Irina Taflevskaja (Bulgārija), XII Starptautiskā ledus skulptūru festivāla dalībniece:Dzimusi gan esmu Ukrainā, bet nu jau 15 gadu dzīvoju Sofijā. Mana nokļūšana Bulgārijā nav nejauša – pa mātes līniju esmu bulgāriete. Tāpat kā mans komandas biedrs Ruslans Korovkovs, kurš dzimis Krievijā. Jelgavā esam pirmo reizi, bet ledus skulptūras mums nav nekāds jaunums, pirmā pieredze bija, ja nemaldos, 1998. gadā Maskavā. Kopš tā laika esam pabijuši vai visās Eiropas valstīs, bet Latvijā gan vēl nav iznācis. Esam profesionāli tēlnieki – Ruslans strādā gan akmenī, gan bronzā, bet mana pamatnodarbe ir keramika. Tomēr cenšamies nelaist garām iespējas pastrādāt arī ar «īslaicīgākiem» materiāliem – ziemā tas ir ledus, vasarās labprāt piedalāmies smilšu skulptūru festivālos.Nedēļa pagāja kā jau visos šāda veida pasākumos – nācās intensīvi strādāt. Tāpat kā citi dalībnieki pirmdien un otrdien veidoju individuālo skulptūru. Tās nosaukums varētu būt «Infonet», jo festivāla tēmu «Apkārt pasaulei» centos asociēt ar informācijas tīklu, kas apjož pasauli. Datortehnoloģiju attīstībai diemžēl ir arī negatīvas blaknes, brīžiem mēs paši sākam «kompjuterizēties». Ruslana darbs sauksies «Apkārt bezgalībai», tajā apspēlēts, vai attīstība notiek pa apli vai tomēr pa spirāli. Nākamās divas dienas strādājām kopā ar kolēģi, tapa komandas darbs – ledus skulptūra «Caur citām pasaulēm» –, tajā centāmies parādīt, ka eksistē arī citas dimensijas, ne tikai ģeogrāfiskās.Ar daudziem konkursantiem jau esmu paguvusi iepazīties citos festivālos – ja ar ledus skulptūrām nenodarbojas pirmo gadu, tas ir neizbēgami. Tā ka zināmā mērā apkārtējā vide nemainās neatkarīgi no festivāla norises vietas. Kas attiecas uz šo pasākumu, varu uzteikt tā organizācijas labo līmeni. Tas nav vienkārši kompliments, jo varu salīdzināt profesionāli. Jelgavā viss ir savā vietā, ja vajag zāģi – būs zāģis, ja vajag urbi, tūlīt būs urbis, to pašu var teikt arī par citiem instrumentiem un tehniku. Ne visur tā ir, to varu droši apgalvot no savas pieredzes. Turklāt viss norit ļoti mierīgi, bez liekas kņadas un stresiem, tā ka varēja pilnvērtīgi nodoties radošajam procesam. Tā jau nav, ka tikai strādājām. Vakaros norit intensīva saskarsme ar kolēģiem, jo dalībnieki dzīvo vienā viesnīcā – tur, pie tilta… Trešdien festivāla saimnieki bija noorganizējuši boulinga vakaru, varējām izkustināt citas muskuļu grupas, nekā skulptūras veidojot.Ārpus skulptūru parka neko daudz vis neredzēju, bet mierīgums nedaudz pārsteidza arī pilsētā. Brīžiem brīnos, kur palikuši visi cilvēki, – ielas Jelgavā šķiet tik tukšas. Organizatori gan stāsta, ka ledus skulptūru festivāls šeit parasti ir labi apmeklēts pasākums. Varbūt tad ieraudzīšu vairāk ļaužu…
