Lai gan daudzi svinētāji droši vien taupīja spēkus turpmākajiem vairāk uz izklaidi orientētajiem pasākumiem, savs apmeklētāju loks pulcējās arī Sv.Annas katedrālē, kur 18. novembra pasākumus ievadīja ekumeniskais dievkalpojums. Garīgais un laicīgais«Neesiet mazticīgi un nebaidieties,» LELB Liepājas diecēzes bīskaps Pāvils Brūvers aicināja ar ticību pārvarēt Latvijai grūtos laikus, negaidot uzlabojumus tikai no varas pārstāvjiem, bet arī katram pašam «mainoties uz labu». Līdz ar Sv.Annas draudzes mācītāju dekānu Aivaru Gusevu dievkalpojumu vadīja arī Jelgavas Romas katoļu katedrāles priesteris Viktors Siļčonoks.Svētku dievkalpojumu, kurš izcēlās ar skanīgu un kuplu muzikālo daļu – īpaši emocionāli Andra Jansona vadītā Sv.Annas draudzes kora un ērģelnieces Māras Ansonskas izpildījumā saviļņoja Lūcijas Garūtas lūgšana «Mūsu Tēvs…» –, apmeklēja arī pilsētas un novada vadība, kas pēc tā noslēguma devās nolikt ziedus pie Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa.Mūziķu un pirotehniķu dāvanaKoncerts «Vēl viena dziesma būs…», kura mākslinieciskais vadītājs bija diriģents Aigars Meri un režisore – Lolita Truksne, bija iecerēts ne tikai kā mūziķu dāvana valsts svētkos. Vēl viens motīvs bija pirms 115 gadiem Jelgavā rīkoto IV Latviešu vispārējo dziesmu un mūzikas svētku atcere.Kārtējais vērienīgais A.Meri ar Jelgavas mūziķiem īstenotais projekts, šķiet, vienaldzīgu neatstāja nevienu klātesošo, par ko liecināja jūsmīgie aplausi noslēgumā. Tāpat kā 1895. gadā, izskanēja Baumaņu Kārļa «Dievs, svētī Latviju!» un Jāzepa Vītola «Beverīnas dziedonis». Abi skaņdarbi, kā arī Andreja Jurjāna kantāte «Tēvijai» (soliste Kristīne Gailīte no Latvijas Nacionālās operas) un trīs dažādu autoru «Pūt, vējiņi» A.Meri un Jelgavas kamerorķestra, kā arī sešu pilsētas koru («Zemgale», «Skali», «Tik un tā», «Mītava», «Spīgana», «Riti») sniegumā skanēja ar pasākumam atbilstošo vērienu.Par kulmināciju pēc svecīšu parādes Hercoga Jēkaba laukumā, Lielajā ielā un pie J.Čakstes pieminekļa kļuva uguņošana, kas šoreiz jaunajā norises vietā – Pasta salā ar skatu pret nule tapušo Lielupes krasta promenādi – šķita efektīgāka nekā citugad.
