Nu jau vairāk nekā gadu Jelgavas pašvaldība aktīvi piedalās Latvijas Lielo pilsētu asociāciju darbā.
Nu jau vairāk nekā gadu Jelgavas pašvaldība aktīvi piedalās Latvijas Lielo pilsētu asociāciju (LLPA) darbā. Kopā ar Jelgavu šajā sabiedriskajā organizācijā apvienojusies Daugavpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, un tajās dzīvo vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju. Viņu devums ir vairāk nekā divas trešdaļas no valsts nacionālā kopprodukta.
Efektīva vietējā demokrātija
LLPA enerģiski strādājusi likumdošanas jomā, pārstāvot pašvaldību intereses. Vairākas tās aktivitātes guvušas atbalsi sabiedrībā. Pirmajā darbošanās gadā LLPA ir apliecinājusi, ka pretendēs uz likumdošanas iniciatīvas tiesībām, lai vēl tiešāk varētu piedalīties pašvaldību darbu veicinošas likumdošanas vides veidošanā.
Uzaicinājums Latvijai posties uz Eiropas Savienību nevienam nav negaidīts, taču tas vēl noteiktāk pasvītro arī tos uzdevumus, kas valstī risināmi, sakārtojot centrālās varas un pašvaldību attiecības. Lai gan vietējo pārvaldes orgānu uzdevumi, izpildvara un resursi dažādās ES valstīs ievērojami atšķiras, izpratne par vietējās pašpārvaldes jēdzienu ir vienota. Tādēļ efektīva vietējā demokrātija ir faktors ar vitālu nozīmi, nosakot pilsoņu piesaisti kādai noteiktai politiskai un sociāli ekonomiskai sistēmai. Tas ir būtisks priekšnoteikums augstākajiem demokrātijas līmeņiem.
Aktivizē ekonomikas jomu
Reģionu – gan starpvalstu, gan valstu struktūru veidojošu – loma aug ne tikai administratīvo sistēmu reformā. Ekonomiskā globalizācija veicinājusi reģionu nozīmi. Īpaši jāmin uzņēmējdarbībai un rūpniecībai vajadzīgo apstākļu radīšana, reģionu resursu mobilizēšana un to vispārējās pievilcības uzlabošana. Visus šos faktorus ar savu darbību var ietekmēt reģionālās institūcijas. Lielie atvērtie tirgi ir radījuši dažādu mērogu reģionu konkurenci, un tas liek būt aktīvākiem ekonomikā.
No otras puses, vienotais Eiropas tirgus un daudzas Eiropas kopienas programmas liek reģioniem sadarboties un apmainīties ar pieredzi. Tā rodas tendence uz aktīvāku horizontālā līmeņa, kā arī profesionālo sadarbību. Pateicoties modernajām tehnoloģijām un augošajiem darbaspēka resursiem, daudziem Eiropas reģioniem ir sava starptautisko ekonomisko attiecību stratēģija. Atbilstošā mērogā arī katras valsts struktūru veidojošiem reģioniem jāveido sava ekonomiskā identitāte gan valsts, gan lielākos mērogos.
Būtisks nosacījums tam ir konsekventa ES likumdošanas nosacījumu izpilde, nodrošinot atbildīgu pašvaldību darbu apstākļos, kas maksimāli veicina to iniciatīvu. Arī Latvijas pilsētām jāapzinās, ka savu konkurētspēju un ilgtermiņa attīstību tās var nodrošināt, apzinoties un izstrādājot savu individuālo, citiem pievilcīgo lomu un pozīciju gan Latvijas, gan paplašinātās Eiropas mērogā.
Jelgava attīstās patstāvīgi
Jelgava ieņem īpašu vietu citu Latvijas pilsētu vidū. Jelgavas pils, vecākā cukurfabrika valstī, Lauksaimniecības universitāte… Kaut arī Rīgas tuvumā un cieši saistīta ar galvaspilsētu, pilsēta attīstās patstāvīgi kā reģiona centrs. Jelgavā krustojas sešas stratēģiskas automaģistrāles, kā arī vairākas dzelzceļa līnijas austrumu – rietumu, ziemeļu – dienvidu virzienā.
Kopumā Jelgava attīstās visai dinamiski, bet līdzsvaroti. Būdama ceturtā lielākā pilsēta valstī aiz Rīgas, Daugavpils un Liepājas ar aptuveni 66 000 iedzīvotājiem, tā veidojas par gados jaunu cilvēku pilsētu, savdabīgu izglītības, kultūras, uzņēmējdarbības un zinātnes centru Latvijas vidienē. Tās attīstības perspektīvas ekonomiskajā un sociālajā sfērā ir vērtējamas kā ļoti nozīmīgas gan reģionam, gan Latvijai kopumā.
Izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, automaģistrāle VIA «Baltica» no Tamperes līdz Berlīnei, ērta satiksme ar Šauļu apgabalu Lietuvā un Kaļiņingradas apgabalu Krievijā, kā arī mūsdienu sakaru nodrošinājums, centralizēta elektroenerģijas, gāzes, ūdens un siltuma apgāde ir labi priekšnosacījumi sekmīgas uzņēmējdarbības attīstībai un ārvalstu investīciju izmantošanai Jelgavā.
Attīsta un atbalsta vietējo iniciatīvu
Pilsētas uzņēmumi eksportē pārtikas produkciju uz Igauniju, Lietuvu un Krieviju, mašīnbūves produkciju izdodas pārdot gan Krievijai, gan Vācijai. Jelgavā ir daudz pagaidām vēl neizmantotu ražošanas platību, kas gaida jaunus saimniekus, kuri būtu gatavi investēt jaunās ražotnēs un tehnoloģijās.
Šādu procesu veicināšanā ārkārtīgi liela nozīme ir pašvaldību darbam, plānojot finanšu ieguldījumus tajos virzienos, kas veidotu maksimāli labvēlīgu turpmāko investīciju vidi. Neviens cits, tikai pašvaldība, pārzinot situāciju, var vissaprātīgāk pieņemt lēmumus.
Katra LLPA pilsēta realizē plaša spektra programmas, kas vērstas uz reģionu ekonomisko un sociālo attīstību. Loģiski būtu pašvaldību iniciatīvu atbrīvot, nevis ierobežot. Diemžēl ne vienmēr tā notiek, un Jelgavas pašvaldības aktīva līdzdalība LLPA darbā ir vērsta tieši uz vietējās iniciatīvas maksimālu atraisīšanu.
Asociācija ir pulcējusi vienkopus pilsētu speciālistus, galvenokārt, lai «sijātu» Saeimā un Ministru kabinetā topošos likumprojektus un iecerētos normatīvos dokumentus. Un vērtētu – der tie vai neder katras pilsētas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, skolotājiem vai sētniekiem. Noteiktos apstākļos, noteiktā laika posmā. Un, pats galvenais, – iesniegtu savus priekšlikumus.
Protams, attiecības visefektīvāk sakārto rakstiski fiksētas konstitucionālas normas un garantijas. Jau minētais dialogs risinātos citā kvalitātē, ja LLPA būtu dotas likumdošanas iniciatīvas tiesības. Pagaidām mēs darām, ko varam bez šīm pilnvarām.
Pragmatiķi gūst virsroku
LLPA uzstājas pret ieceri aplikt ar 18 procentu pievienotās vērtības nodokli siltumapgādes norēķinus. Tādējādi ievērojami palielinātos katra iedzīvotāja jau tā bargie maksājumi par apkuri un karsto ūdeni. Daudzi to vienkārši nevarētu «pavilkt». Pašvaldībām savukārt būtu jārod līdzekļi savā budžetā, lai kaut cik izlīdzinātu sociālo spriedzi. Tādējādi gaidīto papildu ienākumu vietā valsts budžetā vēl liesāks kļūtu tieši pašvaldību budžets. Šo nodokļu piemērošanu atlika. LLPA argumenti piederēja tiem, kurus uzklausīja. Pragmatiskā pieeja gūst virsroku.
LLPA uzskata, ka nav racionāli tuvākajā laikā aplikt ar 18 procentu PVN likmi arī pasažieru pārvadājumu maksājumus. Strauja sabiedriskā transporta cenu celšanās saasinās sociālo spriedzi un uzvels papildu nastu pašvaldībām, kuru budžets galu galā nav no gaisa nokritis, bet ir tā pati mūsu visu nauda.
Kā pozitīvs sadarbības piemērs jāmin Ministru kabineta un Iekšlietu ministrijas konstruktīvā reakcija uz LLPA ieteiktajiem papildinājumiem normatīvajos dokumentos ar nolūku veicināt tūrisma plūsmu. Tas rāda, ka, veidojot dialogu, nav neatrisināmu jautājumu. Veikti grozījumi virknē normatīvo aktu, kas nosaka tūristu iebraukšanas, uzturēšanās un reģistrācijas kārtību. Šie atvieglojumi rada labākus apstākļus plašākai tūristu plūsmai, kas varētu būtiski balstīt daudzu Latvijas pilsētu ekonomiku.
Nenoliedzami, rūpes par pilsētu ekonomisko attīstību mudināja LLPA rakstīt Valsts prezidentei un lūgt neizsludināt grozījumus Aizsargjoslu likumā.
Saeimas pārstrādātajā versijā likuma labojumi gan ņem vērā, gan pakļauj stingrai kontrolei reģionālo pilsētu attīstību nepieciešamību. Tas ir sabalansēts likumdošanas akts, kas liecina, ka prezidente pārzina un precīzi izmanto varas un sabiedrības dialoga normas.
Sadarbība palīdzējusi risināt ļoti svarīgus budžeta izlietošanas jautājumus. Ja Saeimas grozījumi likumā par pašvaldību budžetiem būtu stājušies spēkā, būtu radusies bezprecedenta situācija. Ministru kabinets tieši varētu iejaukties visu pašvaldību saimnieciskajā darbībā: reglamentēt, vai pašvaldības drīkst ņemt dažādu termiņu aizdevumus, vai drīkst piedalīties vietējos un starptautiskos projektos ar līdzfinansējumu. LLPA situāciju skaidroja likumdevējiem, informēja Valsts prezidenti, ka labojumi būtu pretrunā ar starpvalstu Vietējo pašvaldību hartu, kurai Latvija ir pievienojusies un kura paredz pašvaldībām tiesības brīvi lemt par tām iedalīto finanšu izlietošanu savā teritorijā. Kopīgiem spēkiem pašvaldībām izdevās savas tiesības aizstāvēt.
Atsākas dialogs par problēmu
Savukārt Dzīves deklarēšanas likums joprojām nevieš skaidrību – kas, kā un kur veiks izmaiņas katra iedzīvotāja identifikācijas dokumentā tad, kad viņš izdomās mainīt deklarēto dzīvesvietu. LLPA nav atkāpusies no viedokļa, ka šajā dokumentā jāveic nopietni uzlabojumi.
Mūsu priekšlikumus par autoceļa fonda līdzekļu sadali vietējo ceļu attīstības vai, pareizāk sakot, saglābšanas vārdā iepriekšējās valdības satiksmes ministrs noraidīja. Nesen lielo pilsētu domju priekšsēdētāji tikās ar jaunās valdības satiksmes ministru Robertu Zīli, lai vēlreiz pārrunātu ceļu fonda veidošanas principus. Pozitīvi, ka atsākts konstruktīvs dialogs par problēmu.
Pieņemto reģionālās attīstības likumu no laika gala pamatoti kritizēja ne tikai pilsētu asociācijas, bet arī daudzu citu pašvaldību pārstāvji. Likumā, kuram būtu jāveicina reģionu attīstība, joprojām nav formulēts reģionālās politikas jēdziens, tas neuzlabo pašreizējo plānošanas un projektu vadīšanas sistēmu un, kas pats ļaunākais, to vēl vairāk nevajadzīgi centralizē.
Jāpiebilst, ka notikusi LLPA izpilddirektoru kopsapulce, kurā tās dalībnieki tikās ar īpašu uzdevumu ministru reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Ivaru Gateru. Tas varētu būt konstruktīvas sadarbības sākums, tostarp veicinātu arī likumdošanas sakārtošanu.
Par vienu kavēkli mazāk
Līdz šim vairāki LLPA ieteikumi ir arī strikti noraidīti. Joprojām nav ņemti vērā konstruktīvi LLPA ierosinājumi, kā mainīt kārtību, maksājot par patērēto siltumenerģiju un gāzi. Finanšu ministrija nepieņēma LLPA prasību mainīt principus šīs ministrijas garantijām lielo pilsētu pašvaldību ņemtajiem kredītiem. LLPA viedoklis ir loģisks – Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai ir jānodrošina pašvaldībām iespēja ņemt aizņēmumus un sniegt galvojumus saskaņā ar katras pašvaldības budžeta iespējām. Ir arī jārada iespēja pašvaldībām izlaist municipālās obligācijas. Ja šos risinājumus izdotos panākt, par vienu kavēkli pašvaldību attīstības ceļā būtu mazāk.
Un vēl, nesen pieņemtais likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem pašvaldību darbu noteikti neveicina, jo tai nav nodrošinātas tiesības izstrādāt tarifu aprēķināšanas metodiku tikai savai teorijai raksturīgiem pakalpojumu veidiem. Tas joprojām paredz kārtību, ka viena uzņēmuma darbību uzrauga vairāki regulatori – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un pašvaldību regulators vai arī vairākas šā statusa pašvaldību institūcijas.
Mērķi, uz ko tiekties, ir
Šādi tiesību ierobežojumi ir krasā pretrunā ar tiem valsts mēroga attīstības uzdevumiem, kurus pašvaldība risina ik dienas. LLPA to apzinās, un diskusiju par neatrisinātajiem jautājumiem turpinās. Pirmā darbības gada pieredze ir likusi noteikt vienu neatliekamu darbu – LLPA jāpanāk, lai tai tiktu dotas likumdošanas iniciatīvas tiesības.
