2003. gada pirmajā ceturksnī Jelgavā reģistrēti četri dzīvnieku trakumsērgas gadījumi (trīs lapsas – P.Lejiņa iela, Bērzu un Klijēnu ceļa krustojumā, RAF dzīvojamā masīva mežā.
2003. gada pirmajā ceturksnī Jelgavā reģistrēti četri dzīvnieku trakumsērgas gadījumi (trīs lapsas – P.Lejiņa iela, Bērzu un Klijēnu ceļa krustojumā, RAF dzīvojamā masīva mežā, viens kaķis – Platones ielā) un viens gadījums Jelgavas rajonā – Vilces pagastā saslima suns. Trakumsērgas perēkļos cieta 14 cilvēku, tai skaitā divi bērni.
Trakumsērga ir dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība. To izraisa vīruss, kas izdalās ar siekalām un kontakta vai koduma laikā caur brūci iekļūst cita dzīvnieka vai cilvēka organismā. Cilvēkam saslimstot, viens no galvenajiem simptomiem ir bailes no ūdens, kas rodas sāpīgu spazmu dēļ, nemiers, uzbudinājums. Sasirgušais smagi cieš, pilnīgi saglabājot apziņu. Saslimšana ar trakumsērgu vienmēr beidzas ar nāvi.
Vīruss cirkulē dabā savvaļas dzīvnieku vidū trakumsērgas uzliesmojuma laikā (slimo lapsas, vilki, jenotsuņi). Bieži no savvaļas dzīvniekiem inficējas mājdzīvnieki (suņi, kaķi). Tie savukārt inficē cilvēkus.
Trakumsērga mājdzīvniekiem izpaužas kā agresivitāte, dzīvnieks atsakās ēst, dzert, uzbrūk savam saimniekam, rij neēdamus priekšmetus, siekalojas.
Cilvēka inficēšanās ar trakumsērgu notiek slima dzīvnieka koduma vai apsiekalojuma laikā (īpaši bīstams ir gļotādu un bojātas ādas apsiekalojums). Jāatceras, ka vīruss dzīvniekiem parādās siekalās desmit dienu pirms pirmajām slimības izpausmēm, bet dažreiz tās vispār neparādās. Tāpēc ir tik svarīgi uzreiz vērsties pie ķirurga, pat tad, ja uzbrucis dzīvnieks, kas izskatās vesels.
Trakumsērgas profilakse notiek trīs virzienos:
1) trakumsērgas profilakse savvaļas dzīvnieku vidū, ar ko nodarbojas veterinārais dienests un mežsaimniecības;
2) trakumsērgas profilakse mājdzīvniekiem; lai to nodrošinātu, iedzīvotājiem stingri jāievēro suņu un kaķu turēšanas noteikumi, Jelgavā tādi apstiprināti ar Jelgavas Domes lēmumu 1996. gada 12. decembrī.
Atgādinu mājdzīvnieku turētājiem, ka visiem suņiem un kaķiem jābūt reģistrētiem un potētiem pret trakumsērgu. Ja dzīvnieks ir slims vai sakodis cilvēku, nekavējoties jāvēršas pie veterinārārsta;
3) trakumsērgas profilaksē ir ļoti svarīgi pēc koduma vai kontakta ar slimu dzīvnieku laikus meklēt ārstu (ķirurgu) un pēc brūces apstrādes sākt vakcināciju. Brūces apstrāde samazina vīrusa devu, un tikai savlaicīga vakcinācija glābj cilvēku no nāves no trakumsērgas. Ļoti svarīgi arī precīzi ievērot potēšanas shēmu, ko nozīmē ārsts. Ja cietušais savam ārstam uzrāda veterināro izziņu, ka pēc 15 novērošanas dienām dzīvnieks ir vesels, vakcinācija tiek pārtraukta. Ja dzīvnieks netiek novērots, kā arī, ja tas ir klejojošs, nezināms, cietušajam jāsaņem piecas trakumsērgas potes.
Smagos gadījumos (kodumi galvā, sejā, roku pirkstos) stacionāra apstākļos ievada arī prettrakumsērgas serumu.
Noslēgumā par kādu traģisku gadījumu. 1993. gada jūlijā ar trakumsērgu saslima un pēc četrām dienām nomira 22 gadus vecs Saldus iedzīvotājs. Pirms tam maijā viņa roku pirkstus sakoda lapsa, bet pie ķirurga vīrietis nevērsās un potes nesaņēma. Lai šis gadījums vēlreiz atgādina, ka trakumsērga ir nāvējoša slimība, no kuras var glābt tikai laikus sākta vakcinācija.
