Pieņemot sev būtisku lēmumu kandidēt vēlēšanās, mans mērķis nebija tikai «būt sarakstā», es gribu piedāvāt vēlētājiem skaidru viedokli par tiem uzdevumiem, kas nākamajos četros gados pilsētas labā jāizdara jaunajiem deputātiem.
Pieņemot sev būtisku lēmumu kandidēt vēlēšanās, mans mērķis nebija tikai “būt sarakstā”, es gribu piedāvāt vēlētājiem skaidru viedokli par tiem uzdevumiem, kas nākamajos četros gados pilsētas labā jāizdara jaunajiem deputātiem. Šos uzdevumus esmu gatavs veikt, ja saņemšu vēlētāju uzticību.
Es negribu noliegt neko no tā labā, ko izdarījuši šā sasaukuma deputāti, taču nevar neievērot arī to, kas izdarīts nepareizi un neatbilst pilsētnieku interesēm. Pašvaldības deputātu pienākums ir kalpot vēlētājiem, aizstāvēt viņu tiesības, intereses un vajadzības. Tāpēc es vēlos, lai turpmāk Jelgavas iedzīvotāji varētu vairāk uzticēties savas pilsētas pašvaldības deputātu pieņemtajiem lēmumiem. Vēlos, lai pilsēta kļūtu skaistāka, sakārtotāka, mājīgāka, mīļāka, lai Jelgavā būtu normālas ielas un rēķini par apkuri nedzītu izmisumā tūkstošiem pilsētas iedzīvotāju.
Sākšu ar uzdevumu, kuru droši vien daudzi kandidāti neuzskata par nozīmīgu, lai gan Jelgavas pilsētvides sakārtošanu vairs nevar atlikt uz tālāku nākotni. Pēdējā laikā kā sēnes pēc lietus pilsētā tiek būvēti dažādu formātu supermārketi un hipermārketi – gan pašā pilsētas centrā, gan vietā, kas savulaik tika rezervēta sporta un atpūtas vajadzībām. Reizēm šķiet, ka pilsētas vadība un deputāti arī iepirkšanos uzskata par sportu vai atpūtu. Stadiona ielā blakus hokeja hallei no lētām konstrukcijām sparīgi tiek sliets kārtējais tirdzniecības monstrs. Neviens neņem vērā, ka Jelgavā nav kur atpūsties, nav kur vecākiem ar bērniem pavadīt brīvdienas. Mums nav skeitparka, nav kur braukt ar velosipēdiem, nav bērnu pilsētiņas, nav vietas kur jaunajām māmiņām ar ratiņiem izvest bērnus paelpot svaigu gaisu. Tā arī nav uzbūvēta estrāde, pilsētai nav savas peldvietas, bet ziemas sezonā ir vajadzīga slēpošanas trase. Šo uzskaitījumu varētu turpināt, taču nevienam labāk no tā nekļūs. Toties ir apmierinātas atsevišķu investoru intereses.
Atpūsties cilvēki brauc uz Rīgu, Jūrmalu, Tērveti, Siguldu, arī uz Ventspili, jo pašu pilsētā tas nav reāli. Taču daudzas iespējas mēs varam radīt tepat Jelgavā. Nav pareizi, piemēram, estrādes būvi atlikt un atlikt. Jāsāk jau tagad, un nākamajos četros gados jāuzbūvē vismaz viens liels kultūras un atpūtas objekts, lai radītu atpūtas iespējas pilsētniekiem, tad arī varēs piesaistīt vairāk tūristu. Pieļauju, ka to, kas jābūvē vispirms, var noskaidrot, veicot jelgavnieku aptauju. Būtu progresīvi realizēt ieceri par referendumu, kurā jelgavnieki varētu paust nostāju par dažādu sabiedrisko celtņu nepieciešamību, ar savu balsi apliecinot savu gribu šai referendumā. Pašlaik praktizētā tā saucamā sabiedriskā apspriešana vairāk robežojas ar atsevišķu ieinteresēto personu parakstu vākšanas kampaņu, lai ievilktu ķeksīti ailē, ka ir panākts sabiedrības atbalsts projekta realizēšanai.
Diemžēl nākotnē var iznākt tā, ka pilsētas centrā vairs nebūs piemērotas vietas, kur būvēt jelgavniekiem nepieciešamas un nozīmīgas sabiedriskas celtnes, kam jāpriecē ne viena vien iedzīvotāju paaudze. Tāpēc ir svarīgi šodien neizdāļāt zemi. Ņemsim vērā, ka Rietumeiropas valstīs pilsētu centros hipermārketus nebūvē, tur tas ir aizliegts. Tur veido parkus, būvē aktīvās atpūtas objektus, celtnes sportam, jo no tā ir atkarīga bērnu veselība un nākotne, tautas genofonds. Laimi nevar nopirkt tirgotavu plašajos kvadrātmetros, dzīvesprieku un veselību nevar un nedrīkst komercializēt – tas nav ne ētiski, ne arī humāni. Jelgavā jārada vide, kurā būtu iespējams ar prieku strādāt un kvalitatīvi atpūsties!
Ar patiesu cieņu, Ivars Krastiņš
