Jelgavas 1. ģimnāzija absolventu salidojumā 15. maijā atskatīsies uz savu 85 gadu darbību. 1989. gadā nacionālās atmodas ideju par mūsu patiesās vēstures apzināšanu ietekmē sākās tradīcija ik pēc pieciem gadiem svinēt savas skolas jubileju.
Jelgavas 1. ģimnāzija absolventu salidojumā 15. maijā atskatīsies uz savu 85 gadu darbību. 1989. gadā nacionālās atmodas ideju par mūsu patiesās vēstures apzināšanu ietekmē sākās tradīcija ik pēc pieciem gadiem svinēt savas skolas jubileju.
Par skolas dibināšanas dienu uzskata 1919. gada 20. janvāri, kad reālskolas ēkā uz pedagoģiskās padomes sēdi sanāca pirmie skolotāji direktora Jāņa Lapiņa vadībā. Toreiz tā bija Jelgavas vidusskola un tajā pirmoreiz pilsētas vēsturē visas mācības notika latviešu valodā. No 1922. gada skola bija 1. Jelgavas Valsts klasiskā ģimnāzija. Tā atradās “Academia Petrina” ēkā, bet kopš 1934. gada tika pārdēvēta par Hercoga Pētera ģimnāziju.
Daudzi jelgavnieki negrib atzīt, ka tagadējā Jelgavas 1. ģimnāzija ir Hercoga Pētera ģimnāzijas pēctece. Protams, ir bijis smagais padomju varas periods, kad skola jau kā 1. vidusskola vairākkārt mainīja atrašanās vietu (Skolotāju, Sarmas ielā, tagadējā skolas ēka Meiju ceļā).
Skolas 1953. gada absolvents un tagadējais direktors Elmārs Sakne akcentē, ka tautas vēstures vērtību saglabāšana ir mūsu identitātes svarīga daļa. “Mums, pēckara Jelgavas 1. vidusskolas skolēniem, netika minēts ne vārds par Hercoga Pētera ģimnāziju, kas gulēja Jelgavas krāsmatās. Šo saiti centās pārraut, bet, par spīti emigrācijas un kara laika zaudējumiem, kad daudzi bijušie skolotāji bija spiesti atstāt Latviju, mūs mācīja Hercoga Pētera ģimnāzijas bijušie skolotāji Pēteris Bušs, Krišjānis Berka, Grīzela Corbika, Pēteris Gustavs, Vladimirs Sprūds. Par pedagogiem strādāja daudzi Hercoga Pētera ģimnāzijas bijušie audzēkņi, to skaitā Imants Rozenvalds, Zigrīds Fridbergs un citi,” stāsta direktors.
Voldemārs Veldre, 1937. gada Hercoga Pētera ģimnāzijas absolvents, Latvijas Karaskolas pēdējā izlaiduma absolvents, pabijis “augstskolā” – Gulaga nometnēs – uzskata, ka tagadējā Jelgavas 1. ģimnāzija ir Hercoga Pētera ģimnāzijas pēctece. Viņam skola devusi labu izglītību, jo toreiz apguva arī latīņu un grieķu valodu. Īpaši V.Veldrem prātā palicis stingrais latīņu valodas skolotājs Vladimirs Sprūds. Veldres kungs uzskata, ka tagad skolās ir nepilnīgas programmas, kas nesagatavo dzīvei un kalpošanai ne tikai savām interesēm, bet arī valstij. Par to liecina, piemēram, militārās apmācības izņemšana no programmas, pēc viņa domām, tieši tādēļ jaunieši izvairās dienēt Latvijas armijā.
Skolas 1950. gada absolvents un Jelgavas sabiedrībā pazīstamais Latviešu biedrības valdes loceklis Modris Ziemelis ar mīlestību atceras savu skolu un skolotājus, kas strādājuši grūtajos pēckara gados, tāpēc cenšas apzināt savas skolas vēsturi. Laikā, kad mācījās Ziemeļa kungs, skolēni apzinājušies, ka ir bijušās klasiskās jeb Hercoga Pētera ģimnāzijas tradīciju mantotāji. Tādēļ arī pirms izlaiduma 1950. gadā viņi pasūtījuši īpašu žetonu, uz kura attēlota skolas vēsturiskā simbolika – balta liesmiņa uz zila fona.
Protams, mūsdienu skola mainās līdzi laikmetam. Skolā vairs nemāca klasiskās valodas (kas ir labas izglītības būtiska sastāvdaļa), bet tā vietā – ievērojami vairāk moderno zinātņu pamatus, piemēram, datorzinības. Katrai Jelgavas vispārizglītojošajai skolai ir savas pozitīvās kvalitātes, un tādas ir arī 1. ģimnāzijai. Skolā izveidots datorcentrs, kas ļauj Jelgavas skolu vidū būt vislabāk apgādātajai ar modernajām informācijas tehnoloģijām. Skolā mācās vairāki pilsētas un valsts mācību olimpiāžu uzvarētāji un laureāti. Panākumi ir arī ārpusklases darbā, piemēram, 1. ģimnāzijas jauktā kora uzvara Jelgavas skolu koru skatē. Pēdējos gados sporta zāle ir viena no Jelgavas Sporta skolas basketbolistu grupu treniņu vietām, sporta skolotājas Rutas Šķiliņas vadībā 1. ģimnāzijas basketbola komanda guva uzvaru Zemgales zonas “Oranžās bumbas” turnīrā.
Skolas vadība atbalsta savas skolas vēstures izpēti. Līdz šim vēstures skolotāja Baiba Geidāne iesaistīja skolēnus skolas pagātnes apzināšanā, vadot pētnieciskos darbus un skolas vēstures galerijas veidošanu vēstures kabinetā. Šogad skolā ir izveidots muzejs, kura uzdevums iekārtot skolas vēstures ekspozīciju. Absolventu salidojuma laikā tiks izstādīti gan skolā savāktie materiāli par tās vēsturi, gan mazāk pazīstami oriģināli materiāli no Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja fondiem, gan arī absolventu atnestie materiāli.
15. maijā salidojuma dalībnieku reģistrācija sāksies pulksten 11, absolventi pulcēsies savu klašu audzinātāju kabinetos, pēc tam apmeklēs mūžībā aizgājušo skolotāju kapus, vēros pašdarbnieku sniegumu. Būs arī balle kopā ar Raita Ašmaņa bigbendu. ***
Uzziņai
2003./2004. mācību gadā Jelgavas 1. ģimnāzijā:
• strādā 70 skolotāju;
• mācās 920 skolēnu 33 klasēs (7. – 12. klases);
• darbojas koris, vokālais ansamblis, teātra studija, tēlotāja mākslas studija, tautas deju, floristikas, žurnālistu, datorzinību, sporta pulciņš.
