Pēc sestdien Jelgavas Sporta hallē piedzīvotā 1:3 zaudējuma Murjāņu «Zeltalejai», kas izlīdzināja Latvijas sieviešu virslīgas čempionāta zelta sērijas rezultātu (1:1), nākamajā dienā jelgavnieces vairs nekādas vaļības neatļāvās – uzvara trīs setos (25:17, 26:24, 25:13), un «Jelgava/LU» atkal oficiāli apstiprināja valsts labākās komandas titulu.
«Es gan negribu piekrist tribīnēs izskanējušajam viedoklim, ka zaudējums izskaidrojams ar nepietiekamo noskaņošanos cīņai, vienkārši «Zeltaleja» tiešām sestdien rādīja labāko spēli sezonā un neļāva mums īstenot savas ieceres,» pēc pirmo apsveikumu saņemšanas («Jelgava/LU» komanda no Jelgavas Sporta servisa centra saņēma arī 1000 eiro naudas balvu) prātoja komandas kapteine un viena no rezultatīvākajām spēlētājām Ance Auziņa. «Šodien jau spēles gaitu diktējām mēs, un arī rezultāts ir cits.»
«Kuro reizi esam Latvijas čempiones, uzreiz gan neatbildēšu,» pēc izcīnītā panākuma komandas kapteine nebija noskaņota uz lielu rēķināšanu, tāpat kā treneris Jānis Leitis, trenera asistents Agris Leitis un volejbola kluba «Jelgava» prezidents Vladislavs Beitāns. Tajā brīdī galvenais bija valsts čempionu kauss, ko «Jelgava/LU» komandai pasniedza Latvijas Volejbola federācijas viceprezidents Andris Rāviņš.
Izšķirošo maču jelgavnieces sāka, jau pirmajā setā neļaujot atslābināties ne sev, ne skatītājiem (šoreiz arī mājinieču līdzjutēji bija pastiprinājuši savas rindas, un spēli ar diviem bungu komplektiem tribīnēs var nosaukt par skaļāko Jelgavas sieviešu volejbola vēsturē). Tikmēr arī «Zeltaleja» centās pierādīt, ka iepriekšējās dienas panākumam nav bijis gadījuma raksturs – otrajā setā jelgavnieces pirmo reizi vadībā izvirzījās ar 16:15. Turpinājās cīņa «punkts punktā», kurā netrūka ne A.Auziņas veiksmīgu un mazāk veiksmīgu uzbrukumu, ne Ievas Teteres «eisu» ar sekojošiem sitieniem autā, līdz dramatiskajam un laikam arī izšķirošajam setam skaistu punktu ar servi pielika Līva Sola – 26:24.
Trešajam setam «Zeltalejai» jau pietrūka galvenokārt psiholoģisko resursu, bet «Jelgava/LU» treneris J.Leitis uz brīdi sekmīgi izmantoja kādreiz varenā Rīgas «Radiotehniķa» slepeno ieroci – spēli ar diviem cēlājiem, šajā variantā Sandu Ragozinu un jauniņo Janu Bērziņu. «Sandai ir labs uzbrukuma sitiens, un nolēmu, kādēļ to neizmantot,» atklāj Jānis. Mēģinājums izdevās – S.Ragozina šajā spēlē guva deviņus punktus, tikpat, cik Inese Jursone, bet 10 punktu Ilzes Liepiņlauskas kontā.
Un kā lai nepiemin libero Kristīni Leci, bez kuras pašaizliedzības mūsu komandas laukuma pusē būtu sakritušas daudz vairāk bumbu, kā arī Sandu Liepiņlausku un Madaru Nemmi, kas ik brīdi bija gatavas iet laukumā uz maiņu. Vienīgi abas dienas nācās iztikt bez Annas Lejiņas, kas brīžos, kad darbs netraucē volejbolam, sezonas laikā rādījusi atzīstamu veikumu. ◆
