– Jelgavniekiem nav pamata uztraukties par dzeramā ūdens kvalitāti, – izpētot ūdens monitoringa rezultātus, atzīst Jelgavas Vides veselības centra galvenais ārsts Juris Volostņikovs.
– Jelgavniekiem nav pamata uztraukties par dzeramā ūdens kvalitāti, – izpētot ūdens monitoringa rezultātus, atzīst Jelgavas Vides veselības centra galvenais ārsts Juris Volostņikovs.
Ceturtdien ziņu aģentūra LETA izplatīja informāciju, ka, veicot Jelgavas dzeramā ūdens testēšanu, konstatēts, ka ūdens 129 vietās jeb 71% no 181 pārbaudītās ūdens ņemšanas vietas neatbilst Ministru kabineta noteiktajām dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma prasībām. Esot atklājies, ka viens litrs Jelgavas Ūdensvada un kanalizācijas saimniecības
12. un 14. artēziskās akas ūdens satur 0,25 līdz 0,34 miligramus sērūdeņraža, kas nav pieļaujams, jo tāda sērūdeņraža koncentrācija ir bīstama cilvēku veselībai. Informācijā arī teikts, ka pārbaudes liecina par ūdens krietni paaugstinātu elektrisko vadītspēju – tā par 0,60% pārsniedzot pieļaujamo normu.
Jelgavas Vides veselības centra galvenais ārsts Juris Volostņikovs «Ziņām» apgalvoja, ka izplatītā informācija ir nepareiza un nekorekta – ziņu aģentūras žurnāliste viņai sniegtos datus ir nepareizi interpretējusi. Pēc viņa domām, informācija, kas bija publicēta arī laikrakstā «Diena», apstiprina tikai to, ka autoram nav bijis pietiekami daudz laika materiālos iedziļināties, kā arī viņš acīmredzot nav īsti izpratis, kā tiek veikti ūdens kvalitātes mērījumi.
Vides veselības centra speciālisti paskaidroja, ka nevis 129 vietās, bet gan 129 paraugos dzeramā ūdens kvalitāte neatbilst prasībām. Pilnīgi iespējams, ka visi šie paraugi ir ņemti no vienas vietas. Ja veselības centrs tiešām būtu atklājis, ka 129 vietās dzeramā ūdens kvalitāte neatbilst prasībām, pilsētā jau sen būtu izsludināta trauksme, informēta pašvaldība un iedzīvotāji. Maldinošas ir arī ziņas par it kā bīstami paaugstināto ūdens elektrisko vadītspēju, jo tāda konstatēta tikai vienā paraugā, kas ne tuvu neatspoguļo situāciju kopumā.
Vēl vakar speciālisti nespēja izprast, no kurienes parādījušies dati par sērūdeņradi dzeramajā ūdenī Jelgavā. Pilsētā jau vairāk nekā divdesmit gadu nav bijusi nepieciešamība mērīt sērūdeņraža daudzumu ūdenī, jo tā tur vispār neesot.
– Šajā gadījumā arī ir nepareizi runāt par draudiem cilvēku veselībai, jo neviens nepamanījis neiedzers ūdeni, kurā ir sērūdeņradis. Šai vielai ir ļoti specifiska un spēcīga smaka, kas atgādina vecu olu smārdu. Par to var pārliecināties arī Ķemeros, kur atrodas sēravots, – stāsta J.Volostņikovs.
Kā «Ziņām» sacīja Juris Volostņikovs un arī Vides veselības centra sektora vadītājs Genādijs Krizskis, ar kuru bija runājusi aģentūras LETA žurnāliste, viņi neesot redzējuši dokumentus, kas apstiprinātu, ka Jelgavā ir veikti dzeramā ūdens mērījumi sērūdeņraža klātbūtnes un daudzuma noteikšanai.
Gan Vides veselības centra speciālisti, gan arī Jelgavas Ūdensvada un kanalizācijas uzņēmuma galvenais ražošanas inženieris Ēvalds Jaudzems atzīst, ka problēmas joprojām sagādā dzelzs daudzums dzeramajā ūdenī. Augstajam tā saturam vēl pievienojas piesārņojums no korodētajiem cauruļvadiem, kas arī ir tieši saistīts ar ūdens krāsu un duļķainību. Šīs problēmas Jelgavā aktuālas ir jau vismaz divdesmit gadu un, pēc speciālistu domām, vairāk ir sadzīviskas, nevis ar veselību saistītas – dzelzs cilvēka veselībai neradot draudus. Taču šī problēma tiks risināta, rekonstruējot ūdensvada saimniecību.
