Vadot visai pelēkās ziemas dienas, reizēm ir nepieciešama jautrības deva.
Vadot visai pelēkās ziemas dienas, reizēm ir nepieciešama jautrības deva. To var gūt, kopā ar draugiem dodoties uz kādu vietu, kur, patrakojot pie tīkamiem mūzikas ritmiem, tu lieliski izklaidējies. Vai Jelgavā ir kāda iestāde, kur doties vienkāršam vidusskolēnam?
Tādas nav, nav arī kāda konkrēta mūzikas stila piekritēju pulcēšanās iespēju. Par spīti šiem šķēršļiem Jelgavas jaunieši klausās visdažādāko mūziku un ilgojas pēc izklaides vietas, kur ieeja nebūtu tikai no 18 gadiem.
Kādā lietainā ziemas dienā sapulcējās jaunieši un uzsāka diskusiju par izklaidi un mūziku Jelgavā. Diskusijā piedalījās 16 gadu vecais Aldis Zariņš, kurš ļoti vēlējās, lai arī uzvārds tiktu publicēts, viņš ir arī jaunizveidotās Ozolnieku alternatīvā roka blices ģitārists; 17 gadu vecais Gints (saukts arī par Maxi), kas ir pop – rok mūzikas piekritējs; gadu jaunākā Elīna, kurai patīk kaut kas no visa; nākotnes mūzikas jeb tehno cienītājs 16 gadu vecais Kristaps; 17 gadu vecais Vēzītis, kas atzīst progresīvu mūziku, un Inese, kas klausās vienīgi skeiteru mūziku.
Kādēļ jums patīk tieši savs mūzikas stils? Kas to izceļ uz citu fona?
A.: Alternatīvā mūzika ir vislabāk baudāma. Klausoties to, izjūtu, ko tās radītājs ir centies pateikt, it kā redzu viņa dvēseles atspulgu. Mūziķis pilnībā atdod sevi klausītājam. Tā ir māksla, un ne katram ir talants to radīt. Šeit nav runa par sintezatora taustiņu spaidīšanu, kā tas ir citos mūzikas veidos. Alternatīvās mūzikas iespaidā arī pats sāku muzicēt un ceru, ka kādreiz mana mūzika iespaidos citus.
G.: Man, piemēram, patīk Robijs Viljams un «Prāta vētra» – melodiska un sirsnīga mūzika. Nepatīk, ka ar popmūziku visiem asociējas visur skanošie «Backstreet boys». Popmūzikas jēdziens ir plašs, un to pārstāv arī daudzi labi un stilīgi mākslinieki.
E.: Man patīk dažāda mūzika. Nav svarīgs, stils – iepatīkas, un viss! Katrā mūzikas stilā ir kas interesants, tāpēc neesmu iecentrējusies uz vienu stilu. Kādēļ gan sarežģīt sev dzīvi?
K.: Patīk tā spēcīgā basu izjūta, kas rodas, skanot tehno mūzikai. Vislabākie ir reiva pasākumi, kur ir šāda mūzika. Tad ir patīkama un draudzīga gaisotne, jo visus cilvēkus vairāk nekā jelkad vieno mūzika. Skanot tehno, domas tiecas nākotnē, rodas pat sajūta, ka tur jau esmu.
V.: Es dodu priekšroku grupām, kas dzīvo līdzi laikam (U2, DM). Tās lieliski kombinē dažādus stilus, radot neatkārtojamas kompozīcijas. Viņi būs populāri vienmēr, tāpēc tos nav iespējams salīdzināt.
I.: Savu mūzikas stilu dēvēju par repu ar asiem stūrīšiem. Tas noteikti nav reps, ko izpilda melnādainie, platās biksēs iekāpuši. Hip – hop jeb repmetāls ir manai ausij tīkama mūzika. To nevar mierīgi klausīties, ravējot puķu dobi, – šai mūzikai ir jādzīvo līdzi. Lielu iespaidu atstāj arī repmetāla mūziķu dzīvesveids – gribot negribot kaut ko paņem no viņiem.
Vai ir kāda vieta Jelgavā, kur jauniešiem iespējams izklaidēties? Kāda tā varētu būt? Un galu galā – kam tā jāveido?
A.: Nav un vēl ilgi nebūs. Es domāju, ka Jelgavā varētu būt klubs, kurā uzstātos Jelgavas un Latvijas grupas. Jelgavā ir daudzas spēlēt spējīgas un gribošas blices, kuras tā varētu nopelnīt, bet publika savukārt izklaidētos. Tomēr pašlaik tāds projekts ir nereāls, jo trūkst uzņēmīgu cilvēku, kas ar to nodarbotos un meklētu tam finansiālu atbalstu. Domāju, ka pēc mācībām noteikti nodarbošos ar tādām lietām, bet līdz tam…
E.: Nav. Tikai dažreiz ir normālas disenes, kur iztiek bez lētas komerciālas mūzikas. Manuprāt, Jelgavas jaunieši paši ir pārāk pasīvi un, lai cik tas jocīgi izklausītos, – to ir pārāk maz. Tas pats mazumiņš daudz labprātāk aizbrauc uz Rīgu.
K.: Protams, ka nav, un tādas ļoti pietrūkst. Vienreiz gadā notiek reiva pasākums kultūras namā. Ja gribas vēl, jābrauc uz Rīgu. Ideāls variants būtu, ja tiktu izveidots daudzstāvīgs klubs, kur katrā stāvā skanētu sava mūzika.
V.: Nav un nav reāli kaut ko tamlīdzīgu izveidot. Jelgavā ir pārāk maz interesantu cilvēku. Ja arī noorganizētu labu mūzikas klubu, tur nāktu visi, un tas būtu vēl viens «Tonuss». Bet ir vajadzīgs kaut kas īpašs.
I.: Nekur tālāk par savu istabu Jelgavā nedzirdu savu mūziku. Pa retam «Tonusā» «iekrīt kāds gards kumosiņš», bet, ai, cik reti… Domāju, ka būtu iespējams kaut ko darīt lietas labā, ja Domē un kultūras namā arvien vairāk iefiltrētos jauni cilvēki. Jaunieši saņem pārāk maz atbalsta tad, ja viņi paši grib ko pasākt.
Kādas ir jūsu domas par vietējām grupām, kas kaut vai nedaudz, bet tomēr rada kaut kādu mūzikas dzīvi Jelgavā?
A.: Ir grupas, kuras es apbrīnoju un cienu – «Prāta vētra», «Herlis», taču tās jau ir izaugušas no Jelgavas. Par citām mūziķu vienībām nevaru būt objektīvs, jo vairāk vai mazāk to dalībniekus pazīstu personīgi. Protams, labi, ka kāds cenšas kaut ko darīt, taču šīs grupas vēl ir pārāk neprofesionālas.
E.: Man ir prieks par tiem cilvēkiem, taču domāju, ka daudzas no grupām neko vairāk par lokālās grupiņas statusu nesasniegs.
K.: «Prāta vētras» mūzika ir melodiska. Īsti nezinu, vai gribētu apmeklēt viņu koncertu, jo tāds mūzikas stils man ne īpaši patīk.
V.: Ar katru gadu Jelgavas mūzikas dzīve panīkst. Reti kurš koncertā klausās mūziku, tā vietā
labāk pazīmējas un «noliek» viens otru. Domāju, ka Jelgavā pašlaik ir daudz diezgan normālu grupu, par kurām es nemaz neesmu dzirdējis, jo, izmantojot katru izdevību viņi cenšas uzspēlēt Rīgā vai citviet. Jelgavnieki ir pārāk kūtri un maz atbalsta savējos.
I.: Manuprāt, Jelgava pašlaik ir vienīgā pilsēta Latvijā, izņemot Rīgu, kura var piedāvāt normālas grupas. Cenšoties un daudz strādājot, jelgavnieki spēs ieņemt noteiktu vietu pie Latvijas mūzikas debesīm. Lai gan Jelgavas grupām ir dažas līdzīgas nianses skanējumā, domāju, par skaļu teikts, ka veidojas vesels mūzikas stils – Jelgavas roks. Nemaz nebūtu slikti, ja tā varēs sacīt.
Kur tad jūs izklaidējaties?
A.: Dažreiz sarīkojam kaut ko skolā vai draugu lokā. Kaut kas interesants ir arī, manas grupas mēģinājumos.
G.: Dažreiz «Tonusā» notiek normāli pasākumi un koncerti, taču, tā kā līdz 18 gadiem man vēl jāpagaida, es naktsklubā iekšā netieku. Ziemā galīgi nav kur iet, taču, ja ir laba kompānija, kaut ko izdomājam.
E.: Kādreiz var aiziet uz «Kvatro» vai «Tonusu», bet tikai tad, ja ir forša kompānija, jo mūzikas dēļ nav vērts. Krieviem ir lielākas iespējas izklaidēties.
K.: Dažreiz kopā ar draugiem uzrīkojam kādu «tusiņu». Jelgavā dzīvot ir ļoti garlaicīgi – jābrauc uz Rīgu.
V: Dažreiz esmu dīdžejs skolā, bet izklaidēties braucu tikai un vienīgi uz Rīgu!
I.: Mājās! Žēl!
