Šogad atzīmējam vairākus nozīmīgus datus Jelgavas pilsētas bibliotēku vēsturē.
Šogad atzīmējam vairākus nozīmīgus datus Jelgavas pilsētas bibliotēku vēsturē. 1775. gadā, pirms 222 gadiem, atklāta hercoga Pētera akadēmija (Academia Petrina) un hercogs Pēteris Bīrons uzdāvinājis akadēmijai 15000 sējumu lielu bibliotēku. To varēja izmantot ne vien akadēmijas pasniedzēji un audzēkņi, bet sestdienās arī visi «literatūras un zinātņu draugi».
1837. gadā, pirms 160 gadiem, pēc mācītāja Vilhelma Pantēniusa ierosmes, Jelgavā dibināta Latviešu lasīšanas biedrība, viena no pirmajām latviskajām bibliotēkām.
1920. gadā, pirms 77 gadiem, tika atvērta pilsētas bibliotēka un brīvlasītava, pirmā bibliotēka Jelgavā, kuras uzturēšanas izdevumus sedza pašvaldība.
1947. gadā, pirms 50 gadiem, atklāta Jelgavas valsts zinātniskā bibliotēka, tagadējā pilsētas centrālā zinātniskā bibliotēka.
Piedāvājam lasītājiem dažādos preses izdevumos publicētos materiālus un to apkopojumus par šīm bibliotēkām. Varbūt tie rosinās vēsturniekus vēl pamatīgāk izpētīt šīs interesantās un savdabīgās kultūras nozares attīstību mūsu pilsētā.
Nozīmīgākās zināmās Jelgavas bibliotēkas
Hercoga Jēkaba (valdīja no 1642. līdz 1682.g.) bibliotēka 1714. gadā aizvesta uz Pēterburgu un kopā ar grāmatām, kas atvestas no Maskavas, kļuva par pamatu Krievijas Zinātņu akadēmijas bibliotēkas izveidošanai.
1775. gada 29. jūnijā atklāta hercoga Pētera akadēmija (Academia Petrina). Pēteris Bīrons uzdāvināja akadēmijai 15000 sējumu lielu bibliotēku un piešķīra 200 Alberta dālderu gadā bibliotēkas papildināšanai. Sestdienās tā bija pieejama visiem «literatūras un zinātņu draugiem». Nodegusi 1919. gadā.
1785. gada 27. augustā tika nodibināta publiska lasāmbibliotēka, kuras lasītāji varēja būt Jelgavas un apkārtnes lauku iedzīvotāji bez kārtu atšķirības. Pastāvējusi līdz 1889. gadam(?).
1818. gada 6. augustā dibināta Kurzemes Provinces muzeja bibliotēka, pirmā novadpētniecības bibliotēka Latvijā, pastāvējusi līdz 1939. gadam.
1826. gadā Jelgavā savu darbību sācis grāmatu izdevējs un tirgotājs Gustavs Ādolfs Reiers (1794-1864). Viņam piederēja plaša maksas bibliotēka ar literatūru vācu, franču, angļu valodā.
1834. gadā dibināta guberņas publiskā bibliotēka. Pastāvējusi līdz 1846. gadam.
1837. gadā mācītāja Vilhelma Pantēniusa ierosmē nodibināta Latviešu lasīšanas biedrība, viena no pirmajām latviskajām bibliotēkām. Tās tālākā darbība nav zināma.
19. gs. 50. gados dibināta Jelgavas Latviešu draugu biedrības bibliotēka. Par tās darbību ziņu nav.
1867. gadā Jelgavas grāmatizdevējs Johans Fridrihs Šablovskis savā «Latviešu grāmatu bodē» ierīkojis lasāmbibliotēku, tajā bijušas tikai latviešu grāmatas. Lasītājs par vienu sudraba rubli gadā varēja saņemt 60 grāmatu.
1870. gadā dibināta Johana Vasermana bibliotēka.
1872. gadā dibināta Amatnieku biedrības bibliotēka.
1873. gadā Heinrihs (Indriķis) Alunāns Jelgavā atvēris grāmatveikalu, kurā iekārtoja plašu maksas bibliotēku.
1881. gadā sākusi darbu Jelgavas Latviešu biedrības bibliotēka. Darbojusies līdz 1939. gadam, atjaunota 1990. gadā.
1886. gadā dibinātajai krievu kultūras biedrībai «Kružok» bija sava bibliotēka un lasītava. Par maksu (3 rubļi gadā) to varēja izmantot arī tie lasītāji, kas nebija biedrības biedri. Pastāvējusi līdz 1939. gadam (?).
1887. gadā dibinātā Jelgavas Palīdzības biedrība izveidoja bibliotēku un lasītavu.
1889. gadā dibināta Kurzemes guberņas statistikas komitejas bibliotēka. Pastāvējusi līdz 1919. gadam (?).
1892. gadā Katoļu ielā 20 atvērta Ādolfa Reinberga «Grāmatu, rakstamu un zīmējamu lietu pārdotava». Tajā bija arī bibliotēka ar grāmatām latviešu, krievu un vācu valodā.
1896. gadā dibināta Romas katoļu biedrības bibliotēka.
1909. gada 15. februārī atvērta Latviešu skolu un izglītības biedrības bibliotēka. 1920. gadā bibliotēkas fondu nodeva Jelgavas Latviešu biedrības bibliotēkai.
1920. gada 10. jūnijā tika atvērta pilsētas bibliotēka un brīvlasītava. Tā bija pirmā bibliotēka Jelgavā, ko uzturēja pašvaldība. Nodegusi kara laikā 1944. gadā.
1945. gada 15. martā sāka darboties 1. pilsētas bibliotēka.
1947. gada 15. janvārī lasītājiem atvērta Jelgavas Valsts zinātniskā bibliotēka, tagadējā Jelgavas pilsētas centrālā zinātniskā bibliotēka.
1947. gada 7. aprīlī atklāta apriņķa bibliotēka, tagad – rajona centrālā bibliotēka.
1948. gadā atvērta 2. pilsētas bibliotēka.
1952. gadā atvērta pilsētas bērnu bibliotēka.
