Saīsināti publicējam rakstu no žurnāla «Spārnotā Latvija», ko savā arhīvā glabā Huberts Štekels. Viņš šajos svētkos, kur pulcējās ap desmit tūkstošu jelgavnieku, piedalījies kā lidmodeļu demonstrētājs.
Saīsināti publicējam rakstu no žurnāla “Spārnotā Latvija”, ko savā arhīvā glabā Huberts Štekels. Viņš šajos svētkos, kur pulcējās ap desmit tūkstošu jelgavnieku, piedalījies kā lidmodeļu demonstrētājs.
Latvijas Aerokluba Jelgavas nodaļas rīkotie aviācijas svētki notika 11. septembrī, un tie risinājās uz jaunuzbūvētā aerodroma Lapskalna saimniecības robežās.
Aviācijas svētkos ņēma dalību arī kara un aizsargu aviācijas pārstāvji, valsts un pašvaldību oficiālās amatpersonas, ieskaitot Jelgavas pilsētas galvu Kr.Frickausu, Lauksaimniecības kameras priekšsēdētāju R.Dzērvi, Latvijas Aerokluba Jelgavas nodaļas priekšnieku O.Krauli. Aerodroma iesvētīšanas aktu izpildīja Jelgavas pilsētas draudzes mācītājs O.Kraulis. Svētkus atklāja Valsts prezidenta K.Ulmaņa pārstāvis pulkvedis R.Bebris. Kara ministra pārstāvis ģenerālis J.Tepfers pateicās darba darītājiem, kas armijai devuši izcilo lidlauku – svarīgu posteni arī galvaspilsētas Rīgas aizsardzībai. Savukārt lauku pašvaldību vecākais un svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs J.Piekuss pateicās visai plašajai ziedotāju saimei, kas līdzējusi iekārtot aerodromu un iegādāt motoru motorplanierim. Tautas lūgšanai skanot, gaisā pacēlās trīs silta gaisa baloni – simbolizējot valsts vienoto aviāciju.
Svētku oficiālajai daļai beidzoties, iedūcās motori. Visas lidmašīnas pa vienai parādes kārtībā nobrauca gar skatītājiem.
Lidojumu priekšnesumus ievadīja buru lidmašīnas pacelšanās gaisā lidmašīnas velcē. Lidmašīna “Kaija”, kuru vadīja A.Mencis, pacēla gaisā buru lidmašīnu “Rhonbussard”, kuru vadīja Rīgas Buru lidotāju skolas priekšnieks A.Panteļejevs. Pacēlies apmēram 1200 m augstumā, Panteļejevs atkabināja buru lidmašīnu no lidmašīnas velces un demonstrēja figūrlidojumus, veidojot cilpas, apmetienus, kā arī stāvus pagriezienus.
Nākošais pacēlās gaisā jaunais jelgavnieku motorplanieris, kas izveidots no buru lidmašīnas “Lāčplēsis”, kurai pievienots 18, 5 z.sp motors. Motorplanieri vadīja Jelgavas Buru lidotāju skolas priekšnieks J.Butevics. Doma par motorplaniera būvi, izmantojot šim nolūkam skolas jaudas buru tipa lidmašīnu “Condor I”, radusies jelgavniekiem bija jau vairākus gadus atpakaļ, bet tikai tagad izdevās šo nodomu izvest dzīvē.
Pēc tam uzstājās kara lidotāji. Viņi demonstrēja uzbrukumu zemes mērķiem, savukārt iznīcinātāju lidmašīnu grupa mēģināja uzbrukumu atvairīt.
Aizsargu aviācijas mehāniķis T.Gailītis, pacēlies ap 800 metru augstumā, apstādināja motoru. Lidmašīna ar apstādinātu motoru, sava veiklā vadītāja vadīta, demonstrēja figūrlidojumus: cilpas, apmetienus un precīzi nolaidās aerodromā.
Gaisā palaisto gāzes balonu iznīcināšanā devās lidkomandieris K.Purmaks, bet nesekmīgi. Labi veicās vada komandierim K.Reihmanim.
Visus prātus satrauca, kad gaisā pacēlās lidmašīna ar izpletņa lēcēju. Mehāniķa T.Gailīša vadītā lidmašīna pacēlās 800 metru augstumā, un no tās izlēca lidseržants H.Kaufelds. Tas bija viņa pirmais lēciens, bet tomēr lieliski sasniedza zemi.
Svētku oficiālā daļa bija pieslēgta radiofonam. Svētki izdevās ļoti teicami, par ko pienākas atzinība rīcības komitejai: priekšsēdētājam J.Piekusam, J.Gregora kundzei, direktoram P.Dālbergam, sekretāram J.Pavlovskim, K.Butevicam, J.Butevicam, J.Balodim. Kr.Berkam, N.Jegersonam, K.Ķirsim un A.Lorencim.
