Saistībā ar saziņas grūtībām 5. janvāra laikrakstā netika publicēti vairāku mūsu triju pašvaldību deputātu gadumijas viedokļi. Tikai pēc 5. janvāra atklājās, ka Jelgavas domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa atbilde nosūtīta uz citu e-pasta adresi, nevis uz to, no kuras tika izsūtīts jautājums. Savukārt Jelgavas novada domes pārstāve Dace Kaņepone skaidro, ka pašvaldībā bijušas problēmas ar telefoncentrāles un e-pastu sistēmas restartēšanu, iespējams, tāpēc «Ziņu» lūgumu uzrakstīt savas gadumijas domas vairāki deputāti nebija saņēmuši. Par Ozolnieku novada deputāta Mārtiņa Prīša viedokļa izpalikšanu 5. janvāra numurā gan jāatvainojas raksta sagatavotājam. Tā veidošanās procesā viņa atbilde bija iejukusi starp 23 deputātu atbilžu kopijām un izdrukām, tomēr «turp – atpakaļ» maršrutā veiksmīgi sasniedza adresātu.
Šajā kļūdu labojumā publicētajām pilsētas mēra A.Rāviņa un deputāta M.Prīša atbildēm, kas tika izsūtītas vēl vecajā gadā, pievienojam Ziedoņa Caunes un viņa vietnieces Ilzes Vītolas atbildes, kas rakstītas jau jaunajā gadā. Visi četri ir nolēmuši balotēties nākamajās vēlēšanās.
Sola sakārtot degradētās teritorijas Pārlielupē
Savās gadumijas pārdomās Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš atzīst, ka ir gandarīts par jelgavniekiem, kas pašapzinīgi lepojas ar savu piederību pilsētai, kopj māju un pagalmu, piedalās pilsētas sabiedriskajā dzīvē, izsaka savu viedokli, rada un realizē idejas, kas pilsētai dod jaunas iespējas.
Jelgava tiek atzīta arī starptautiskā mērogā. Proti, laikraksta «Financial Times» pētījumā tā novērtēta kā devītā labākā investīciju piesaistē konkurencē starp Eiropas pilsētām līdz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. A.Rāviņš uzteic Zemgales reģionālo Kompetenču attīstības centru, kas saņēma Eiropas Komisijas apbalvojumu. «Jelgavā jau bērnudārza vecuma bērniem piedāvājam apgūt dabaszinības, veikt eksperimentus un izmantot mūsdienu tehnoloģijas mācību procesā,» raksta pašvaldības vadītājs.
Saistībā ar pilsētas vidi mērs piebilst, ka 2016. gadā liela uzmanība veltīta priekšdarbiem, lai sagatavotos ES fondu apgūšanai un, plānojot darbus, akcents likts uz degradēto teritoriju sakārtošanu un investoru piesaisti tām.
Pie lielākajiem 2017. gada darbiem viņš min bijušā Būvmateriālu kombināta teritoriju un tā apkārtnes ielu sakārtošanu. Visi priekšdarbi jau paveikti, lai jaunu veidolu iegūtu Atmodas un Rūpniecības iela posmā no Dobeles šosejas līdz Tērvetes ielai. Nākamajā gadā plānots sākt arī satiksmes termināļa un jaunā tirgus būvniecību. «Šajā vietā būs ne tikai vienotais autobusu un pasažieru dzelzceļa mezgls un tirgus, bet arī tirdzniecības vietas un kinoteātris, par ko, domāju, priecāsies ikviens pilsētnieks un viesis. Pēc investora sniegtās informācijas, ir noslēgts vienošanās līgums ar uzņēmumu «Forum Cinemas», kas ir gatavs ienākt, tiklīdz vienotais satiksmes terminālis būs uzbūvēts. Tie ir tikai lielākie no paredzamajiem darbiem,» min A.Rāviņš. Viņš sola būtiskas pārmaiņas Amatu vidusskolai, kur secīgi tiks atjaunota mācību materiālā bāze. Nozīmīgs darbs izglītības jomā nākamgad būs jauna stadiona un sporta zāles būvniecība pie Jelgavas 4. sākumskolas, kas perspektīvā kalpos gan skolas, gan līdzās esošā tehnikuma vajadzībām. «Stratēģiskie pilsētas mērķi nav mainījušies – Jelgavu veidot par vienu no Latvijas industriālās attīstības un profesionālās izglītības centriem ar labvēlīgu vidi ikvienam pilsētniekam,» secina A.Rāviņš.
Meliorācijas problēmas nebija risinātas 30 gadu
Savukārt Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune uzskata, ka aizvadītajā gadā pašvaldības vadības komanda mērķtiecīgi sekojusi investīciju plāna izpildei un teju visās jomās ir ieguldīti resursi un līdzekļi, lai uzlabotu dzīvi novada iedzīvotājiem. Pērn aktīvi turpinājās skolu renovācija, to apkārtnes labiekārtošana. Nupat finiša taisnē ievirzīta projekta izstrāde šī gada lielajam jaunbūves objektam – Elejas baseina un sporta halles kompleksam, kas var kalpot ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas pierobežas ļaudīm. «Jā, sports nav tā joma, kur pašvaldība varētu pelnīt. Tā ir joma, kur nepārtraukti jāiegulda, bet mēs jau arī šo naudu ieguldām tikai un vienīgi savos cilvēkos, skolēnos, bērnos, kas aug Jelgavas novadā,» secina Z.Caune. Viņš piebilst, ka 2017. gadā noslēgsies Svētes pamatskolas vecās ēkas daļas pārbūve, kā arī Vilces sākumskolas atjaunošana.
Aizvadītajā gadā Jelgavas novada pašvaldība, piesaistot dažādu projektu līdzekļus, pakāpeniski atjaunojusi arī novada muižas. «Beidzamos gados interese par muižām turpina augt, tādēļ mēs nemitīgi meklējam iespējas ar dažādiem projektiem piesaistīt līdzekļus to atjaunošanai,» paskaidro Z.Caune. Viņš piebilst, ka 2016. gadā vairākos pagastos uzlabots un ierīkots ielu apgaismojums, kā arī gājēju ietves.
«Samērā daudz esam paveikuši meliorācijas jautājumos, kas pirms novada izveides netika risināti teju trīsdesmit gadu. Tāpēc ļoti daudz ceļu kvalitātes, teritorijas labiekārtošanas problēmu ir tieši aizaugušo vai neizveidoto meliorācijas sistēmu dēļ,» paskaidro Z.Caune. «Iesaistoties ārzemju sadraudzības projektos, arī šajā gadā vairākos pagastos tiks atjaunotas caurtekas, kā arī izveidoti divpakāpju novadgrāvji,» sola pašvaldības vadītājs.
Viņš uzsver, ka finanšu līdzekļi ik gadu tiek ieguldīti kultūrā, novada jauniešos un senioru aktivitātēs. «Domāju, ka, vadot pašvaldību, nevienu mērķgrupu neesam atstājuši novārtā. Arī mazā uzņēmējdarbība ir stimulēta un dažādos veidos veicināta. Uzskatu, ka esam ļoti atvērta pašvaldība – uzklausām, aicinām iedzīvotājus paust savu viedokli, nākt un rosināt kāda jautājuma risināšanu,» raksta Jelgavas novada domes priekšsēdētājs.
Viņa vietniece Ilze Vītola piebilst, ka uzskata par pareizu pašvaldības budžetu plānot pēc jomu principa. Proti, investīcijas ieguldītas visās jomās, aptverot visas iedzīvotāju mērķgrupas. «Manuprāt, viens no mūsu tālredzīgiem lēmumiem bija noteikt prioritārās atbalsta profesijas, lai piesaistītu speciālistus, kuri nepieciešami atsevišķu pašvaldības funkciju izpildei. Novads, piemēram, ir atbalstījis topošos ģimenes ārstus, sociālos darbiniekus,» raksta I.Vītola.
Ozolniekos par brīvu pusdienos arī vidusskolēni
Ozolnieku novada domes deputāts Mārtiņš Prīsis ir gandarīts, ka 2016. gadā Ozolniekos notika Latvijas čempionāts triatlonā olimpiskajā distancē. Deputāts kritiski piebilst, ka daudz labu ieceru, kas bija plānotas pērn, tomēr neizdevās īstenot. Tāda bija bērnudārza «Bitīte» piebūve, veloceliņš no dzelzceļa līdz Jelgavas–Rīgas apvedceļam, apļveida krustojuma izveide Rīgas, Skolas un Eglaines ielas krustojumā. Minētos darbus paredzēts veikt 2017. gadā.
No aizvadītajā gadā veiksmīgi īstenotajiem projektiem deputāts min ar daļēju ES līdzfinansējumu uzbūvēto šķeldas katlumāju Ozolniekos un ar pašvaldības līdzekļiem uzbūvēto gāzes katlumāju Ānē. Pie pašvaldības panākumiem M.Prīsis pieskaita arī to, ka novada bērniem, sākot ar bērnudārzu un beidzot ar pamatskolu, joprojām tiek nodrošināta bezmaksas ēdināšana. Jaunā gada budžetā plānots, ka arī vidusskolas jaunieši beidzot ēdīs par brīvu.
Taču viņš neatbalsta 2016. gadā pieņemto strīdīgo domes lēmumu pirkt pie Ozolnieku ezera atrodošos ēku «Ezerkrasti», kas, viņaprāt, nav vajadzīga pašvaldības funkciju pildīšanai.
