Divu gadu laikā trijās Latvijas glābējsilītēs ievietoti jau septiņi jaundzimušie. Saeimas deputāti atzinīgi novērtējuši projektu un devuši «zaļo gaismu» vēl divām. Viena varētu atrasties Jelgavā. Pilsētas bāriņtiesa ieceri atbalsta, savukārt slimnīcas vadība par to sola vēl domāt.
Latvijā ierīkotas jau trīs glābējsilītes – Rīgā, Liepājā un Daugavpilī –, plānotas vēl divas. Iecerēts, ka viena atradīsies Valmierā vai Jelgavā. «Vietu izvēle atkarīga arī no slimnīcu un pašvaldību atsaucības,» stāsta «Baby box» projekta Latvijā vadītāja Laura Zvirbule.«Domāju, ka tik lielā pilsētā kā Jelgava glābējsilīte, kurā atstāt mazuli, ja vecāki nespēj viņu uzaudzināt un uzņemties rūpes, nāktu tikai par labu. Sievietes, kas atsakās no sava jaundzimušā, to neizlemj vienas dienas laikā. Parasti viņas jau dodas uz slimnīcu ar domu, ka atteiksies no bērna, un nekas viņas nepārliecina par pretējo. Citas varbūt to, ka nespēs bērnu uzaudzināt, saprot un apjauš, pārbraucot mājās no slimnīcas. Nebūtu slikti, ja arī Jelgavā būtu, kur atstāt negribētus bērnus. Gandrīz visi veselie jaundzimušie ar laiku nonāk labās ģimenēs, kas gatavi par bērnu uzņemties rūpes un saistības,» uzsver Jelgavas bāriņtiesas priekšsēdētāja Irisa Guntra Turčinska. Pērn Jelgavas slimnīcā no saviem jaundzimušajiem atteicās divas sievietes. Mazuļi tika ievietoti Valsts sociālās aprūpes centrā, bet viens jau nonācis pirmsadopcijas aprūpē pie saviem iespējamiem vecākiem. Jelgavas pilsētas slimnīcas galvenā ārsta vietniece Solveiga Ābola «Ziņām» stāsta, ka uzklausījusi Dzemdību nodaļas darbinieku viedokli par ieceres lietderību. «Kolēģi ir pārliecināti, ka īpaši radītas bērnu atstāšanas vietas ļautu sievietēm vieglāk pieņemt lēmumu atteikties no bērna. Jau Dzemdību nodaļā ar sievieti, kas gatava šādam solim, strādā vecmātes, sociālais darbinieks, jautājuma risināšanā tiek iesaistīti tuvinieki. Bērnam jāaug ģimenē. Māte dažkārt nav gatava uzņemties rūpes, bet bieži vien to gatavs darīt kāds tuvinieks. Atstājot bērnu «Baby box», atpakaļceļa nav vai arī tas ir ļoti sarežģīts,» skaidro S.Ābola. Viņa uzsver, ka nereti jaunajām māmiņām pēcdzemdību periods ir psiholoģiski un emocionāli smags un ātri vien iespējams pieņemt lēmumu, ko nākas nožēlot visu mūžu. Glābējsilīte to tikai veicinātu, uzskata S.Ābola. Līdzīgu viedokli iepriekš «Ziņām» paudis slimnīcas vadītājs Andris Ķipurs. S.Ābola piebilst, ka jautājums slimnīcā vēlreiz tikšot rūpīgi pārrunāts. Pirmā glābējsilīte Latvijā tika ierīkota 2009. gada rudenī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā. Kopš tā laika tajā ievietoti jau seši mazuļi, bet viens bērniņš pagājušā gada nogalē atstāts glābējsilītē Liepājas slimnīcā. Viena māte vēlāk izteica vēlmi atgūt savu mazuli. Tas iespējams līdz brīdim, kad viņš oficiāli tiek adoptēts. Tādā gadījumā par saviem līdzekļiem jāveic DNS analīzes, kā arī jāiziet garš process, lai bērna dzimšanas apliecībā tiktu ierakstīts vecāku vārds.
