs laikraksts – domu izteicējs un aizstāvis.Tomēr labie nodomi sabruka Jēkaba Buļļa slimības un nāves dēļ.
Pēc trīs gadu darbības Jelgavā 1887. gada 8.oktobrī Jēkabs Bullis aizgāja mūžībā, sasniedzis tikai 35 gadu vecumu. Tuberkuloze uzspieda nāves zīmogu apdāvinātam censonim pašā dzīves plaukumā.
Par viņa pēdējo gaitu « Baltijas Vēstneša» grāmatā rakstīts: «Nelaiķis dzīvi piedalījās pie latviešu tautiskās atmodas, viņa ārsta padomi allaž palīdzēja nespējniekiem. Bēru dienā piedalījās liels skaits pavadītāju, kaut arī laucinieki liela daļa nezināja par viņa nāvi. Sēru dievkalpojums notika Sv. Annas baznīcā. To vadīja mācītājs Grasis. Baznīca bija pušķota puķu vijām. Apkārt zārkam stāvēja daudzu biedrību karogi. Tālo ceļu no baznīcas līdz Jāņa kapsētai zārku nesa nešus biedrības biedri, lielam ļaužu baram pavadot. Pie kapa runāja J. Čakste, P. Alunāns un citi. Runātāji raksturoja Jēkabu Bulli kā krietnu tautas dēlu, kas savā īsajā mūžā cīnījies un strādājis tautas labā.»
