Jelgavā uzskaitīti desmit valsts un divdesmit vietējas nozīmes dižkoki, kam saskaņā ar Domes vakardienas lēmumu piešķirts aizsargājamo statuss.
Jelgavā uzskaitīti desmit valsts un divdesmit vietējas nozīmes dižkoki, kam saskaņā ar Domes vakardienas lēmumu piešķirts aizsargājamo statuss.
Tādējādi Jelgavas Dome apstiprināja dižkoku tiesisko statusu atbilstoši spēkā esošajiem likumiem. Vienlaikus Dome uzdeva pašvaldības aģentūrai «Pilsētsaimniecība» izvietot pie valsts un vietējās nozīmes aizsargājamiem kokiem speciālas informatīvās zīmes. Savukārt Īpašumu konversijas pārvaldei jāturpina aizsargājamo koku apzināšana un uzskaite. Lielākā daļa dižkoku aug Ozolpils parkā, Bērzu kapos un pie pils. To vidū ir ozoli, lapegles, dižskābarži, kā arī reti sastopamā Veimutpriede.
Domes Īpašumu konversijas pārvaldes speciāliste vides aizsardzības jautājumos Solvita Lūriņa «Ziņām» pastāstīja, ka dižkoku apzināšana sākta jau 1997. gadā. Laika gaitā šo koku skaits ir palielinājies, taču līdz šim ar Ministru kabineta noteikumiem bija nostiprināts tikai valsts īpaši aizsargājamo dižkoku statuss. Vietējas nozīmes ievērojamu apmēru kokiem tāda nebija.
«Īpaši laba sadarbība mums izveidojās ar Jelgavas Reģionālo vides pārvaldi. Iniciatīva izveidot dižkoku un vietējas nozīmes ievērojamu koku reģistru Jelgavā pieder pārvaldes inspektoram Oskaram Dinkam. Pamatojoties uz novērojumu rezultātiem, dižkoku atrašanās vietas ir atzīmētas pilsētas ģenerālplānā. Apzināšanas darbā daudz palīdzējuši studenti, veidojot apsekošanas pases, daudz palīdzējusi arī Latvijā populārā dabas pētnieka Gunta Eniņa vadītā organizācija «Dabas retumu krātuve»,» stāsta S.Lūriņa.
