Jelgavas 4. vidusskolā sestdien norisināsies vēl nebijis notikums – Latvijas jauniešu komandu čempionāts 64 lauciņu dambretē. Sacensību galvenais rīkotājs jelgavnieks Vladislavs Vesperis ar nožēlu atzīst, ka iecerētā spēles popularizēšana ar līdzjutējiem un vērotājiem klātienē “Covid-19” noteikto ierobežojumu dēļ nebūs iespējama, bet pauž arī cerību, ka jau pats dalībnieku skaita ziņā apjomīgā pasākuma fakts un pēcāk federācijas mājas lapā pieejamais rezultātu apkopojums vairos interesi par dambreti arī pašreizējo “nespēlētāju” vidū. “Starp tradicionālajiem dambretes centriem Jelgavas nav, un līdz ar to neviena mūsu pilsētas komanda nav pieteikusies arī sacensībām, taču tām savu atbalstu ir piedāvājuši vairāki Jelgavas un Jelgavas novada uzņēmumi,” gandarīts par sponsoru atsaucību, V.Vesperis cer, ka turpinājumā rezultatīvāki varētu būt arī treniņiespēju meklējumi mācību iestādēs.
Nodoms – radīt interesi
Saskaņā ar nolikumu čempionātā, kas norisināsies četrās vecuma grupās (U8, U10, U13 un U16), piedalīties aicinātas skolu, klubu, spēles centru vai viena trenera audzēkņu komandas, kas sastāv no četriem dalībniekiem (tostarp jābūt vismaz vienai meitenei). “Pašlaik ir pieteikušās 34 komandas, kopskaitā 136 dalībnieki,” pirmdienas vakarā “Ziņas” varēja informēt V.Vesperis.
Saņemtie pieteikumi uzskatāmi apliecina arī Latvijas dambretes centru ģeogrāfiju – Rīga, Bauska, Valmiera, Sigulda, Salaspils… Ilggadējas dambretes tradīcijas ir arī Kurzemē – Ventspilī, Kuldīgā, kas augustā uzņēma simtlauciņu čempionāta dalībniekus. Bet par jauniešu čempionāta vietu 64 lauciņu dambretē nu izvēlēta līdz šim nepamanītā Jelgava. “Tā zināmā mērā bija mana iniciatīva. Nodoms radīt lielāku interesi par dambreti vietējā sabiedrībā, skolu audzēkņos. Varbūt ar laiku par tādu dambretes centru varētu kļūt arī mūsu pilsēta,” spriež gada sākumā par Latvijas Dambretes federācijas valdes priekšsēdētāju ievēlētais V.Vesperis un piebilst, ka vairāki labi spēlētāji, kas varētu nodot savas prasmes jaunajiem, dzīvo arī Jelgavā.
Ziņu par kādiem ar spēli saistītiem interešu izglītības pulciņiem skolās federācijas vadītājam gan pagaidām nav. “Esmu dzirdējis par Jelgavas bērnudārzu “Kamolītis”, kur audzinātāja bērnus iepazīstina ar spēles pamatiem, un līdzīgu aktivitāti arī bērnudārzā Ozolniekos. Domāju, starp šiem dārziņā vai ģimenē pirmās prasmes apguvušajiem atrastos arī tādi, kas skolā labprāt turpinātu tās pilnveidot.”
64 lauciņi kā sākums
Ar dambreti jau pirmajā klasē iepazinies arī pats sarunbiedrs, taču nopietni tai pievērsies kopš 12 gadu vecuma. Tad sākušies arī pirmie panākumi, uzvarām jaunatnes un junioru čempionātos vēlāk pievienotas arī divas Latvijas vīriešu čempiona medaļas simtlauciņu dambretē un kopš 2002. gada – starptautiskā meistara tituls.
“64 lauciņu dambrete pārsvarā izplatīta Eiropā, vairāk tā dēvētajā postpadomju vai postsociālisma telpā, bet starptautisko simtlauciņu dambreti pazīst un spēlē visā pasaulē,” skaidro Vladislavs, taču piebilst arī, ka spēles iepazīšanai tieši 64 lauciņi ir labākais sākums. “Pēc pāris gadiem, kad ir apgūta spēles ābece un varbūt izpildīta I sporta klase, var sākt mācīties jau daudz radošāko simtlauciņu dambreti. Katrā ziņā tas lielā mērā atkarīgs arī no paša mazā spēlētāja izaugsmes un trenera pieejas.”
Uz jautājumu, vai dambretista talantu noteic matemātiskā vai, teiksim, mākslinieciska domāšana, atbilde ir: “Gan viena, gan otra. Matemātiska tādā izpratnē, ka ir jārēķina savi un pretinieka gājieni un jāredz uz priekšu, kāda tā pozīcija veidojas. Taču tikpat svarīgs ir radošums, jo dambrete, īpaši simtlauciņu, ir ļoti radoša spēle, kurā iespējami daudzveidīgi risinājumi, dažādas kombinācijas, ko var izdomāt pie galdiņa vai izplānot partijas gaitā.”
