Jelgavas Dzimtsarakstu nodaļas statistikas dati liecina, ka pēdējos gados Jelgavā pakāpeniski sarūk baznīcās reģistrēto laulību skaits, taču aug kopējais reģistrēto laulību skaits, informē pilsētas pašvaldībā.
Mazāk laulājas dievnamos, vairāk – “dzimtsarakstos”
Salīdzinot ar 2015. gadu, pērn baznīcā noslēgto laulību skaits sarucis uz pusi. Gada 11 mēnešos pilsētas dievnamos reģistrētas 39 laulības, bet Jelgavā kopā – 505, kas ir lielākais skaits pēdējā piecgadē.
2015. gadā baznīcā reģistrētas 79 laulības, bet pavisam Jelgavā – 434, 2016. gadā – baznīcā 78 laulības, bet pilsētā kopā – 459, 2017. gadā reģistrētas 466 laulības, tai skaitā 75 baznīcā. 2018. gadā reģistrētas 514 laulības, no tām 61 baznīcā, bet 2019. gadā no janvāra līdz novembrim reģistrētas 505 laulības, no kurām 39 noslēgtas baznīcā.
Slimnīcā par 48 mazuļiem vairāk
Aizvadītais gads Jelgavas slimnīcā noslēdzies ar 973 jaundzimušajiem, kas ir par 48 bērniņiem vairāk nekā gadu iepriekš. Pirmais mazulis, kurš 2020. gadā papildinājis jelgavnieku saimi, ir puisītis, kurš pasaulē nāca 2. janvārī pulksten 7.41. Līdz 2. janvāra pulksten 10 Jelgavas slimnīcā piedzimuši trīs mazuļi – divi puikas un viena meitene.
Pagājušais gads slimnīcas Dzemdību un ginekoloģijas nodaļā noslēdzies ar 973 mazuļiem – 453 meitenēm un 520 puikām, tostarp septiņiem dvīņu pāriem. Salīdzinājumam – 2018. gadā pilsētas slimnīcā piedzima 925 bērni – 407 meitenes un 518 puikas.
Jelgavas novadā dzimst mazāk, bet vairāk laulājas
“2019. gada statistikas apkopojums atklāj, ka visā Latvijā dzimstība ir samazinājusies, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Tas atspoguļojas arī Jelgavas novada Dzimtsarakstu nodaļas datos, jo reģistrēti vien 135 (2018. gadā – 160) jaundzimušie, kas, salīdzinot ar 2018. gadu, ir par 25 mazulīšiem mazāk.
Lai arī nedaudz, tomēr mirstība ir lielāka – 2019. gadā reģistrēti 300 (2018. gadā – 291) miruši Jelgavas novada iedzīvotāji. Savukārt, salīdzinot ar 2018. gadu, pērn nedaudz palielinājies laulību skaits – 97 (2018. gadā – 91),” uzsver Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone.
Savukārt Ozolnieku novada pašvaldības pārstāve Madara Ābeltiņa apkopojusi ziņas no Ozolnieku novada Dzimtsarakstu nodaļas: reģistrēto laulību skaits – 48, dzimšanas reģistru skaits – 94, miršanas – 151.
Latvijā – “demogrāfiskā bedre” un jauns antirekords
Pērnā gada nogalē mediji ziņoja, ka valstī sasniegts jauns antirekords – 2019. gadā Latvijā bijis vēsturiski zemākais jaundzimušo skaits. Tas turpina samazināties, un, iespējams, šogad tiks sasniegts vēsturiski zemākais līmenis. Eksperti to skaidro ar 90. gados piedzīvoto “demogrāfisko bedri” un prognozē, ka tuvākajos gados situācija tikai turpinās pasliktināties.
Tikmēr dzemdību nodaļu ārsti secina, ka bērniņi dzimst arvien gados vecākām sievietēm. Pirmajos pērnā gada 11 mēnešos Latvijā pasaulē nākuši 17 126 bērniņi. Salīdzinājumā – 1918. gadā šādā laika periodā piedzima gandrīz 18 000 mazulīšu. Tikpat kā nav šaubu, ka šogad tiks sasniegts zemākais dzimstības rādītājs šajā gadsimtā un, visticamāk, – arī Latvijas vēsturē.
Līdzīgi rādītāji bija 1998. gadā, kad valstī plosījās ekonomiskā krīze. Šobrīd gan krīzes nav, tieši pretēji – sasniegts vēsturiski augstākais labklājības līmenis, tomēr, kā atzīst demogrāfs Ilmārs Mežs, dzimstības samazināšanas ir 90. gadu “demogrāfiskās bedres” sekas.
Nepietiek jauno potenciālo vecāku
Diemžēl mums nepietiek jauno potenciālo vecāku. Viņi nepiedzima lielā skaitā 90. gados, un arī turpmāk nekas īpaši priecīgs nav sagaidāms, pat esot labai valsts politikai, kādas mums nav. Ja arī būtu, brīnumus nevaram sagaidīt, jo Latvijas cilvēki nav gatavi sasniegt Āfrikas vidējo dzimstības līmeni, kas ir četri pieci bērni.
Latvijā dzimstības līmenis sarūk, kaut arī kopš 2011. gada bērnu skaits uz vienu sievieti ir audzis. Pašlaik Latvijas ģimenē ir vidēji 1,7 bērni, kas ir labs rādītājs uz Eiropas fona. Šo paradoksu ievērojuši arī ārsti.
I.Mežs uzskata, ka valdībai ir jāpalielina valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem, kas ir viens no mazākajiem Eiropā. Pēdējais budžets demogrāfu gan pamatīgi saniknojis, jo nolemts celt neapliekamo minimuma visiem strādājošiem neatkarīgi no atvašu skaita. “Žēl, ka šis ir otrais budžets, kas ģimenēm parāda pigu. Es joprojām esmu sašutis, jo neesam tik bagāti, lai 30 miljonus varētu tā vēja visiem vecpuišiem vēl vienam aliņam mēnesī uzsaukt. Es tiešām esmu dusmīgs par šo valsts izšķērdēto naudu.” Tāpat, pēc I.Meža teiktā, valdībā jābūt ministram, kurš atbildētu par demogrāfijas jautājumiem.
