Iespēju būt par brīvprātīgo un strādāt tieši Jelgavā, bērnu un jauniešu centrā «Junda», Mihals Mražiks (25) no Čehijas pilsētas Velešīnas krīzes izraisīto sarežģījumu dēļ gaidīja pusotru gadu. Pirms tam viņš aktīvi piedalījās dažādos starptautiskos projektos un, iepazinies ar «Jundas» darbību, izlēma – tā ir īstā vieta un projekts viņam.
Mihalam patīk Latvijas daba, kultūra un cilvēki. Iespēja strādāt gadu ar bērniem un jauniešiem bijusi lieliska iespēja tuvāk iepazīt Latviju un lietderīgi pavadīt laiku. «Es negribēju dzīvot Rīgā, mani pievelk mazākas pilsētas – kā Jelgava. Parasti galvaspilsētas radikāli atšķiras no pārējās valsts daļas, bet mani saista daba un rāmāka vide. Tāpēc esmu priecīgs, ka dzīvoju Lediņos un pavisam netālu no manis ir mežs. Jelgava ir skaista pilsēta ar pietiekami daudzām aktivitātēm jauniem cilvēkiem. Šajā sniegainajā ziemā Latvija atgādina manu dzimto ciemu Čehijas dienvidos. Vienīgais, kā pietrūkst, ir kalni.»Nodarbības «Jundā» – laba valodas skolaJaunieša projekts tuvojas noslēgumam – pagājis gads, kopš viņš Eiropas brīvprātīgā darba programmā sāka vadīt kokapstrādes pulciņu bērniem, piedalās stikla dizaina pulciņā un vada fotoklubu. Visu janvāri Jelgavas kultūras namā var apskatīt Mihala un citu jauniešu veidoto fotogrāfiju izstādi «Latvija jauniešu acīm». Nodarbības «Jundā» notiek latviski, un, kā atzīst Mihals, tās bijušas labas praktiskās mācību stundas gan bērniem, apgūstot kokapstrādes pamatus, gan Mihalam, vingrinoties ar bērniem latviešu valodā: «Bērniem ir viegli mani saprast runājam latviski, lai arī sākumā gan jau es izklausījos jocīgi. Man ļoti patīk latviešu valoda, tā ir salīdzinoši viegla – saprotu gandrīz visu, ja nerunā ātri. Jau pēc sešiem mēnešiem Latvijā sāku lasīt avīzes un rakstīt.»Latvieši nav rezervētiLatvijā Mihalam patīk skaistā daba, latviešu mentalitāte un spēcīgās folkloras tradīcijas. Čehijā krietni mazāk cilvēku interesējas par kultūras vides saglabāšanu un nacionālo tautastērpu veidošanu un nēsāšanu, savukārt Latvijā, viņaprāt, daudziem tas rūp un vairāk ir ģimeņu, kam mājās ir tautastērps. Mihals ir sajūsmā par latviešu ēdienu, it īpaši pelēkajiem zirņiem un griķiem, kas nav pieejami Čehijā: «Biju iepriekš dzirdējis, ka latvieši ir rezervēti un auksti cilvēki, bet tam es nevaru piekrist,» atzīst jaunais čehs. «Man šā gada laikā bijis diezgan viegli iegūt draugus, un visi bijuši jauki pret mani. Man tagad ir diezgan daudz draugu Latvijā un labas attiecības ar kolēģiem. Biju pārsteigts, ka bērni atceras mani – sveicina, uzrunā veikalos un uz ielas. Par šeit pavadīto gadu un projektu būs vislabākās atmiņas – gan projekts, gan mana sociālā dzīve bijusi veiksmīga.» Ar bērniem vari būt patsTāpēc Mihals vēlētos palikt šeit arī pēc projekta beigām februārī un sācis meklēt darbu. Jaunietis ir studējis ekonomikas zinātni un strādājis dažādās ar ekonomiku un tūrismu saistītās jomās, lai gan reizēm tā šķitusi garlaicīga rutīna: «Man ļoti patīk strādāt ar bērniem, tas ir daudz interesantāk, sniedz lielāku prieku un gandarījumu, jo vari radoši izpausties un būt pats. Bērni vairāk novērtē tavu uzmanību un interesi pavadīt kopā ar viņiem laiku un iemācīt jaunas lietas. Iespējams, nākotnē vēlētos nodibināt savu nevalstisko organizāciju, piemēram, sadarboties ar Gruziju, jo viņiem ir liela interese par starptautisko sadarbību neformālajā izglītībā. Taču tur projektu realizācijas process ir sarežģītāks, jo Gruzija nav Eiropas Savienībā. Katrā ziņā iesaku visiem jauniešiem piedalīties neformālās izglītības pasākumos un iegūt starptautisku pieredzi.»
