Onkologs Guntis Buldinskis: «Vēzis ir kā krievu rulete – var «izšaut» ikvienam un jebkurā brīdī»
Otrdien Latvijā atzīmēta Pasaules Pretvēža diena, kuras mērķis ir veicināt izpratni un zināšanas par onkoloģiskajām slimībām. Latvijā ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais iedzīvotāju mirstības cēlonis aiz sirds un asinsvadu slimībām, liecina statistika.
Pēdējos desmit gados mūsu valstī onkoloģisko pacientu skaits audzis par vairāk nekā 24 procentiem. Jelgavas onkologs Guntis Buldinskis to daļēji skaidro ar iedzīvotāju vecuma palielināšanos, kā arī nevērīgu attieksmi pret savu veselību. Audzis arī no vēža mirušo skaits, tādēļ 2015. gadu Latvijā iecerēts pasludināt par Pretvēža gadu.
Jelgavā saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem ir līdzīga kā vidēji valstī, bet mirstība 2012. gadā bijusi pat par 13 procentiem zemāka.
Kungi biežāk slimības ielaiž
Latvijā viens no visizplatītākajiem ļaundabīgajiem audzējiem ir krūts un prostatas vēzis. Arī Jelgavā tas konstatēts visvairāk, tāpat izplatīts ir resnās un taisnās zarnas, kā arī ādas vēzis.
«Jelgavā situācija ir līdzīga kā citur Latvijā, un mēs ne ar ko īpašu neizceļamies. Diemžēl arī Jelgavā daudz pacientu pie ārsta vēršas jau ar ielaistu slimību, gadā tie ir vairāki desmiti, kuru dzīvību glābt ir tikpat kā bezcerīgi,» stāsta G.Buldinskis.
Visaugstākā mirstība ļaundabīgo audzēju grupā Jelgavā 2012. gadā bijusi no prostatas, resnās un taisnās zarnas vēža. Arī Latvijā visvairāk cilvēku dzīvības prasījis prostatas audzējs. Latvijas Urologu asociācija uzsver, ka vīriešu mirstības rādītāji no ļaundabīgiem uroloģiskiem audzējiem ir līdz pat trīs reizēm augstāki nekā sievietēm. Kungiem slimība tiek atklāta arī daudz ielaistākās stadijās.
Nevajadzētu mirt
2012. gadā Latvijā no onkoloģiskajām slimībām miruši 6096 iedzīvotāji, liecina SPKC dati. Zemgalē – 732, no kuriem 152 bijuši jelgavnieki, 70 Jelgavas novadā un 25 Ozolnieku novadā dzīvojošie.
«Piemēram, no prostatas vēža noteikti nevajadzētu mirt, jo, regulāri apmeklējot ārstu un veicot analīzes, to iespējams agri diagnosticēt un pilnībā izārstēt. Līdzīgi ir ar dzemdes kakla vēzi – ja reizi gadā sieviete apmeklē ginekologu un nodot analīzes, ļaundabīgo audzēju var atklāt savlaicīgi un veiksmīgi izārstēt,» skaidro G.Buldinskis.
Citādi ir ar aizkuņģa dziedzera un plaušu vēzi, kas attīstās bez manāmiem simptomiem un ļoti strauji. «Dažkārt arī asins analīžu rezultāti šiem audzējiem nav slikti, un vēzis ir kā krievu rulete – var «izšaut» jebkuram un jebkurā brīdī,» viņš piebilst.
Agresīvs un bieži sastopams
Tomēr Latvijā kopumā par izplatītāko ļaundabīgo audzēju jau vairākus gadus tiek uzskatīts ādas vēzis, kas no visiem vēža pacientiem diagnosticēts 16 procentos gadījumu.
Latvijas Onkoloģijas centra galvenais ārsts Viesturs Krūmiņš stāsta, ka pērn Latvijā reģistrēti 11 535 pirmreizēji ļaundabīgā audzēja pacienti. Taču joprojām ir liels to pacientu skaits, kas pie ārsta vēršas novēloti, piemēram, pagājušajā gadā gandrīz četros tūkstošos gadījumu vēzis atklāts novēloti.
Šogad pretvēža dienā paziņots, ka nelaiķes profesores jelgavnieces Ainas Mucenieces izgudrotais pretvēža medikaments «Rigvir», kas paredzēts smagākās ādas vēža formas – melanomas – ārstēšanai, saskaņā ar zinātnieces testamentu turpmāk Latvijas iedzīvotājiem būs pieejams bez maksas. Savulaik profesore A.Muceniece saņēmusi piedāvājumu arī no Šveices farmācijas sabiedrības par izpēti un zāļu ražošanu, taču zinātniece uzskatīja, ka preparāts radīts Latvijas cilvēkiem. Medikaments būs pieejams visos Latvijas onkoloģiskajos centros un onkologu privātpraksēs un pacientiem tiks izsniegts pēc tam, kad onkologs uzskatīs, ka pastāv aizdomas par melanomu. Patlaban valsts minēto medikamentu kompensē tikai pēc tam, kad laboratoriski pierādīta melanomas diagnoze. Melanoma ir viens no agresīvākajiem vēža veidiem, kam raksturīga strauja metastāžu attīstība, un tāpēc īpaši svarīgi ir ārstēšanos sākt pēc iespējas agrīnā slimības stadijā. ◆
Audzēju uzveic gada laikā
Jelgavniece Ilona (vārds mainīts) ļaundabīgo slimību uzveica gada laikā. Viņai bija tikai 24 gadi. Uzzinājusi baiso diagnozi, jaunā sieviete nekrita panikā, bet cītīgi izpildīja visus ārsta norādījumus un centās nedomāt par slimību.
Līdz tam viņai nebija nekādu sūdzību, jauniete aktīvi nodarbojās ar sportu, katru dienu apmeklēja treniņus, bija stipra un vesela. Kad viņa kaklā sataustīja vairākus nelielus veidojumus, drošības labad devās pie ģimenes ārsta. Ilonas asins analīzes uzrādīja nelielas novirzes no normas, bet ģimenes ārsts mierinājis, ka tas nekas slikts neesot, un viņa likusies mierā.
«Taču tad vasarā mani pārņēma mokošs klepus, kas nemitējās ilgāku laiku. Devos veikt rentgenu, un atklājās, ka plaušu vidus daļā ir vairāki veidojumi.» To apstiprināja arī datortomogrāfija, veidojumus atklāja arī limfos kaklā un nedaudzus padusē,» Ilona atceras, ka pēc diagnozes steigusies mainīt ģimenes ārstu. Jelgavniece nekavējoties devās uz Hematoloģijas centru, kur veiktā biopsija apstiprināja, ka Ilona sirgst ar Hodžkina slimību, kas ir ļaundabīga limfmezglu saslimšana. Asins kaite Ilonai tika konstatēta otrajā stadijā, bija nekavējoties jāsāk ārstēšana. «Dīvaini, taču es nekritu panikā. Vien darīju visu, ko ārsts lika. Lai par to nedomātu, lasīju daudz pozitīvu grāmatu, klausījos mūziku. Katru dienu pie manis nāca draugi, radinieki, kas uzmundrināja un neļāva palikt vienai ar savu slimību,» atceras Ilona.
Ārstēšanās sākumā jelgavniece uzturējās Hematoloģijas centrā, bet tad Onkoloģijas centrā. Pēc sešiem ķīmijterapijas kursiem viņa posās uz Sanktpēterburgu, kur veica specifiskas šūnu analīzes, lai pārliecinātos, kādus rezultātus devusi terapija. Latvijā šādu pakalpojumu nepiedāvā, tāpēc tuvākais un lētākais variants bija doties uz Krieviju. Visas ļaunās šūnas joprojām nebija uzveiktas, tādēļ Ilona atgriezās Latvijā, lai turpinātu ārstēties. Viņai jāveic staru terapija. Sieviete atceras, ka tās sekas bija izteikti jūtamas – ievērojami pazeminājās imunitāte, klāt ķērās vīrusi, iesnas.
Pēc starošanas Ilona atkārtoti veica specifiskās analīzes, un ārsti iepriecināja, ka viņa ir vesela. Gadu ilgā cīņa ar vēzi beidzot bija uzvarēta. «Pirmos trīs mēnešus nedarīju neko, vienkārši atpūtos un krāju spēkus, tad pabeidzu augstskolu un pamazām atgriezos sabiedriskajā apritē. Lēnām sakārtojās mana imūnsistēma, atsāku dejot un sportot,» viņa smaida.
Pēc slimības Ilonas dzīve nav būtiski mainījusies, vien attieksme pret savu veselību un ārsta apmeklējumiem kļuvusi vēl nopietnāka. «Onkoloģijas centrā pārliecinājos, ka pacientu vidū ir ļoti daudz jaunu cilvēku, jo slimība nešķiro. Man sākumā izteiktu simptomu nebija, tāpēc varu ieteikt, ka katram pašam ļoti, ļoti jāseko līdzi savai veselībai, jāveic pārbaudes, nedrīkst ignorēt arī valsts apmaksātās. Vienkārši – vairāk jāmīl pašiem sevi!» iedrošina Ilona. Ja slimnieks ir saņēmis ķīmijterapiju un staru terapiju Hodžkina slimības dēļ veselības stāvoklis būs jākontrolē visu mūžu. Ilona iesaistījusies arī Latvijas onkoloģisko pacientu atbalsta biedrībā «Dzīvības koks», lai ar savu pozitīvo piemēru palīdzētu baisajai slimībai pāri tikt arī citiem.
Onkoloģiskas saslimšanas skar ne tikai rīdziniekus
Antra Altmane, onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības «Dzīvības koks» pārstāve
◆ «Dzīvības koks» kopš dibināšanas 2004. gadā kļuvis par vadošo nevalstisko organizāciju, kas Latvijā apvieno onkoloģiskos pacientus un viņu tuviniekus. Biedrības uzdevums ir aizstāvēt pacientu intereses nacionālā un starptautiskā līmenī, lai arī mūsu pacientiem būtu iespēja saņemt kvalitatīvāko veselības aprūpi. Viens no galvenajiem mērķiem bija ieviest psihosociālo rehabilitāciju cilvēkiem, kuri saskārušies ar diagnozi – vēzis. Kopš 2009. gada tā tiek īstenota nometņu veidā par sabiedrības saziedotajiem līdzekļiem. Pagājušā gada septembrī «Dzīvības koks» sāka aktivitātes arī citās Latvijas pilsētās – Aizkrauklē, Liepājā, Bauskā, Valmierā un Daugavpilī. Šo nodaļu izveide ir solis uz priekšu, lai uzlabotu sabiedrības zināšanas par onkoloģiju un sniegtu atbalstu cilvēkiem, kuri saskārušies ar baiso diagnozi. Tuvākajā nākotnē ceram izveidot nodaļu Jelgavā, lai informācija un atbalsts būtu pieejamāks arī jelgavniekiem, tāpēc aicinām bijušos un pašreizējos pacientus nepalikt malā un iesaistīties mūsu biedrībā.
