Otro gadu Jelgava tiek uzteikta kā labs paraugs sabiedrības integrācijā, kurā darāmā vēl gan ir daudz.
Apkopojot rezultātus Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) rīkotajā konkursā «Eiropas gada pašvaldība 2014», par labāko lielo pilsētu grupā atzīta Jelgavas pilsētas pašvaldība. Labs rezultāts novadu konkurencē ir Jelgavas novada pašvaldībai, bet Ozolnieki šogad konkursā nepiedalījās.
Pirmo reizi šāds konkurss tika rīkots 2012. gadā, kad par uzvarētājiem lielo pilsētu grupā (nepiedaloties galvaspilsētai Rīgai) kļuva ventspilnieki. Pērn uzvarēja liepājnieki, kuriem saskaņā ar konkursa nolikumu nākamajā gadā piedalīties nebija atļauts.
Ventspils paliek astē
Vai Jelgava šogad ir pārspējusi bagāto Ventspili, kas uzvarēja konkursā 2012. gadā? LPS izpilddirektore Mudīte Priede skaidro, ka katru gadu tiek nedaudz mainīti konkursa kritēriji. Šogad rezultāts tika iegūts, matemātiski saskaitot žūrijas komisijas locekļu vērtējumus. «Manuprāt, Jelgava izcēlās ar ļoti labu prezentāciju, kurā precīzi bija parādīts, kas tiek darīts izglītībā, kas sabiedrības integrācijā, kādi iedzīvotājiem pieejami e-pakalpojumi. Es pati biju aizbraukusi uz Sabiedrības integrācijas pārvaldi, satikos ar mazākumtautību pārstāvjiem, apskatīju, kā Lediņu nometnē integrē bērnus ar speciālām vajadzībām,» stāsta M.Priede.
Uz «Ziņu» iebildi, ka vairāk Jelgavas krievu apmeklē ar pašvaldību nesaistītās nevalstiskās organizācijas «Veče» rīkotās 9. maija svinības ar salūtu, nevis iesaistās Jelgavas krievu biedrībā «Istok», kas sadarbojas ar Sabiedrības integrācijas pārvaldi, M.Priede atzina, ka šajā jomā vēl daudz kas darāms.
Jelgavas novads arī tiks pie balvas
Lielo novadu grupā ar iedzīvotāju skaitu virs septiņiem tūkstošiem par uzvarētāju atzīts Tukuma novads. Šajā grupā piedalījās arī Jelgavas novads. M.Priede atklāj, ka Jelgavas novads startēja ļoti atzīstami un, kaut arī nesaņems galveno balvu, ir uzvarējis kādā no nominācijām vai apakšnominācijām. Tādas šogad ir «Pašvaldība izglītotam, radošam un aktīvam iedzīvotājam» ar apakšnomināciju «Pašvaldība veselam iedzīvotājam», kā arī «Pašvaldība iedzīvotāju iesaistīšanai» ar apakšnomināciju «Pašvaldība ES vērtību un iespēju popularizēšanai». «Lai saglabātu intrigu, nomināciju un apakšnomināciju uzvarētājus paziņos konkursa noslēguma ceremonijā, kas notiks 26. septembrī kāda uzvarētāja mājvietā – Jelgavā, Tukumā vai Rundālē, kas atzīta par labāko mazo novadu grupā līdz septiņiem tūkstošiem iedzīvotāju,» saka M.Priede.
No 119 piedalījās 23
Ozolnieku novads šogad konkursā nepiedalījās. Pašvaldības sabiedrisko attiecību darbiniece Evita Kairiša skaidro, ka šāds lēmums pieņemts, izvērtējot konkursa šā gada kritērijus. «Pieteikšanās konkursam ir brīvprātīga. Pērn novads startēja nominācijā «Pašvaldība kultūrai».Turpmāk katru gadu izskatīsim iespēju piedalīties,» raksta E.Kairiša.
Savukārt «Eiropas gada pašvaldības 2014» uzvarētājas pašvaldības sabiedrisko attiecību darbiniece Līga Klismeta klāsta, ka Jelgavas panākums šajā konkursā ir ilgstoša un mērķtiecīga darba rezultāts. 2012. gadā Jelgava kļuva par uzvarētāju nominācijā «Pašvaldība starppaaudžu sadarbībai», savukārt 2013. gadā – nominācijā «Gada pašvaldība integrācijā un iekļaušanai».
«Konkursa «Eiropas gada pašvaldība» mērķis ir izcelt labo, kas notiek katrā pašvaldībā, kā arī pavērtēt, kādi darbi vēl darāmi. Varu apgalvot, ka mūsu novadi un pilsētas ir bagātas ar entuziastiskiem cilvēkiem, kuri spēj aizraut sev līdzi citus, no kā nepārprotami iegūst visa Latvijas sabiedrība,» uzver LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
No 119 Latvijas pašvaldībām konkursā piedalījās 23. Žūrija šoreiz vērtēja pašvaldības spēju nodrošināt iedzīvotāju dzīves kvalitātes aspektus, piemēram, personības attīstības veicināšanā, aptverot izglītību, fizisko labsajūtu, mobilitāti, sociālo iekļaušanu, attālināto pakalpojumu pieejamību, kā arī citus kritērijus. ◆
