Tas bija skaudrs, taču romantiskās varonības pildīts laiks. Toreiz, pirms astoņdesmit gadskārtām, jaunā neatkarīgā Latvijas valsts ar saviem aizsardzības spēkiem cīnījās kā austrumu, tā rietumu frontē.
Tas bija skaudrs, taču romantiskās varonības pildīts laiks. Toreiz, pirms astoņdesmit gadskārtām, jaunā neatkarīgā Latvijas valsts ar saviem aizsardzības spēkiem cīnījās
kā austrumu, tā rietumu frontē. Oktobra sākumā vācu – krievu algotņu karaspēks P.Bermonta-Avalova vadībā sāka uzbrukumu Rīgai, līdz ar to mūsu valsts vēstures apskatos 1919. gads iegājis kā bermontiāde. Par notikušo, tās varoņiem asiņainajās cīņās pietiekami daudz rakstīts gan dokumentālos, gan literāros izdevumos, ne tikai A.Grīna, M.Vētras populārajos darbos, E.Virzas vārsmās. Mazāk apskatīta ir personība, kuras vārdā nosaukts šis laiks. Kas tad īsti bija Bermonts, par kura galvenā štāba mājvietu toreiz kļuva Jelgava?
