Uz “Ziņu” jautājumu, kāda LSPA studentam un Jelgavas Ledus sporta skolas Šorttreka nodaļas trenerim Endijam Vīgantam izvērtusies paša sportiskā sezona, viņš atteic: “Raiba.” Sākumā pat neesot bijis drošs, vai būs iespēja slidot profesionāli, taču ar pietiekami labu startu Latvijas čempionātā nopelnīta vieta Latvijas izlases sastāvā līdzdalībai Eiropas čempionātā janvārī Nīderlandē. Līdz ar ventspilniekiem brāļiem Robertu un Kārli Krūzbergiem un ozolnieku Reini Bērziņu Endijs bija ceturtais dalībnieks stafetes komandā, kas iekļuva sacensību pusfinālā, pēc tam gan palika ārpus cīņas par medaļām, taču galarezultātā ieņēma septīto vietu.
“Tas bija atkārtots valsts augstākais rezultāts šajā disciplīnā,” ar gandarījumu apstiprina panākuma līdzdalībnieks Endijs un atklāj, ka ar turpmākajiem sekmīgajiem startiem nopelnīta Latvijas stafetes komandas pārstāvniecība Eiropā arī nākamgad.
Vēl viens priecīgs notikums raibajā sezonā tagad būs pasaules universiāde, kur jelgavniekam uzticēts nest valsts karogu. Bet sarunā atgriežamies pie minētās kvalificēšanās 2020. gada Eiropas čempionātam.
– Kur un kā tas notika?
Divas nedēļas pēc Eiropas čempionāta bija pasaules kausa posms Vācijā un vēl pēc nedēļas Itālijā. Drēzdenē ieņēmām 11. vietu, bet starp Eiropas valstīm bijām piektie. Turīnā gāja ne tik labi – palikām trīspadsmitie un starp eiropiešiem septītie. Taču šie divi posmi noteica, kuras 12 labākās komandas varēs nākamgad piedalīties Eiropas čempionātā, un mēs šo iespēju nopelnījām.
– Kā vērtē pats savu startu? Vai slidoji arī individuālās distances?
Eiropas čempionātā piedalījos tikai stafetē, bet pasaules kausa posmos startēju 500 un 1000 metros arī individuāli. Vietas gan nebija augstas, taču savus personīgos rekordus uzlaboju. Turīnā stafetē kritu, paša vaina bija, ka izslīdēju, sanāca kritiens bortā, iegriezu ar slidu kājā, droši vien trauma arī pēc tam mazliet ietekmēja.
– Šorttrekistu kritieni TV sporta pārraidēs redzēti visai bīstami.
Jā, šorttrekā krist gadās. Patiesībā tas ir ātrs un bīstams sporta veids. Kad hokeja izmēra laukumā ātrums līdz 50 kilometriem stundā, uz 45 centimetru garuma slidām pēkšņa un negaidīta apstāšanās nav joka lieta. Gandrīz vai kā ar mašīnu pret sienu.
– Kādu lomu šorttrekā spēlē slidas? Tās ir standarta ražojums vai gatavotas speciāli?
Bērni un juniori slido ar vairumā rūpnīcā ražotām, bet augstāku sasniegumu sportisti jau dodas pie speciālistiem, lai pasūtītu tās individuāli. Pēc ģipša formas taisa speciāli piegulošu zābaciņu, pēc sportista vēlmēm veido asmeņa rādiusu un ieliekumu. To var darīt arī pats, bet es vēl tā īsti līdz galam šo prasmi neesmu apguvis. Manas pašreizējās slidas viens zviedru treneris taisīja, bet izlases trenere Evita Krievāne-Moiseičenko arī to visu māk.
– Cik ilgi kalpo slidu pāris?
Tas atkarībā no treniņu biežuma. Plānais un trauslais 1,1 milimetru asmenis cieš arī sadursmēs slidojuma laikā. Parasti ilgāk par divām sezonām nesanāk.
– Krasnojarskā startēsi trīs individuālajās distancēs. Kas tev pašam labāk patīk – tās vai tomēr stafete?
Man patīk stafete, slidojums komandā, kur viens otru atbalsta. Protams, kļūdas tur ir nepiedodamākas. Ja kļūdīsies maiņā, no cīņas par medaļām komanda būs ārā. Šorttreks savā ziņā ir neparedzams – nezini, kas notiks nākamajā sekundē. Bet tieši tāpēc man šis sporta veids patīk.
– Kad 2016. gadā Jelgavā dibināja Šorttreka centru, tu, būdams viens no valsts izlases dalībniekiem, neslēpi, ka savu nākotni saisti ar trenera darbu.
Jā, tikko biju iestājies Sporta pedagoģijas akadēmijā un augstu vērtēju iespēju skoloties centra konsultanta olimpiskā medaļnieka un vēlāk daudzu olimpiešu trenera britu speciālista Stjuarta Horspūla metodiskajā vadībā. Daudzas lietas esmu apguvis, iegaumējis un daru tā, kā pats esmu mācīts.
– Kāda vecuma ir tavi aizbilstamie sporta skolā?
Kopš septembra trenēju no sešu līdz desmit gadu vecuma bērnus. Pāris mēnešus darbojāmies ar hokeja slidām, bet nu jau vairākas nedēļas, kopš esam pārgājuši uz šorttreka inventāru. Marta vidū Lietuvā būs pirmās sacensības ar šorttreka slidām, tad redzēsim, kā ies.
– Ar šorttreku sākušos nereti mēdz ieinteresēt ātrslidošana.
Tā ir, vienubrīd ieinteresēja arī mani. Biju pat uz divām nometnēm Polijā. Bet – Latvijā nav tādu treniņa iespēju.
– Esi apsvēris savus sportiskās karjeras mērķus un plānus?
Kā jau teicu, šī sezona bijusi pārsteigumu pilna. Esmu ļoti priecīgs par iespēju startēt universiādē. Kas būs tālāk – redzēsim. Patlaban nesaku, ka pēc šīs sezonas neslidošu.
– Vai zini savus iespējamos konkurentus Krasnojarskā?
Starta saraksts vēl nav izlikts. Paredzu, ka spēcīgs sastāvs būs Krievijai, zinu dažus poļus.
29. Pasaules ziemas universiādē, kas no 2. līdz 12. martam norisināsies Krasnojarskā, starp Latvijas studentu delegācijas 27 dalībniekiem būs arī divi jelgavnieki – šorttrekists Endijs Vīgants un hokejists Kristaps Millers. Turklāt abiem sportistiem, kas piedalījušies arī iepriekšējā universiādē pirms diviem gadiem Almati, šogad deleģēti īpaši godpilni un atbildīgi pienākumi – Kristaps izvēlēts par hokeja komandas kapteini, bet Endijam uzticēts nest valsts karogu svinīgajā atklāšanas ceremonijā.
Dalībai universiādē akreditētas vairāk nekā 60 valstis un 2000 atlētu. Latviju pārstāvēs sportisti no 13 augstskolām – Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes, Liepājas Universitātes, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas, Biznesa augstskolas “ Turība”, Banku augstskolas, Ventspils Augstskolas, Rīgas Stradiņa universitātes, Biznesa vadības koledžas, Rīgas Ekonomikas augstskolas, RTU Rīgas Biznesa skolas, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas, kuras students ir arī E.Vīgants, un Latvijas Lauksaimniecības universitātes, ko ar maģistra grādu pērn absolvēja K.Millers un saskaņā ar nolikumu var šogad vēl universiādē pārstāvēt studentu saimi. Attēlā abi jelgavnieki sportistu treniņa un parādes tērpu prezentācijā.
Latvijas studenti startēs piecos sporta veidos: hokejā vīriešiem, kalnu slēpošanā, šorttrekā, daiļslidošanā un snovbordā.
