Iepazinies ar Polijas pilsētas Belostokas namu apsaimniekošanas pieredzi, NĪP direktors Juris Vidžis spriež, ka Jelgavai steidzami nepieciešama sava mājokļu apsaimniekošanas koncepcija.
Iepazinies ar Polijas pilsētas Belostokas namu apsaimniekošanas pieredzi, NĪP direktors Juris Vidžis spriež, ka Jelgavai steidzami nepieciešama sava mājokļu apsaimniekošanas koncepcija.
Belostokā ir 300 tūkstošu iedzīvotāju, kas ir četras piecas reizes vairāk nekā Jelgavā. Situācija ir līdzīga tikai apsaimniekojamo objektu skaita ziņā un darbā ar komunālo maksājumu parādniekiem.
Belostokā būvē, Jelgavā – ne
Sadraudzības pilsētā ar mājokļu apsaimniekošanu nodarbojas pašvaldības komunālā nodaļa, kuras pārziņā ir 628 mājas un 13 tūkstošu dzīvokļu (Jelgavā NĪP apsaimnieko 520 māju un ap 15 tūkstošu dzīvokļu). No visiem dzīvokļiem Belostokā privātīpašumā ir 40 procentu, pārējie pieder pilsētai. Interesanti, ka Polijā pirms privatizācijas katru māju novērtēja speciālisti, noteica tās faktisko cenu un pārdeva par naudu. Nama īrnieki dzīvokli varēja privatizēt ar 50 procentu atlaidi, bet Otrā pasaules kara veterāni – ar 10 procentu atlaidi. Maksāt varēja uzreiz vai pa daļām un tādējādi pašvaldība ieguva papildu naudas līdzekļus. Belostokā izveidoti arī 200 kooperatīvi jeb namu apsaimniekošanas biedrības, bet privatizācija valstī pabeigta 1995. gadā.
– Atšķirībā no Jelgavas tur vērojama intensīva celtniecība, un neredzējām pamestas celtnes ar izsistiem logiem, – apgalvo Domes Sociālo lietu un veselības aizsardzības departamenta speciāliste Lūcija Greidāne, kas arī piedalījās pieredzes apmaiņas braucienā.
J.Vidžis straujo būvniecības attīstību skaidro ar to, ka Polijā ir attīstīta rūpniecība, kas ļauj valstij iegūtos budžeta līdzekļus ieguldīt mājokļu celtniecībā. Jaunu dzīvokļu būvniecība Polijā ir valsts mēroga politika, un valsts celtniecībā piedalās ar saviem līdzekļiem. Savukārt pašvaldības izveido uzņēmumus, kas, izman-tojot banku kredītus un valsts piešķirtos līdzekļus, būvē īres namus, kas vēlāk pāriet apsaimniekošanas biedrību īpašumā.
Belostokā būvniecība notiek saskaņā ar pašvaldībā izstrādātu mājokļu politiku. Turklāt māju celtniecībā iesaistīti tikai pilsētas uzņēmumi, kas izmanto turpat ražotos būvmateriālus. Belostokā bezdarbs ir 13 procentu, celtniecība palīdz to samazināt. Pilsētas pašvaldība katru gadu iedala arī speciālus līdzekļus dzīvojamā fonda uzturēšanai. NĪP direktors uzskata, ka jāmet akmens Latvijas valdības un Jelgavas pašvaldības dārziņā. Ministru kabinets mājokļu politiku izstrādājis 1996. gadā, Vides un reģionālās attīstības ministrijā izveidota speciāla darba grupa, taču līdz šim vienīgi Rīgā ir izstrādāta dzīvojamo namu apsaimniekošanas koncepcija.
Uzskaite mums ir labāka
Taču ir kāda joma, kurā Jelgava Belostokai ir aizsteigusies priekšā, – datorizētā uzskaites sistēma, kas ļauj pilnībā izsekot iedzīvotāju maksājumiem un remontdarbos ieguldītajai naudai. Polijas pilsētā uzskaite notiek ar kartiņu palīdzību, datorprogramma tiks ieviesta tikai šogad. Tur norēķinus veic avansā: gada sākumā apsaimniekotājam izsniedz tāmi, gada garumā jāiemaksā zināma summa, bet gada beigās izdara pārrēķinu. Māju remontdarbos privāto dzīvokļu īpašnieki piedalās ar iemaksām, bet par īrniekiem maksā pašvaldība. Šādu namu apsaimniekošanas sistēmu Belostoka pārņēmusi no Francijas, un J.Vidžis arī Jelgavā gribētu ieviest ko līdzīgu. Taču to ierobežo Īres likums, kas paredz, ka privatizēto dzīvokļu īpašnieki nedrīkst maksāt vairāk par pašvaldības noteikto īres maksu.
Sociālo māju iemītnieki skatās satelīttelevīziju
Kopš 1997. gada Belostokas pašvaldība ceļ sociālās mājas, kurās ir mazgabarīta dzīvokļi.
– Acīmredzot to iemītniekiem neklājas slikti, jo pie katra ceturtā loga ievērojām piestiprinātu satelītantenu, – spriež J.Vidžis.
Tāpat kā Jelgavā, arī Belostokā mazturīgie iedzīvotāji pašvaldībā var iesniegt ienākumu deklarācijas. Tās aizpildot, cilvēks pats var ierakstīt, kāda summa viņam būtu nepieciešama. Taču līdz ar to no viņa, pat ierosinot krimināllietu, tiek prasīta atbildība par katru deklarācijā ierakstīto ciparu. Pērn Belostokas pašvaldībā iesniegts 20 tūkstošu deklarāciju.
Ja cilvēks pierāda, ka dzīvo zem iztikas minimuma robežas, viņam tiek segti visi dzīvokļa uzturēšanas izdevumi. Pusi no tiem maksā valsts, bet otru pusi – pašvaldība.
Parādniekus izliek no dzīvokļiem
Arī Belostokā ir komunālo maksājumu parādnieki. Pagājušogad tur no dzīvokļiem bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas izliktas 50 ģimenes (Jelgavā divu gadu laikā ar tiesu izpildītāja palīdzību atbrīvoti 150 dzīvokļi). Vispirms maksātnespējīgajiem tiek piedāvāts pārcelties uz mazāk prestižu dzīvokli vai sociālo māju. Taču, ja tiek konstatēts, ka cilvēki neko nedara savu dzīves apstākļu uzlabošanā, bet dzer vai lieto narkotikas, viņus izliek no dzīvokļa bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas. Izlikt var arī no sociālās mājas.
J.Vidžis uzsver, ka piespiedu pārvietošana paredzēta arī jaunajā mūsu valsts Īres likumā, tā nav tikai NĪP izdomāta represiju sistēma. Izmantojot piespiedu pārvietošanu, iespējams, ar laiku atsevišķās mājās un rajonos izveidosies viendabīgs iedzīvotāju kontingents. Tā tiks atrisināta problēma, ka 20 procentu nemaksātāju dēļ jācieš pārējiem 80 procentiem mājas iedzīvotāju.
Lai Belostokas iedzīvotājs saņemtu dzīvokli jaunuzceltā namā prestižā rajonā un viņu uzņemtu īres nama apsaimniekošanas biedrībā, viņam jāatbilst vairākiem kritērijiem. Pirmkārt, jābūt noteiktam ienākumu līmenim – četru cilvēku ģimenei tas ir aptuveni 800 latu katram cilvēkam mēnesī. Otrkārt, jābūt Belostokā nodzīvojušam vismaz divus gadus un, treškārt, uzreiz jāiemaksā piecus procentus no dzīvokļa vērtības. Nama celtniecībā var piedalīties arī firmas, tādējādi iegūstot dienesta dzīvokļus saviem darbiniekiem. Daļu dzīvokļu pašvaldība piešķir pilsētai nepieciešamiem budžeta iestāžu speciālistiem – ārstiem, skolotājiem, kā arī iedzīvotājiem, kas vēlas pārcelties no lielākiem dzīvokļiem uz mazākiem.
Izanalizējot iegūto informāciju, NĪP direktors secinājis, ka Jelgavā tuvākajā laikā jāizstrādā mājokļu politika, ar kuru varētu iepazīties jebkurš jelgavnieks. Juris Vidžis ir gatavs sākt koncepcijas izstrādi un cer uz pašvaldības un ar dzīvokļu būvniecību un apsaimniekošanu saistīto uzņēmumu atbalstu.
