Lai nu kā, bet 7. Saeima pašlaik atgādina jauku, mīlīgu lauku sētas idilli.
Lai nu kā, bet 7. Saeima pašlaik atgādina jauku, mīlīgu lauku sētas idilli. Tautas partija līdzinās pinkainam, kašķīgam, labi noaugušam ganu sunim, kuram lēnīgais saimnieks, Elektorāts, noteicis sakņu dārziņā neielaist āzi («Latvijas ceļu»), kazu («TB»/LNNK) un mazo, sprigano kazlēnu (Jauno partiju), kurš mātes un tēva siltajā aizgādībā bauda saldo bezkaunības augli. Lai kā censtos ragaiņi, tomēr tiem neizdodas uzpirkt modro sargu ar burkāniem, kāpostiem, bietēm… Pie vismazākā pārkāpuma tas saceļ negantu troksni un uzrauj kājās visu māju. Kā suņukam par centīgo darbu kārotos kāds kumosiņš siltas gaļas! Tomēr saimnieks ir nabadzīgs un spēj pabarot nabaga sunīti tikai ar kartupeļu mizām, putraimiem un pliekano maizi. Arī blējošos bezkauņas tam piesacīts neaiztikt. Turklāt, lai cik augstprātīgi, bet dažkārt vēlīgi izturētos āža ģimenīte, tomēr spārnaiņi vista (LSDA) un zoss (TSP) nojauš mājas sarga slēptos nodomus, tādēļ vienmēr cenšas atrasties «bruņotās» trijotnes tuvumā, kurai, atšķirībā no pinkaiņa gavēnis ilgst visa mūža garumā. Ko izvēlēsies «cilvēka labākais draugs» instinktu uzvaru pār veselo saprātu, vai arī otrādi, tas nav zināms, jo, kā cilvēki mēdz runāt: «Ej nu sazini, kas tik prātā var ienākt tādam lopiņam».
