Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) veiktajā pētījumā, kurā aptaujātas 508 vispārējās izglītības iestādes, secināts, ka peldētapmācību kā daļu no mācību priekšmeta “Sports” satura Latvijā piedāvā vien 28 procenti izglītības iestāžu. 6. vidusskola ar savu peldbaseinu šajā jomā Jelgavā ir viena no pirmajām un aktīvākajām.
Peldēšanas nodarbības – mazāk nekā trešdaļai skolēnu
Lai gan pēdējos gados peldbaseinu infrastruktūra ir strauji augusi, LPF pētījumā par peldēšanas apmācību izglītības iestādēs un 5.–12. klašu izglītojamo peldēptrasmēm, noskaidrots, ka iespējas apgūt dzīvības saglabāšanai vitālās prasmes ir absolūtajam mazākumam – tikai 28 procenti pašvaldību apliecinājušas, ka to izglītības iestādēs mācību priekšmetā “Sports” tiek nodrošinātas peldēšanas nodarbības, savukārt sabiedrības aptaujas dati liecina, ka mācību stundas peldēšanas apguvei ir pieejamas 29 procentiem 5.–12. klašu skolēnu.
Tāpat pētījumā secināts, ka mācību priekšmeta “Sports” saturā peldēšanas nodarbības izglītības iestādēs biežāk notiek vienu līdz četrus mācību gadus: 39 procentos skolu peldētapmācība noris tikai gadu (pamatā – 2. klasē), piecos procentos – divus mācību gadus, bet vēl 11 procentos to nodrošina trīs līdz četrus mācību gadus.
Pusei zemas peldēšanas prasmes
SKDS veiktās sabiedriskās aptaujas rezultātos redzams, ka starp 5.–12. klašu izglītojamajiem vairāk nekā pusei (52 procentiem) ir sliktas vai viduvējas peldētprasmes. Tas ir labāks rādītājs nekā starp pieaugušajiem, kuru vidū 64 procenti respondentu savas prasmes nav spējuši nosaukt par labām, tomēr kopumā prasmju līmenis ir vērtējams kā zems.
Pētījumā secināts, ka izglītojamajiem, kuri skolā neapgūst peldētapmācību, ir ne vien zemāks praktisko iemaņu līmenis, bet arī vājākas teorētiskās zināšanas par drošību uz ūdens un spēja atbilstoši novērtēt dažādus riska faktorus.
No visiem ūdens kompetences elementiem viszemāk ir vērtējamas tieši peldēšanas prasmes – tikai puse izglītojamo spēj vai drīzāk spēj nopeldēt vismaz 50 metru, turot galvu gan ūdenī, gan virs tā. Tas pats attiecināms uz prasmi nopeldēt šādu distanci uz muguras vai sāniem. Vairāk nekā 30 procenti izglītojamo, visticamāk, neprot peldēt zem ūdens (nirt uz priekšu) vismaz piecu metru attālumā. Tāpat zemu ir novērtētas pasīvās peldēšanas prasmes (spēja “gulēt uz ūdens” vai atrasties ūdenī vertikālā stāvoklī). Ļoti zemu novērtētas arī jauniešu prasmes atpazīt uz ūdens nelaimē nonākušu cilvēku un atbilstoši reaģēt.
6. vidusskolas baseins – pieprasīts
Jelgavas 6. vidusskolas direktore Ilze Arbidane stāsta, ka Jelgavā peldētapmācības programma tiek īstenota jau vairāk nekā 10 gadu garumā un 6. vidusskola ar savu peldbaseinu šajā jomā ir viena no pirmajām un aktīvākajām.
“Sporta skolotāja peldēšanā apmāca mūsu skolas 1. klases bērnus. Arī pārējām klasēm, līdz pat 12. klasei, notiek sporta stunda baseinā, kur bērni apgūst pirmās peldēšanas iemaņas, dažādus peldēšanas veidus un tehniku, māku noturēties virs ūdens un pareizu elpošanu. Tas viss tiek darīts veselības stiprināšanas nolūkā. Cenšamies baseinam piesaistīt arī ģimenes, piemēram, katru pavasari mums notiek pasākums “Sportiskā ģimene”, kad baseinā peld visi – mamma, tētis un bērns. Mērķis ir, lai vecāki pavadītu vairāk laika kopā ar bērniem,” stāsta skolas direktore.
Kā vēl vienu iecienītu peldēšanas iemaņu apguves vietu Jelgavā I.Arbidane min pirmsskolas izglītības iestādi “Kāpēcīši”, uz kurieni brauc peldēt vairāku skolu pirmklasnieki. Bet kāpēc nebrauc uz 6. vidusskolu? Direktore domā, ka, visticamāk, tas saistīts ar transportu, jo, piemēram, Tehnoloģiju vidusskolai, kas atrodas Meiju ceļā, vai 5. vidusskolai, kas ir Aspazijas ielā, “Kāpēcīši” atrodas tuvāk. Savukārt Centra pamatskola dodas peldēt uz LLU peldbaseinu.
Direktore atminas, ka kādreiz uz 6. vidusskolu peldēt nākuši pamatskolas “Valdeka”–attīstības centra bērni, bet divreiz nedēļā peld Bērnu un jaunatnes sporta skolas audzēkņi. Pagājušajā gadā peldēt braukuši skolēni no 5. vidusskolas, bet iepriekš, kamēr vēl nebija uzcelts Zemgales Olimpiskais centrs, 4. vidusskolas audzēkņiem sporta stundas notikušas 6. vidusskolas baseinā.
“Mūsu skolas baseins ir ļoti noslogots, jo skolā mācās gandrīz 800 skolēnu. No rīta līdz pulksten 14 baseinā peld bērni, bet no pulksten 14 līdz 19 tas ir atvērts jebkuram interesentam. Skolas mājaslapā ir pieejams baseina noslogojuma grafiks, un, kad ir brīvāks, var nākt. Iespējams iegādāties biļeti vienam peldējumam vai arī abonementu. Strādājam arī sestdienās un svētdienās. Mūsu baseinā ir ļoti silts 27 grādu ūdens. Baseins ir pieprasīts – peldēt nāk pensionāri, bērni un ģimenes gan no RAF mikrorajona, gan arī brauc no pilsētas,” I.Arbidane lepojas ar skolas peldbaseinu.
