«Ziņas» jau rakstīja, ka no 7. līdz 13. oktobrim Baltijas valstīs notiek Starptautiskās Ainavu arhitektu federācijas 39. kongress. Otrdien šis vērienīgais pasākums noritēja LLU pils aulā.
«Ziņas» jau rakstīja, ka no 7. līdz 13. oktobrim Baltijas valstīs notiek Starptautiskās Ainavu arhitektu federācijas (IFLA) 39. kongress. Otrdien šis vērienīgais pasākums noritēja LLU pils aulā. Tajā piedalījās ainavu arhitekti no visām pasaules malām, pārsvarā gan no attīstītajām valstīm – Beļģijas, Vācijas, Taivānas, Singapūras, Kanādas, ASV, Norvēģijas, Anglijas.
Speciālistu lokā labi pazīstamā profesionālā organizācija IFLA ir dibināta Liebritānijā 1948. gadā. Tās galvenie uzdevumi ir attīstīt sava amata gudrību caur plašu savstarpējās pieredzes apmaiņu un veicināt dabu saudzējošu planētas attīstību. Federācijas centrālais birojs atrodas Francijā Versaļā. Kongresa gaitā tika pārvēlēts federācijas prezidents. Līdzšinējais bija Singapūras pārstāvis Ričards L.P.Tans, bet jaunā prezidente – kolumbiete Marta Pajardo.
Baltijas valstis ir drošas
Tieši vecajam prezidentam ir bijusi izšķirošā loma šā 39. kongresa vietas izvēlē. Proti, situācija bija sarežģīta. Parasti šāds jautājums tiek risināts vairāk nekā divus gadus iepriekš un bija nolemts, ka 39. kongress notiks Izraēlā. Taču, tuvojoties noteiktajam datumam, kļuva skaidrs, ka Izraēlā saasinājušies politiskie apstākļi, teroristiskie akti izslēdz kongresa rīkošanas iespēju. Tad doktore Māra Urtāne, kas aktīvi piedalās federācijas darbā, ieteica pasākumu rīkot Latvijā. Mūsu Ainavu arhitektūras savienības prezidente Ventspils pilsētas ainavu arhitekte Anita Neilande saka: «No vienas puses, tā bija vieglprātība uzņemties sarīkot šādu pasaules mēroga pasākumu trīs mēnešu laikā, taču, no otras puses, tā bija izdevība pacelt ainavu arhitektūras nozīmību sabiedrības acīs. Skaisti veidot ainavu ir tikpat svarīgi kā būvēt ēkas, ražot pārtiku un tamlīdzīgi. Mēs savu organizāciju atšķirībā no pārējās pasaules pagaidām saucam par ainavu arhitektūras, nevis arhitektu savienību. Tas tāpēc, ka šī profesija Latvijā tikai sāk savu attīstības ceļu (LLU ir vienīgā augstskola, kas gatavo arhitektus, turklāt šajā jomā tai ir tikai dažu gadu pieredze). Pie mums ar ainavu plānošanu nodarbojas gan daiļdārznieki, gan dendrologi, gan arī arhitekti.»
Skaistums un daba kā prioritāte
Kongresa viesi ar interesi apskatīja Rīgas zaļo zonu, Brāļu kapus, Salaspils memoriālu, Siguldu, Gaujas un Ķemeru nacionālos parkus, interesanti viņiem šķita arī latviešu piedāvātie diskusiju temati «Pārmaiņas ainavā» un «Degradētas ainavas pārveidošana», kas vairāk saistīti ar sociālisma un dažreiz pat pagājušā gadsimta divdesmito gadu muižu dalīšanas laiku. Vairāki viesi minēja mūsu ielu tīrību. Piemēram, Francijā lapas no trotuāriem, kuru segums ir krietni vien labāks, sētnieki netīrot. Interesanti, ka par vienu no kongresa dalībnieku apskatītajiem objektiem – tā saukto Uzvaras parku Rīgā Torņakalnā – tika pieņemta īpaša rezolūcija. Daži biznesmeņi pa visu varu vēlas panākt, ka šajā parkā vajag atļaut uzbūvēt pamatīgu tirdzniecības centru, atrakciju parku. Jautājums tiek publiski apspriests, bet Latvijas ainavu plānotājiem nav pārliecības, ka viņu profesionālais vērtējums tiks ņemts vērā.
Starptautiskais forums autoritatīvi deklarēja, ka šī ainava ir jāsaglabā neapbūvēta kā vitāli svarīgs objekts pilsētas zaļās zonas struktūrā. Par tā sauktā «Atbrīvotāju pieminekļa» idejiskumu nav runa. Tas, starp citu, ārzemniekiem liekas kā eksotika. Vienkārši pilsēta nedrīkst ainaviski kļūt «piebūdota» un mazāk zaļa. Doktore Māra Urtāne cer, ka šī rezolūcija būs arguments strīdā ar pārmērīgās apbūves gribētājiem.
